Senču mājas bēniņos atrod vēstures liecības par laikrakstu “Ziemeļlatvija”

2020. gada 30. oktobris 08:13

518

Senču mājas bēniņos atrod vēstures liecības par laikrakstu “Ziemeļlatvija”

Ik pa laikam sociālajos tīklos parādās interesanti vēsturiski atklājumi, kas saistīti ar Valku un tās cilvēkiem, iestādēm un notikumiem. Tos Valkas novada Centrālās bibliotēkas kontā publicē bibliotēkas galvenā bibliotekāre novadpētniecības darbā Jana Čākure. Pēdējā laika ieraksti rosināja doties pie vietējās vēstures izzinātājas, lai par viņas darbu un interesantajiem atklājumiem pastāstītu arī “Ziemeļlatvijas” lasītājiem.

Uzzinot nāciena iemeslu, Jana atzīst, ka pēdējais ieraksts, kas saistīts ar atradumu lauku mājas bēniņos Valkas pagasta “Jāņudruvās” esot personisks, jo saistās ar viņas tēvu Jāni Poli. J. Polis jau kopš skolas gadiem sācis sūtīt savu rakstīto laikrakstam “Mūsu Zeme”, pēc tam studējis žurnālistiku, bet studijas nav pabeidzis. Taču tēva dzīve tomēr ir bijusi saistīta ar žurnālistiku, jo viņš vairākus gadus strādājis laikrakstā “Ērgļu Kolhoznieks”. Ērgļos iepazinies ar Janas mammu, un viņi pārcēlušies uz Smilteni. Dzīvojot Smiltenē, strādājis vietējā laikrakstā “Smiltenes Kolhoznieks”. Tolaik Smiltene bija atsevišķs rajons ar savu laikrakstu.
Jana atzīst, ka viņu ļoti interesē un aizrauj vēsture.
“Zināju, ka mājas bēniņos ir vecs čemodāns, kur ir viss kaut kas. Taču viss sākās ar pirmo atradumu. Ieraudzīju vecu avīžu papīra saini. Domāju, ka jāmet projām, jo nekas vērtīgs tas nav, labākajā gadījumā – sarūsējušas naglas. Attinu saini un bija šokā – tur atradās senatnīgas fotogrāfijas. Dzimtas detektīvu grupā mēģināju atrast informāciju par fotogrāfijās redzamajiem cilvēkiem. Noskaidroju, ka vectēvam kāda radiniece bijusi ar uzvārdu Polis. Viņa atsūtījusi fotogrāfijas, kur redzama Igaunijas žēlsirdīgās māsas formā. “Jāņudruvas” ir manu vecvecāku mājas. Vienā senā dokumentā atradu, ka tās celtas 1923. gadā. Pirms tam domāju, kāpēc man nav laimējies bēniņos atrast neko vērtīgu, un re, ir!” priecājas Jana. Viņa ar novadpētniecības darbu nodarbojas jau kopš deviņdesmitajiem gadiem. Jana skaidro, ka Valkas novadpētniecības muzejs vairāk nodarbojas ar lietišķiem materiāliem, priekšmetiem un fotogrāfijām, bet viņa bibliotēkā apkopo materiālus, kas lielākoties saistīti ar rakstīto vārdu. Jana atzīst, ka viņa ar interesi uzklausa ikvienu, kurš atnācis ar saviem stāstiem, senatnīgām fotogrāfijām, liecībām un citiem materiāliem. Bibliotekāre atzīst, ka gadu gaitā izveidojusies cieša draudzība ar vairākiem valcēniešiem cienījamos gados, kuri uztic savas dzimtas vēsturi, stāstus par darba gaitām.
Jana priecājas, ka valcēniešu interesi izraisīja pirms kāda laika bibliotēkas novadpētniecības stendā izveidotā izstāde par ražošanas uzņēmumu “Sarkanais rīts” un par Valkas veikaliem. Tās izraisīja rezonansi un interesi. Bibliotēkā notika arī “Sarkanā rīta” bijušajiem darbiniekiem rīkots pasākums, pēc kura daudzi teica paldies par atkalredzēšanos ar bijušajiem darbabiedriem un stāstītajiem atmiņu stāstiem.
Jana regulāri aicina cilvēkus uz bibliotēku atnest materiālus par kādu konkrētu tēmu. Piemēram, pašlaik tiek apkopota Valkas ģimnāzijas vēsture fotogrāfijās, jo šogad tai apritēja simts gadi, bet diemžēl stingro “Covid-19” pandēmijas ierobežojumu dēļ svinības pārceltas uz nākamo gadu.
Jana ar gandarījumu rāda bijušās Valkas jauktā kora prezidentes un dziedātājas Anitas Zvirgzdiņas apkopotos materiālus par kora vēsturi. Kora pirmā sanākšana notika mūzikas skolā 1986. gada oktobrī. Diriģente bija Tatjana Tīruma.
Jana par savu darbu stāsta aizrautīgi, bet tomēr reizēm šaubās, vai vietējos cilvēkus interesē vēsture. Viņa smejas, ka pēc aiziešanas pensijā būs jāizveido novadpētniecības interesentu grupa, un kopā ar domubiedriem jānododas vietējās vēstures izpētei.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Senču mājas bēniņos atrod vēstures liecības par laikrakstu “Ziemeļlatvija”

Kategorijas