Kādreiz Smiltenei devuši daudz, bet mūsdienās atstāti neapkopti

2020. gada 27. oktobris 08:04

956

Kādreiz Smiltenei devuši daudz, bet mūsdienās atstāti neapkopti

Tie smiltenieši, kuru tuvinieku atdusas vietas atrodas Smiltenes pilsētas kapsētas senākajā, visaugstākajā daļā, ievērojuši nepievilcīgo Bērena kapličas izskatu – caurumaino jumta daļu un izsistos logus.

Ir žēl noskatīties uz kapliču, kas iet postā, atzīst cilvēki.
“Diemžēl šis vēsturiskais un ļoti interesantais objekts pašlaik ir nožēlojamā stāvoklī. Interesanti būtu dzirdēt, ko par to saka Smiltenes novada pašvaldība?” ar šādu jautājumu “Ziemeļlatvijā” vērsās smilteniete Elīna Kubuliņa-Vilne, piebilstot, ka diemžēl nekopti un nožēlojamā stāvoklī ir arī netālu no kapličas esošie Bergmaņu ģimenes kapi un Jēkaba Drandas kapavieta. Drandas piemineklis ieaudzis pabiezā krūmājā.

Pirms 10 gadiem ierosināja
vākt ziedojumus
Par nepieciešamību saglābt Bērena kapliču “Ziemeļlatvija” rakstījusi vairākkārt. Jau 2010. gadā laikraksta redakcijā vērsās smilteniete Māra Stīpniece ar jautājumu, ko Smiltenes sabiedrībai vajadzētu darīt, lai bijušajā godībā atjaunotu un nākamajām paaudzēm saglabātu valsts nozīmes kultūras pieminekli – bijušā Bānūža muižas īpašnieka Gotlība Bērena dzimtas kapliču Smiltenes pilsētas kapos, un varbūtēju risinājumu saredzēja ziedojumu vākšanā. Smilteniete bija nobažījusies par to, ka Bērena kapliča iet postā, tāpēc tā jāglābj un jāatjauno sienu gleznojums. Ēkas iekšpusē siena dažviet bija apsūnojusi, iespējams, mitruma dēļ, ko laida cauri jumta segums.
Toreiz Smiltenes novada dome sniedza atbildi, ka šai kapličai ir vajadzīga nopietna restaurācija, ko veiktu profesionāli restauratori, jo tas ir kultūrvēsturisks piemineklis.
2015. gadā rakstījām, ka Smiltenes novada dome ieguvusi vienu tūkstoti eiro, lai sakārtotu jumta segumu Bērena kapličai, bet 2017. gadā tika izstrādāts restaurācijas projekts – tika veikta arhitektoniski mākslinieciskā izpēte kapličai un izstrādāts restaurācijas būvprojekts.
Tagad, 2020. gadā, pagaidu jumtiņš ir pilnībā saplīsis, palikušas tikai skrandas, savos novērojumos dalās Elīna Kubuliņa-Vilne. Kapliču apskatīja arī “Ziemeļlatvija”, bet ēkas augstuma dēļ jumta daļu nav iespējams kārtīgi novērtēt.
Bānūža muižas īpašnieka un Smiltenes muižas pārvaldnieka Bērena dzimtas kapliča tika uzcelta 1896. gadā pēc arhitekta Konstantīna Pēkšēna metiem (Pēkšēns bija pirmais latviešu arhitekts, kas akadēmisko izglītību ieguva Rīgas Politehnikumā). Kapličā atrodas Jēzus Kristus tēls, ko pēc sava laika slavenā dāņu skulptora Bertela Torvaldsena meta veidojis igauņu tēlnieks Augusts Ludvigs Veicenbergs. Kapličā apbedīts Gotlībs Bērens (1819–1892) un viņa sieva Antonija Bērena (mirusi 1870. g.). Bērens bija arī Smiltenes draudzes tiesnesis. Dāvinājis lielus kapitālus Smiltenes draudzei, skolai un nabagajiem.

Bērena kapličai nav naudas
Smiltenes novada dome “Ziemeļlatvijai” atzīst, ka apzinās un atzīst Bērena kapličas nozīmīgumu, tādēļ vairākkārt ir centusies piesaistīt finansējumu šā objekta attīstībai.
2017. gadā tika īstenots jau pieminētais projekts “Restaurācijas projekta izstrāde Bērena kapličai” ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Kultūras pieminekļu izpētes, konservācijas un restaurācijas programmas atbalstu.
Pamatojoties uz Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) 2018. gadā izsludināto kultūras projektu konkursu “Kultūras mantojums”, Smiltenes novada dome iesniedza izvērtēšanai projektu pieteikumu “Bērena kapličas atjaunošanas darbi”. 2018. gada februārī tika saņemts VKKF Kultūras mantojuma ekspertu komisijas lēmums, ka projekts ir mazāk aktuāls starp pārējiem iesniegtajiem projektiem un tas tika noraidīts.
2019. gadā Smiltenes novada dome iesniedza pieteikumu Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē programmā “Valsts budžeta finansējuma saņemšanai kultūras pieminekļu konservācijai un restaurācijai”, lai pretendētu uz finansējumu Bērena kapličas atjaunošanas darbu veikšanai. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde noraidīja projektu finansējuma trūkuma dēļ, kā arī, lai finansētu neatliekamus kultūras pieminekļu glābšanas pasākumus citos objektos.
“Tiek meklētas citas iespējas un projektu konkursi, lai varētu sakārtot Smiltenes nozīmīgos vēstures objektus, bet dažkārt projektu konkursos tiek iesniegti vairāk nekā 100 pieteikumu un finansējums tiek piešķirts aktuālākiem un populārākiem kultūras, vēstures objektiem Latvijas mērogā. Lai tiktu sakārtoti visi nozīmīgie vēsturiskie objekti ar pašu finansējumu, ir nepieciešamas nozīmīgas finansējuma summas, piemēram, Bērena kapličas restaurācijas izdevumu provizoriskā tāme 2019. gadā bija 91 073,66 eiro,” norāda Smiltenes novada pašvaldība.
Varbūt kapus sakoptu
brīvprātīgie palīgi?
Elīnu Kubuliņu-Vilni izbrīna tas, kāpēc pie vairākiem senajiem kapiem Smiltenes pilsētā ir novietotas informatīvas zīmes par to, ka šīs kapavietas ir aktētas (aktēšana ir vairāku darbību kopums, kurā ietilpst nekoptas kapavietas apzināšana, apsekošana un brīdinājuma zīmes uzstādīšana). Tas attiecas arī, piemēram, uz baltvācu izcelsmes aptiekāra un literāta Eižena Bergmaņa dzimtas kapiem un slavenā latviešu keramiķa Jēkaba Drandas atdusas vietu netālu no Bērena kapličas.
Smiltenes novada pašvaldība skaidro, ka kapu aktēšana pilsētas kapos tiek veikta trīs gadus ar mērķi apzināt nekoptās kapavietas un uzrunāt tuviniekus. Kapavietā uzstādītā aktēšanas zīme nenozīmē, ka pašvaldība plāno atdusas vietas iznīcināt – tieši otrādi, pašvaldība kapavietas identificē kā neapkoptas, lai tam pievērstu uzmanību. Pašvaldība no savas puses vienu reizi gadā iespēju robežās rūpējas par visu nekopto kapavietu sakopšanu, nešķirojot kapavietas pēc dzimtas prestiža, tautības vai kāda cita sabiedrībā noteikta sociālā slāņa piederības.
Smiltenes novada dome saredz un atbalstītu arī brīvprātīgo iesaisti sabiedrībā nozīmīgu cilvēku kapavietu sakopšanā vai atjaunošanā – šī palīdzība varētu būt izravēt nezāles, savākt lapas vai palīdzēt apgriezt krūmus.
Aicinājums sabiedrībai ir izskanējis, – ja ir interesenti, kuri vēlas šādu atbalstu sniegt, viņiem jāvēršas Smiltenes novada domes Saimnieciskās darbības nodaļā.
Jāpiebilst, ka pašvaldība arī uzsākusi darbu pie Smiltenes novada kultūras, sporta, tūrisma un mūžizglītības stratēģijas izstrādes. Viens no uzdevumiem paredz apsekot Smiltenes novada kultūras mantojumu un apkopot informāciju par novadā esošajiem 63 valsts nozīmes un vietējas nozīmes arhitektūras, mākslas, arheoloģijas un kultūras pieminekļiem, par novadā esošajām piemiņas vietām un zīmēm, un citiem nozīmīgiem kultūras mantojuma objektiem.
Tālāk tiks analizēta esošā situācija kultūras mantojuma jomā novadā un izstrādāts rīcības plāns novada kultūras mantojuma saglabāšanai.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Kādreiz Smiltenei devuši daudz, bet mūsdienās atstāti neapkopti

Kategorijas