Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Smiltenietis Pēteris Vilks novērtē vietējās ziņas

Sandra Pētersone

2020. gada 16. oktobris 21:54

281
Smiltenietis Pēteris Vilks novērtē vietējās ziņas

Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku virsdiriģents, Smiltenes pūtēju orķestra diriģents, Smiltenes mūzikas skolas  pūšamo un sitamo instrumentu  pedagogs Pēteris Vilks ir darbā aizņemts cilvēks, kuram turklāt ir laikietilpīgi hobiji – dārzkopība un makšķerēšana.

Taču viņš atrod laiku, lai izlasītu vietējo laikrakstu, ko abonē jau teju 40 gadus, kopš dzīvo Smiltenē. Laikam ritot, mūsu avīzes nosaukumi ir mainījušies (bija “Darba Karogs”, pēc tam “Mūsu Zeme” un tagad – “Ziemeļlatvija”), taču Pēteris, neskatoties uz “izkārtnes” maiņu ir palicis uzticīgs vietējai avīzei, novērtējot tās lokālo un līdz ar to unikālo saturu.

Izvēlas to, ko citur neatrast

Vilku ģimenes mājās lasa arī citus preses izdevumus, piemēram, laikrakstu “Diena”, žurnālu “Copes Lietas” un citus, taču “Ziemeļlatvija” Pēterim ir īpaša ar rakstiem par tādiem vietējiem notikumiem, cilvēkiem un vietējai kopienai nozīmīgām problēmām, ko citos plašsaziņas līdzekļos viņš neatrod.

“Mūsdienās ziņu ir daudz un dažādas, diezgan daudz kas atkārtojas, bet ir lietas, ko raksta tikai mūsu vietējā avīze un kas citur nav izlasāmas un redzamas. “Ziemeļlatvija” man ir viedokļu, pasākumu un norišu kopums, ko var iegūt, lasot tikai šo lokālo laikrakstu. Visvairāk interesē  raksti par kultūru un tēmām, kas saistītās ar manu  pedagoga profesiju,” stāsta Pēteris Vilks. 

Drukāto vārdu viņš novērtē, pateicoties saviem vecākiem, kuri vienmēr, cik vien Pēteris atceras, abonējuši dažādus laikrakstus un žurnālus. Tēvs pasūtinājis pat padomju laikā toreiz atļauto aizrobežu izdevumu, Vācijas Demokrātiskās Republikas satīrisko žurnālu “Eulenspiegel” (toreizējā Latvijas “Dadža” līdzinieku).

Pošas orķestra lielajai jubilejai

Tagad Pēteris seko līdzi aktualitātēm par “Covid-19”, jo šā vīrusa mazināšanai ieviestie ierobežojumi būtiski ietekmē viņa darbu. Proti, lai mazinātu infekcijas izplatību, no 17. oktobra līdz 6. novembrim visā valstī  klātienē nenotiks interešu izglītības un amatiermākslu nodarbības gan pieaugušajiem, gan bērniem grupās, izņemot tikai individuālas apmācības. Tas attiecas arī uz mūzikas un mākslas skolām. Pavasarī, kad Latvijā bija ārkārtas situācija, stundas nenotika arī Smiltenes mūzikas skolā. Rezultātu pedagogi redzēja šā mācību gada sākumā – jaunāko klašu skolēniem instrumentu spēles apmācība bija jāsāk no sākuma, no tā līmeņa, kāds bija pirms ārkārtas situācijas ieviešanas.

Pēteris uzskata, ka valstī noteikto ierobežojumu dēļ, ieskaitot pavasarī ieviesto ārkārtas situāciju,  kultūras nozare ir cietusi. “Koncerti un citi pasākumi pirmie tiek aizlikti ciet. Var jau sagatavot ierakstus, bet mums ir svarīga publikas klātesamība. Kad tika atcelta ārkārtas situācija, uzreiz sākām strādāt ar orķestri (orķestra diriģenti ir Pēteris Vilks un Jānis Silakalns – redakcijas piezīme) un plānojām, ko darīsim, lai būtu mērķis, uz ko strādāt. Nākamgad Smiltenes pūtēju orķestrim apritēs 60 gadi, ir jau izraudzīts datums, kad svinēt jubileju – 6. marts, taču nezinām, vai šis pasākums varēs notikt,” atzīst Pēteris. Smiltenes pūtēju orķestri, kas ir viens no labākajiem Latvijā, viņš diriģē jau gandrīz 30 gadus.

Pēteris ir gandarīts, ka 11. oktobrī pūtēju orķestris “Smiltene” vēl paguva sniegt koncertu  Rīgas Mārtiņa luterāņu baznīcā kopā ar Latvijas Universitātes, Cēsu un Bauskas pūtēju orķestriem.  Turklāt pēc tam visiem četriem kolektīviem tika dota iespēja muzicēt jaunuzceltajā Mežaparka estrādē un izmēģināt tās akustiku. “Tā ir izcila! Kad muzicēs tūkstotis, skanēs fantastiski!” jūsmo diriģents, vien piebilst, ka joprojām nav atbildes, kādā formātā notiks nākamie vispārējie skolēnu un pieaugušo Dziesmu un deju svētki, un, iespējams, tie varētu būt pa novadiem, ko Pēteris   neatbalsta, jo tad zustu šo svētku būtība būt visiem kopā – kopā muzicēt, dziedāt, dejot.