Smiltenes novada deputātus aicina kopīgā talkā novērst kļūdu

2020. gada 26. oktobris 08:09

1783

Smiltenes novada deputātus aicina kopīgā talkā novērst kļūdu

Tie, kuri sestdien, 17. oktobrī, noskatījās Latvijas Televīzijas demonstrēto raidījumu “Ielas garumā” par Dakteru ielu Smiltenē, redzēja, cik ļoti skaista un sakopta no putna lidojuma izskatās pilsēta pie Tepera ezera. Jau agrāk daudz uzslavu izpelnījies arī Vecais parks, bet tikmēr savu kārtu gaida kāda cita, pagaidām novārtā palikusi Smiltenes teritorija.

Tā ir Cērtenes pilskalnam piegulošā piepilsētas meža daļa, kas atrodas Smiltenes novada domes īpašumā. Lai to sakoptu, Smiltenes novada fonda “Krustceles” valdes loceklis Jānis Dinga uz kopīgu talku aicina Smiltenes novada deputātus.

“Smiltenes NKUP” uzdots tikai vākt atkritumus

Jau rakstījām, ka bēdīgi izskatās savulaik Smiltenes novada fonda “Krustceles” izveidotā aktīvās atpūtas jeb veselības taka šajā mežā (netālu no stāvlaukuma Drandu ielas galā). Takas elementu atlikušās koka konstrukcijas ir vizuāli nepievilcīgas, atsevišķās vietās pat bojātas. Baskāju jeb sajūtu takas elementi, kas pildīti ar smiltīm, granīta šķembām un citiem materiāliem, ir aizauguši.

Iepriekš “Ziemeļlatvijas” publikācijā fonda “Krustceles” pārstāvis Jānis Dinga norādīja, ka par to jājautā pašvaldības uzņēmumam “Smiltenes NKUP”, taču SIA “Smiltenes NKUP” ar esošo situāciju nekādi nav saistīts.

Pašvaldības kapitālsabiedrības SIA “Smiltenes NKUP” valdes loceklis Aigars Vīvuliņš uzsver, ka šobrīd uzņēmumam “Smiltenes NKUP” ar Smiltenes novada pašvaldību ir vienošanās tikai un vienīgi par atkritumu savākšanu pašvaldībai piederošajā, Cērtenes pilskalnam piegulošajā mežā. Nekādi citi darbi šajā teritorijā SIA “Smiltenes NKUP” nav jāveic, tajā skaitā nav jāuztur un nav jāremontē pastaigu takas elementi, skulptūras un tamlīdzīgi.

“Ja mums pašvaldība palūdz kaut ko sataisīt, tad uz atsevišķa rēķina to darām, bet mums ir vienošanās tikai un vienīgi par atkritumu savākšanu pēc noteikta grafika,” uzsver Aigars Vīvuliņš.

To, ka pašvaldība SIA “Smiltenes NKUP” uzdevusi šajā teritorijā tikai savākt sadzīves atkritumus, “Ziemeļlatvijai” apliecina Smiltenes novada domes Saimnieciskās darbības nodaļas teritorijas apsaimniekošanas speciāliste Agija Kukaine.

Jaunaudze aizaugusi, atpūtas vieta – garā zālē

Līdz 2017. gadam novada pašvaldībai piederošo Smiltenes piepilsētas mežu teritoriju pie Cērtenes pilskalna kopa fonds “Krustceles”. Šī nevalstiskā organizācija ir ilggadējs akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” sadarbības partneris, kas valsts mežos kopj un uztur kārtībā Cērtenes pilskalnu, tam piegulošos valsts mežus un Klievezera apkārtni.

“Kad novada dome 2017. gadā izsludināja tirgus izpēti par pilskalnam piegulošā piepilsētas meža kopšanu, tai skaitā par aktīvās atpūtas takas uzturēšanu un takas elementu labošanu, mēs ar savu cenu piedāvājumu zaudējām, jo mūsu piedāvājums bija par aptuveni pieciem eiro dārgāks nekā “Smiltenes NKUP” piedāvājums (SIA “Smiltenes NKUP” piedāvātā līguma summa bija 1964,50 eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli, fonda “Krustceles”– 1970 eiro – redakcijas piezīme),” stāsta Jānis Dinga.

Tirgus izpētē pašvaldības dotais uzdevums 2017. gadā bija šā Smiltenes pilsētas meža ar kopējo platību 20,3 hektāri kopšana, uzturēšana un apsaimniekošana saskaņā ar pasūtītāja darba uzdevumiem. Tie bija: krūmu izpļaušana vienu reizi rudenī, pameža retināšana vienu reizi rudenī, bojāto koku izvākšana, vējā lauzto lielo zaru savākšana, sadzīves atkritumu savākšana divas reizes mēnesī visā teritorijā, bojāto koka elementu remonts, atjaunošana, krāsošana (norādes zīmes, atkritumu urnas, soliņi, skudru pūžņu nožogojumi), tai skaitā sajūtu taku vietu kopšana un uzturēšana atbilstoši plānotajam. Taču izpildes termiņš bija tikai vienu gadu no līguma spēkā stāšanās.

Pēc tam Smiltenes novada dome darba uzdevumu samazinājusi līdz sadzīves atkritumu savākšanai. “Ziemeļlatvija” novēroja, ka rezultātā pašvaldībai piederošais piepilsētas mežs pie Cērtenes pilskalna ir atstāts novārtā.

Savulaik rakstījām, ka 2012. gadā Smiltenes novada pašvaldība uzsāka pašvaldībai piederošā piepilsētas meža kopšanas darbus, kas atrodas pie Cērtenes pilskalna, un kaitēkļu izpostītajās vietās 0,9 hektāru platībā iestādīja vairāk nekā 2000 jaunu eglīšu un priedīšu stādu. Tagad jaunaudze ir aizaugusi ar pamežu.

Pavisam bēdīgi – ieaugusi garā zālē – izskatās atpūtas vieta pie Cērtenes upītes pilskalna dambja pakājē. Koka galds ir nopūsts ar krāsu. Zemē mētājas tukšas skārdenes un citi sadzīves atkritumi. Koka sols, ko, pēc Jāņa Dingas stāstītā, vienā no talkām pagatavojis nu jau bijušais Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis, ir pārlauzts uz pusēm un iemests upītē. Kopumā šī vieta izskatās ļoti nepievilcīga, pat tuvumā pieiet negribas.

“Var izstrādāt visādas koncepcijas, bet tāpēc vieta nav jānolaiž līdz kliņķim,” “Ziemeļlatvijai” teic Jānis Dinga, kuram sāp sirds par to, kāda izskatās teritorija, ko agrāk, līdz jau pieminētajam 2017. gadam, kopa fonds “Krustceles”. Arī jau pieminēto veselības taku ar sajūtu jeb baskāju takas elementiem savulaik ierīkoja fonds “Krustceles”.

Šogad Smiltenes novada dome par godu Smiltenes pilsētas simtgadei izdeva bukletu “100 notikumi Smiltenes vēsturē”, kurā ierakstīts arī šāds vēstījums: “2011. gads – Jānis un Anda Dingas izveido pastaigu taku Cērtenes pilskalnā. Pateicoties Hipotēku bankas klientu kluba “Mēs paši” atkārtotam finansiālajam atbalstam un talciniekiem no Smiltenes ģimnāzijas, gar taku ir izvietoti jauni, atraktīvi elementi līdzsvara, veiklības un citu fizisko spēju pārbaudei, sakopta piegulošā teritorija un pieejama labiekārtota piknika vieta.”

“Un ko reāli dabā redz cilvēki, kuri to izlasa? Esmu atteicis pavisam 17 tūristu autobusiem, kas gribēja redzēt veselības taku (pastaigu taku aktīvai atpūtai), jo tur vairs nav, ko darīt,” stāsta Jānis Dinga un piebilst, – kaut arī fonds “Krustceles” par veselības taku vairs neatbild, tomēr interesenti joprojām atrod viņa telefona numuru.

Attīstībai jābūt sabalansētai visā pilsētā

Kāpēc pēdējo gadu laikā Smiltenes novada pašvaldība nav uzturējusi veselības taku sev piederošajā Cērtenes pilskalnam tuvējā piepilsētas mežā un nav arī veikusi pameža retināšanu un citus sakopšanas darbus, izņemot sadzīves atkritumu savākšanu?

“Agrāk nebija attīstības vīzijas, bet šobrīd tāda ir, – pašvaldība ir izstrādājusi attīstības priekšlikumu jeb plānu Cērtenes pilskalnam un tai piegulošajai teritorijai gan attiecībā uz pašvaldībai, gan valstij piederošajiem mežiem, ko apsaimnieko akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”. Šādiem darbiem jānotiek plānveidīgi. Piemēram, līdz šim iedzīvotāji uz sava entuziasma pamata izgatavojuši koka skulptūras, kas tiek novietotas dažādās pilskalna vietās, bet, ja tas nenotiek plānveidīgi, kādā konkrētā pilskalna zonā, tad veidojas papildu izbradājumi,” skaidro Agija Kukaine.

Pašvaldības speciāliste piebilst, ka Cērtenes pilskalna teritorijai ir izstrādāts attīstības plāns un tas tuvākajā laikā tiks nodots sabiedriskajai apspriešanai.

“Atbilstoši šim plānam Cērtenes pilskalns un tam piegulošā teritorija ir sadalīta vairākās zonās un plānota kā klusa atpūtas un pastaigu vieta. Veselības taka paliks un tiks papildināta ar jauniem elementiem, savukārt esošie bojātie elementi tiek demontēti,” piebilst Agija Kukaine.

Pēc sabiedriskās apspriešanas par pilskalna teritorijas attīstības koncepciju pašvaldība lems, konkrēti kādus darbus iekļaut nākamā gada budžetā.

Taču Jānis Dinga jau tagad publiski vēršas pie visiem Smiltenes novada deputātiem un aicina viņus uz Cērtenes pilskalnam piegulošā pašvaldības meža sakopšanas talku.

“Es eju uz vēlēšanām, lai nobalsotu par pašiem gudrākajiem un zinošākajiem deputātiem, kuri īsteno mūsu vēlmes saistībā ar ārstniecības pieejamību, izglītību, aprūpi, vārdu sakot, atvieglo un uzlabo iedzīvotājiem dzīvi. Deputātu lēmumus ievieš dzīvē gan iedzīvotāji, gan savās sfērās zinoši speciālisti. Saprotu, ka speciālistiem savā starpā ir radušās komunikācijas problēmas, vismaz starp divām nozarēm, kuru dēļ veidojas jauna degradēta teritorija Cērtenes pilskalnam piegulošajā rietumu puses daļā. Tāpēc, lai iepazīstinātu deputātus un novērstu šo kļūdu, gribu aicināt jūs kādā sestdienā vai svētdienā uz sakopšanas talku,” pie Smiltenes novada deputātiem vēršas Jānis Dinga.

Ideju par talku atbalsta Smiltenes novada deputāte, Smiltenes vidusskolas direktore Ilze Vergina, kuru “Ziemeļlatvija” aizvadītajā piektdienā nejauši sastapa Cērtenes pilskalnā. Todien pilskalnā un tam piegulošajā mežā notika Smiltenes vidusskolas līdzpārvaldes pasākums “Pilskalna stāsts” 7. un 8. klases skolēniem – ar vairākām pieturas vietām jeb stacijām un uzdevumiem.

Ilze Vergina dzīvo netālu no Cērtenes pilskalna un bieži pastaigājas šajā apvidū, ko vērtē kā patīkamu, enerģētiski labu vietu.
“Smiltene attīstās ļoti skaista, par to mūs slavē viesi, bet attīstībai ir jābūt līdzvērtīgi sabalansētai visās teritorijās. Cērtenes pilskalns ir unikāla, dabas radīta, skaista vieta, kurā savas liecības atstājusi vēsture, un ir ļoti jāpārdomā, kā tālāk notiks tās uzturēšana. Kad šās teritorijas apsaimniekošanu pārlika uzņēmumam “Smiltenes NKUP”, sēdē vaicāju, vai tas būs pareizais lēmums. Rezultātā izrādījies, ka beigās nav neviena, kas šo vietu apsaimnieko. Ir bēdīgi, kad ej pa takām, no otras puses kāp augšā Cērtenes pilskalnā un redzi, ka pastaigu takas šķēršļi ir izjukuši,” teic Ilze Vergina un piebilst, – šogad “Covid-19” dēļ mežos, arī Cērtenes pilskalna apkaimē, pastaigājas daudz cilvēku, jo pastaigu takas dabā kļūst arvien pieprasītākas.

Atgādinām, ka Cērtenes pilskalns ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, vissenākais Smiltenes vēstures pagātnes liecinieks. Plašā teritorija ir piemērota gan aktīvai atpūtai, gan nesteidzīgām pastaigām un dabas baudīšanai.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Smiltenes novada deputātus aicina kopīgā talkā novērst kļūdu

Kategorijas