Reizēm der padomāt
Nesen kāds gudrelis presē kategoriski apgalvoja, ka Latvijā pārāk daudz govju, šī iemesla dēļ neesot iespējams pienu realizēt. Dīvaina smadzeņu konstrukcija!
Varam nolikvidēt Latvijas laukos visas piena devējas, bet veikalos piena produktu tāpēc mazāk nekļūs. Ar sajūsmu savus liekos produktus Latvijā vedīs iekšā leiši, poļi, igauņi un pat dāņi. Pasaulē nav pārprodukcijas, pasaulē ir samazinājusies cilvēku pirktspēja krīzes rezultātā.
Pašlaik priecājamies, ka zemnieki pienu tirgo uz ielu stūriem, jo pircējiem lētāk un pašiem zemniekiem ienāk skaidra naudiņa. Tikai sapratīsim, ka tas ir īslaicīgs risinājums, jo šādas tirdzniecības rezultātā valsts zaudē ieņēmumus no nodokļiem. Atkārtoju: pašlaik tā ir izeja daudziem. Un vienlaikus arī mājiens "ar sētas mietu" uzpūtīgiem pārstrādātājiem un vieglprātīgiem politiķiem.Starp citu, Krievijā daudzviet tirdzniecībā pāriet uz bartera darījumiem.
Ķīnas variantsAustrumos valda citas tradīcijas, tāpēc arī krīzi tur uztver citādi. Maskavas žurnāliste Latiņina apgalvo, ka Eiropa patērē, Krievija nodzer, bet Ķīna uzkrāj. Ar Eiropu jāsaprot arī amerikāņi, jo mēs visi piederam patērētāju sabiedrībai, kas dzīvo uz parāda. Ķīnā zems dzīves līmenis, ienākumi mazi, bet vairums nabagu gadiem ilgi krāj naudiņu, lai ģimene savu vienīgo bērnu spētu sūtīt augstskolā. No desmit bagātajiem ķīniešiem astoņi ir cēlušies no ļoti trūcīgām laucinieku ģimenēm.
Līdzīgi rīkojas valdība, jo Ķīna krīzi sagaida ar 2 triljoniem dolāru lieliem uzkrājumiem. Tiesa, tagad amerikāņi savas rūpnīcas Ķīnā likvidē, jo produkciju nav iespējams pārdot Rietumos. Brīvos uzņēmumus cenšas pārpirkt valdība, lai atdotu saviem biznesmeņiem, kuri solās ražot iekšējam tirgum. Lai palielinātu tautas pirktspēju, valdība gatavojas maksāt pensijas lauku vecīšiem, kurus līdz šim uzturēja bērni vai radi.
Un vēl viena īpatnība. Katras provinces vadības darbs tiek vērtēts pēc IKP līmeņa - ja pieaugums mazāks par astoņiem procentiem gadā, nepatikšanas garantētas. Ja atklājas, ka ierēdnis traucējis izvērst ražošanu kādam uzņēmējam, šāds ierēdnis tiek arestēts un trešajā dienā nošauts.Eksperti uzskata, ka no krīzes vislielākā ieguvēja būs tieši Ķīna. Ķīnas valdība uztraucas tikai vienā jautājumā: lai dolāra kurss saglabātos vismaz tagadējā līmenī.
Atliekot malā citus jautājumusŠī tēma nav patīkama, bet visam ir savas robežas. Esmu spiests atbildēt interneta "prātvēderam", jo nupat neaicinātais "recenzents" sāk pārkāpt pieļaujamā robežas.
Nekādi nesaprotu, cien. "prātvēder", kāpēc esat pielipis tieši man - gluži kā pirtsslotas lapa pie slapjas pēcpuses. Katram ir tiesības paust savu viedokli, kamēr runa par lietu, bet jūs esat pasācis "recenzēt" to, kas manos komentāros nemaz nav atrodams.
Viens piemērs. Kad lietoju vārdu "aizturēja", jūs tā vietā uztiepāt vārdu "arestēja" un pēc tam sākāt zākāties, cik tas dumji un nepareizi. Šādu piemēru ir daudz. Visbiežāk jūs izmantojat to, ka neviens autors nevar pateikt visu par visu, tāpēc sākat kritizēt apgalvojumus, kurus neesmu ne ar pušplēstu vārdu pieminējis.
Pats esat atzinis, ka cilvēkiem reizēm piemīt "represīvā" domāšana (varbūt tomēr "regresīvā"?), bet nezin kāpēc negribat šo atziņu attiecināt uz sevi. Nupat ir tik tālu, ka man pa telefonu zvana no Rīgas un jautā, vai tagad interneta pieeja nodrošināta arī Strenču dziednīcas pacientiem. Neesmu ārsts, tāpēc lai šis jautājums paliek neatbildēts.
Pavisam nepieņemama ir jūsu prātuļošana par leģionāru tēmu. Vēsturnieki uzskata, ka Latviešu leģionā brīvprātīgo bijis ne vairāk par 15 procentiem, un tas kopā ar tiem policistiem, kuri frontes karavīriem pievienojās kara beigās. Starp citu, par brīvprātīgiem varam uzskatīt arī kureliešus. Daudzi latvieši centās izvairīties no iesaukšanas, bet viņu liktenis bija sevišķi skarbs. Minēšu piemēru.
Kad 1944. gada augustā sarkanarmieši ieņēma Madonu, jau pirmajā nedēļā tika salasīti visi, kas paglābušies no leģiona. Visus ieskaitīja sarkanarmijā, smagajās automašīnās aizveda uz kādu mežiņu pie Sausnējas, iespieda katram rokās plinti un sauju ar patronām un lika pāri plašai liekņai šturmēt vācu pozīcijas. To vietu vēlāk sauca par Nāves ieleju, jo vācieši ar "kauluzāģiem" nokapāja gandrīz visus. Par šiem notikumiem man 1982. gada rudenī stāstīja izcilais Madonas pedagogs un novadpētnieks Arturs Treicis (saruna notika Brežņeva bēru laikā).
Nekad neesmu noliedzis, ka Waffen SS vienības veidoja arī citu tautu brīvprātīgie. Bet, teiksim, "Wiking" vienībā bija pavisam 1400 karavīru, un tā ir sīka epizode kopējā kara mašinērijā. Nav reāla pamata, lai skandināvi savos kalendāros ierakstītu 16. martam līdzīgus datumus. Latviešu leģions nozīmē vismaz 60 tūkstošus kritušo, un tā ir visas mūsu tautas nerimstoša sirdssāpe. Mēģinājumi zākāties par šo tēmu ir liela nekrietnība.
Pavisam noteikti daru zināmu jums, cien. "prātvēder", ja nepārstāsit mani vajāt, es būšu spiests lūgt tiesībsargājošo iestāžu aizstāvību. Varat rakstīt, ko uzskatāt par labu, bet manu vārdu piekabināt pilnīgi nevietā jums neļaušu.
P.S. Avīzēs bija publicēts poļu gaišreģu pravietojums, ka aprīļa vidū Baltijas jūrā gaidāma zemestrīce ar sekojošu cunami vilni. Šāds scenārijs iespējams, bet tas nav piesaistāms zināmam datumam. Tas var notikt pēc gada vai diviem. Un piekrastes skalošana būs tik un tā, tostarp jūrā tiks ieskalotas daudzu jaunbagātnieku pilis, kas nelikumīgi sabūvētas Kurzemes jūrmalā.
Kategorijas
- Novados
- Smiltene
- Valka
- Strenči
- Kaimiņos
- Vēlēšanas
- Kriminālziņas
- Izglītība
- Sports
- Orientēšanās
- Auto/Moto/Velo
- Futbols
- Florbols
- Basketbols
- Citi sporta veidi
- Hokejs
- Volejbols
- Kultūra un Izklaide
- Foto
- Cilvēkziņas
- Vaļasprieki
- Citas ziņas
- Bizness
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Dzīvespriekam
- Latvijas ziņas
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Balles
- Teātris
- Koncerti
- Kino
- Sports
- Festivāli
- Baznīcās
- Citi pasākumi
- Video
- Statiskas lapas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Mediju projekts
- Mediju kritika
- Ar informāciju pret dezinformāciju
- Mediju projekti 2018
- Mediju projekts 2020
- Eiropā
- Dzīvesstils
- Atpūta
- Hobiji
- Mīluļi
- Veselība
- Virtuvē
- Noderīgi
- Viedokļi
- Vides projekti
- Daba-iepazīstam un palīdzam
- Rūpēsimies par vidi
- Saimnieko gudri
- Informējot iedvesmojam
- Covid-19