Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Šodien Mārtiņdienu aicina svinēt ģimenes lokā

Ziemeļlatvija
Dzīvesstils

2020. gada 10. novembris 10:19

122
Šodien Mārtiņdienu aicina svinēt ģimenes lokā

Šodien pēc senlatviešu tradīcijām tiek atzīmēti Mārtiņi jeb Mārtiņdiena. Tie ir seni mūsu tautas svētki, kas iezīmē pieguļas (zirgu arī citu mājlopu ganīšana naktī) un ganu laiku beigas, apkūlības – kulšanas darbu nobeigumu, kam sekoja mielasts un svinības. Šodien ar Mārtiņdienu vairāk  iezīmējas rudens beigas un ziemas sākums. Līdz šai dienai jābūt pabeigtiem visiem rudens darbiem, nokultai labībai, apartai zemei, jo tā dodas atpūtā.

Līdzīgi kā citi latviešu tautas svētki arī Mārtiņdiena ir apvīta ar ticējumiem, tradīcijām un tautas dziesmām. Pati populārākā no tradīcijām ir gaiļa kaušana. Šī tradīcija iezīmē rituālu, kad pirmssvētku vakarā stallī kāva gaili, lai zirgi ziemu pārciestu bez slimībām un likstām. Dažas teikas vēsta, ka putna asinis piejauca auzām un deva zirgiem ēst. Mārtiņi iezīmē arī citu mājlopu kaušanu. Agrāk šie svētki bija pilni jautru, skaļu izdarību, tādu kā budēļi jeb ķekatas. Tas ir masku gājiens, caur kuru tika piesaistīta auglība nākamajam gadam gan tīrumos, gan kūtīs, gan arī saimē. Mūsdienās Mārtiņdiena nav populārākie svētki, tomēr skolās, kultūras iestādēs un folkloras kopās ar dažādām tradicionālām aktivitātēm tie tiek atzīmēti ik gadu. Šogad, kad pulcēšanās lielākās grupās, lai atzīmētu svētkus, nav iespējama kā ierasts citus gadus, un cilvēki tiek aicināti svētkus svinēt mājās ģimenes lokā, piedāvājam dažas idejas, kā Mārtiņus atzīmēt. Vecāki kopā ar bērniem sagatavojiet kādu no tradicionālajām Mārtiņu maskām. Senlatvieši mēdza pārģērbties par Dzērvi, Vilku, Kazu, Zirgu un Lāci. Maskējās arī kā priekšmeti - Siena kaudze un Slota, reti kurš masku gājiens iztika bez Spoka, Nāves, Garās sievas un Mazā vīriņa maskas. Sagatavojiet svētku mielastu. Miniet mīklas, dziediet dziesmas un ejiet rotaļās – “Gaiļu cīņas”, “Ādamam bij’ septiņ’ dēli ”, “Jumja skrējiens” u.c.

NODERĪGI

Mīklas no P. Birkerta ,,Latviešu tautas mīklas’’.   

  • Vīrs iet pa ceļu, lūku bunte mugurā. /Gailis
  • Maza, maza sieviņa, simts sakšu mugurā. /Vista
  • Kurai galvai matu vieta lapas? /Kāpostgalva
  • Daudz, daudz brālīšu, visiem zilas galviņas. /Lini
  • Sarkans vīriņš, zaļa bārdiņa. /Burkāns
  • Kāja sūnās, galdiņš ārā. /Sēne
  • Mazs, mazs vīriņš trejdeviņiem svārkiem. Kas to izģērbs, tas gauži raudās. /Sīpolu mizo
  • Aizskrien gaigala, atskrien gaigala, sasit spārnus – plaukš! /Aušana
  • Viena pati kāja, simtiem mēles. /Lapu koks
  • Lācis tup kalnā, ķepas danco. /Vējdzirnavas
  • Viens iet, divi rādās. /Ēna
  • Pelēks vecītis sēž kalna galā. /Akmens
  • Tieva, gara jumprava, pakulu sirds. /Svece
  • Kas saldāks par medu un stiprāks par lauvu? /Miegs
  • Liela, gara lāde – ziemu vāks, vasaru vaļā. /Upe ar ledu
  • Sarkana gotiņa zīdā piesieta. /Dzērvene
  • Kas raud bez acīm? /Lietus
  • No vēja nāk dzīvība, no koka visa būšana. /Ērģeles
  • Liela, gara tēva josta, nevar pūrā salocīt. /Lielceļš
  • Stiķu stiķiem, niķu niķiem, kaula deguns, gaļas bārda. /Gailis
  • Saime ēd, galds runā. /Sivēns pie cūkas
  • Četri stabi, divi ragi, stabulīte pakaļā. /Pele
  • Mazas, mazas stellītes, vadmala virsū. /Aita
Kategorijas

Kategorijas