Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Smiltenē izvērtē pašvaldību gatavību krīzes situācijām

Santa Sinka

2020. gada 6. novembris 08:16

290
Smiltenē izvērtē pašvaldību gatavību krīzes situācijām

Smiltenes novada Kultūras centrā pagājušajā piektdienā, 30. oktobrī, aizvadītas Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes sadarbībā ar Aizsardzības ministriju organizētās Smiltenes sadarbības teritorijas Civilās aizsardzības komisijas mācības «Pilskalns 2020». Mācībās identificēti riski un veidota izpratne par savu lomu un rīcību krīzes situācijā, kad jāturpina nodrošināt iedzīvotāju pamatvajadzības.

Mācību mērķis ir veicināt atbildīgo institūciju izpratni par rīcību militāra apdraudējuma gadījumā, un tajās tiek izspēlētas situācijas, kurās civilās aizsardzības komisijām jānovērtē un jānovērš riski, kā arī jānosaka reaģēšanas plāns, lai nodrošinātu sabiedrību ar pamatvajadzībām militāra apdraudējuma gadījumā.

Smiltenes novada domes priekšsēdētājs, Smiltenes sadarbības teritorijas Civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Edgars Avotiņš laikrakstam stāsta: «Mums pašiem ir izstrādāts Civilās aizsardzības plāns. Šāda veida mācības ļauj pārskatīt, ko paši esam sarakstījuši plānā. Ļoti vērtīgi, ka mācību ietvaros kopā ar Zemessardzi varam izspēlēt dažādas iespējamās situācijas un saprast, kādā veidā spēsim nodrošināt mūsu novada iedzīvotājus ar pamatvajadzībām, ja, piemēram, notiek iebrukums. Izvērtējām riskus un strādājām pie to mazināšanas. Liela daļa no šodienas iegūtās informācijas paliek iekšējai lietošanai. Pirms tam parakstījāmies par tās tālāku neizpaušanu. Pavasarī vēl pirms ārkārtējā stāvokļa izsludināšanas Smiltenes novada pašvaldībā rīkojām mācības saistībā ar «Covid-19», izveidojām komisiju, kopā modelējām riskus un strādājām pie to analīzes. Svarīgi bija apzināties skaidru rīcības plānu gadījumā, ja viss izies ārpus rāmjiem. Tās mācības bija saistītas ar epidemioloģisko situāciju, tēma cita, bet ideja līdzīga.»

E. Avotiņš atzinīgi vērtē iespēju klātienē tikties ar Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes štāba un bataljona, Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku apvienotā štāba pārstāvjiem. Mācības palīdzējušas skaidrāk apzināties savu lomu krīzes situācijā, pieejamos resursus un atbildīgo institūciju sadarbības un komunikācijas nozīmīgumu. 

Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 22. kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitlands Dmitrijs Oreškins atklāj, ka pašvaldības pārstāvju ieinteresētības pakāpe atšķiras. Dažos gadījumos personas to uztvērušas vieglprātīgi, jo ir pārliecināti, ka šāda diena nekad nepienāks. «Tomēr lielākoties Civilās aizsardzības komisiju vadība un locekļi ļoti labi apzinās, ka mūsdienās iespējams ir viss. Mums pasaulē ir spilgti piemēri no bruņotajiem konfliktiem gan  2008., gan 2014. gadā. Labāk ir vingrināties un darīt visu, lai tas nenotiktu, nekā nonākt krīzes situācijā nesagatavotiem. 

«Vingrinājām Civilās aizsardzības komisiju Smiltenes novada sadarbības teritorijā domāt netradicionālā veidā, kā risināt iedzīvotāju vajadzības krīzes situācijā. Respektīvi, paskatīties uz ikdienišķām lietām caur krīzes prizmu. Modelējām konvenciālā kara scenāriju un izdiskutējām, kāda šajā laikā būtu dažādu institūciju loma vispārējā aizsardzībā, jo militārā no valsts aizsardzības ir salīdzinoši neliela daļa. Valsts aizsardzības spējas kopumā ir atkarīgas no daudziem aspektiem, tajā skaitā arī politiskās dimensijas. Krīzes situācijā ikdienas dzīve kardināli mainās. Tāpēc arī iedzīvotājiem ir svarīgi savlaicīgi sagatavoties jebkādai krīzes situācijai,» norāda D. Oreškins. 

Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes Informācijas daļa atgādina, ka šā gada 26. augustā Ministru kabinets apstiprināja Valsts civilās aizsardzības plānu, kas, cita starpā, paredz noteikt civilās aizsardzības sistēmas darbību gadījumos, ja noticis militārs iebrukums vai sācies karš. Tā kā civilās aizsardzība sistēma ir visaptverošās valsts aizsardzības koncepcijas sastāvdaļa, lai to sekmīgi ieviestu, ir nepieciešama valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību sadarbība vienotas izpratnes veidošanai. Tāpēc aizsardzības nozares un pašvaldību kopēju mācību rīkošana ir būtisks solis Valsts civilās aizsardzības plāna ieviešanā.