Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Dzejnieces atdusas vietā gulst rudens ziedi un iedegas atmiņu uguntiņas

Inga Karpova

2020. gada 3. novembris 08:37

217
Dzejnieces atdusas vietā gulst rudens ziedi un  iedegas atmiņu uguntiņas

Aizvadītās ceturtdienas pievakarē, miglas palagiem gulstot pār mirušo kapavietām un lietus lāsēm dejojot kopā ar krītošām lapām, notika sirsnīgs atceres brīdis dzejnieces Velgas Kriles atdusas vietā Cimzes kapos.

Šis bija tikai viens no Valkas novada Centrālās bibliotēkas rīkotajiem pasākumiem izcilās latviešu dzejnieces 75. dzimšanas gadā. Diemžēl straujā “Covid-19” izplatīšanās pārvilka svītru iecerētajam dzejnieces 75 gadu dzimšanas dienai veltītajam pasākumam “Uz tā tālā ceļa”. V. Krile ir dzimusi 27. septembrī.  

Kriļu ģimenes kapos, kur dus dzejnieces vecāki un māsa, iededzot piemiņas svecītes un kā sveicienu noliekot rūgteni smaržojošās mārtiņrozes, sanākušie – bibliotēkas darbinieki, Valkas novada Literārās apvienības pārstāvji un V. Kriles daiļrades cienītāji –, izskanot dzejai un atmiņu stāstiem, pieminēja dzejnieci. Dažs, viņas iedvesmots, neviļus ķēries klāt dzejas rakstīšanai, cits skolas laikā literatūras stundā analizējis kādu no dzejnieces dzejas krājumiem.
Pasākuma rīkotāja novada Centrālās bibliotēkas galvenā bibliotekāre novadpētniecības darbā Jana Čākure uzsvēra, ka katram cilvēkam ejams savs ceļš. Dzejniece bija izvēlējusies savu ceļa gājumu. Viņai 1991. gadā iznāca dzejoļu krājums ar zīmīgu nosaukumu “Uz tā tālā ceļa”. Tāds pats nosaukums dots bibliotēkas novadpētniecības stendā apskatāmajai izstādei par V. Kriles dzīves gājumu un daiļradi. Izstādē var apskatīt arī Kriļu ģimenes fotogrāfijas un dokumentus. Izstādi vēl var pagūt apmeklēt līdz novembra vidum.
Savu klasesbiedreni pieminēt ieradās bijusī Valkas ģimnāzijas angļu valodas skolotāja Rudīte Rabuško. Viņa stāsta, ka ar Velgu kopā mācījušās 4. un 11. klasē. Vecākajā klasē satuvinājušās, daudz runājušas, jo Velga sēdējusi priekšējā solā. Pēc vidusskolas beigšanas abas kopā stājušās Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē – Rudīte Svešvalodu nodaļā, Velga – Latviešu valodas un literatūras nodaļā. Studiju gados Rudīte dažas reizes ciemojusies pie Velgas dzīvoklī, kur īrējusi istabiņu no inteliģentām Latvijas laika kundzītēm. Šo iespēju viņai izgādājusi tolaik jauno dzejnieku krustmāte dzejniece Mirdza Ķempe. Rudīte ar siltumu piemin Velgas mammīti, kura līdz pēdējai savai dienai saglabājusi labestību. Rudīte katru gadu augustā cenšas apmeklēt Velgas dienas, kuras organizē dzejnieces māsa Antra. Pensionētā skolotāja atceras, ka pirms dažiem gadiem abas ar Antru iegājušas dzejnieces mammītes istabā. Viņa, ieraugot abas, priecīgi teikusi: “Manas mīļās meitenes!” Rudīte iebildusi, kādas nu viņas vairs meitenes, bet mammīte silti teikusi, ka viņas vienmēr viņai būs meitenes. Šīs atmiņas joprojām sildot dvēseli. Rudīte atzīt, ka pēdējos Velgas dzīves gados nav uzdrošinājusies apciemot dzejnieci viņas dzimtas mājās “Strautiņos”, jo šaubījusies, vai Velga par apciemojumu priecātos. Turklāt Rudīte joprojām atceras Velgas ironisko smaidu, kas viņā izraisījis nelielu apjukumu. Taču tagad dzejnieces vienaudze bieži aiziet uz kapiem, piedalās Velgas dienās, tā izrādot cieņu talantīgajai un neatkārtojamajai klasesbiedrenei.
Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv.