Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Paveiktais – labs, tikai kokapstrādes uzņēmumi paliek bez kreisā pagrieziena joslas

Sandra Pētersone
Laikraksta arhīvs

2020. gada 13. novembris 07:58

569
Paveiktais – labs, tikai kokapstrādes uzņēmumi paliek bez kreisā pagrieziena joslas

Uz Vidzemes šosejas, Smiltenes novada teritorijā, ir pabeigti seguma atjaunošanas darbi posmā no krustojuma ar autoceļu Branti–Pieniņi–Launkalne līdz krustojumam ar autoceļu Smiltene–Gulbene pavisam 12,4  kilometru garā posmā.

Satiksmes ierobežojumu tur vairs nav, informē valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts ceļi” (LVC). Autovadītāji jau atzinīgi novērtējuši jauno asfalta segumu, jo ceļa segums tagad ir līdzens, bez risēm un iesēdumiem, taču ne visi ar paveikto ir apmierināti.

Uz ceļa  vienlaicīgi rindā –
pat 10 “smagie”
Plānojot būvdarbus šajā valsts autoceļa posmā, nav ņemts vērā Laun­kalnes pagastā, šosejas tuvumā, strādājošo uzņēmumu “Graanul Invest” (kokskaidu granulu ražošana) un “Vudlande” (kokmateriālu ražošana), un arī Smiltenes novada pašvaldības ierosinājums uz Vidzemes šosejas izbūvēt kreisā pagrieziena joslu uz abiem uzņēmumiem (braucot Rīgas virzienā), lai smagie transportlīdzekļi neveidotu rindas uz brauktuves un neradītu ceļu satiksmei bīstamas situācijas.
Objektā ir paveikta izlīdzinošā frēzēšana, iesēdumu remonts un profila labošana, kā arī ieklāta asfalta virskārta un izbūvēta ribjosla. Uz ceļa strādāja akciju sabiedrība “A.C.B.” par līgumcenu 3,98 miljoni eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.
“Par to darbu, kas izdarīts, cepuri nost!” “Ziemeļlatvijai” teic Launkalnes pagasta pārvaldes vadītājs Māris Lazdiņš un uzsver, ka daudzviet Vidzemes šosejā līdz šim nekas nebija darīts kopš 70. gadiem, kad šis autoceļš tika uzbūvēts.
“Tagad kādus gadus 15 līdz 20 varēs braukt bez bēdu. Taču ir žēl, ka, veicot tik lielus darbus, netika uzklausīts mūsu ierosinājums. Tik ilgi bijām cīnījušies, lai pie “Graanul Invest” un pie ceļa uz Rauziņu (šis ceļs ved uz SIA “Vudlande” – redakcijas piezīme) ierīkotu kreisā pagrieziena joslu, kāda jau ir pie pagrieziena uz Launkalni. Šis bija tas brīdis, kad to varēja izdarīt, vienkārši vajadzēja gribu. Tagad  automašīnas kā stāvējušas tā stāv uz nomales,” stāsta Māris Lazdiņš.
Pēc būvdarbiem ir pat sliktāk, secina SIA “Graanul Invest” izpilddirektors Haralds Vīgants. Proti,  nepārtrauktā līnija (horizontālais ceļa apzīmējums), kas apzīmē brauktuves malu ceļu posmos, kuros aizliegts apstāties un stāvēt, pie uzņēmuma bija padzisusi un nebija redzama, bet tagad ir ļoti labi pamanāma. Ja smagā transportlīdzekļa šoferis, gaidot savu kārtu iebraukšanai “Graanul Invest” teritorijā – automātiskajā uzmērīšanas sistēmā, nevēlas stāvēt uz ceļa braucamās daļas un veidot sastrēgumu, tad, uzbraucot uz nomales un apstājoties, viņš pārkāpj ceļu satiksmes  noteikumus, par ko draud sods.
Piemēram, 6. novembrī uz Vid­zemes šosejas pie SIA “Graanul Invest” stāvējušas kādas 10 smagās automašīnas, stāsta Haralds Vīgants.

Uzņēmumi palielina ražošanu; tas nozīmē intensīvāku satiksmi
SIA “Graanul Invest” izpilddirektors norāda, ka pēdējos gadus uzņēmuma vadība kopā ar Smiltenes novada pašvaldību cenšas kaut ko darīt lietas labā, vēršoties Satiksmes ministrijā un VAS “Latvijas Valsts ceļi” un ierosinot izbūvēt kreisā pagrieziena joslu, bet nekas nenotiek.  Atbildīgās amatpersonas skaidrojušas, ka tagad esot atjaunots segums, bet, ja grib, lai sakārto visas joslas, tad  nepieciešams projekts, tas viss ieilgšot un arī nauda nav tam paredzēta.  
“Mūsu uzņēmuma automātiskās uzmērīšanas sistēmas jau tā pēc iespējas mazāk ietekmē izejmateriālu piegādātājus un uzmērīšanu veic ātri. Ja tādu iekārtu mums nebūtu, tad uz ceļa veidotos rinda pat 20 automašīnu garumā. Jārēķinās ar to, ka esam eksportējošs uzņēmums, piesaistām investīcijas, lai strādātu efektīvāk, bet to var panākt, ceļot ražošanas apjomus, kas nozīmē arī lielāku izejmateriāla piegāžu apjomu,” uzsver Haralds Vīgants. Tas nozīmē vēl vairāk smago transportlīdzekļu uz ceļa.
Vidzemes šoseja (A2 jeb Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene)), ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš ar lielu satiksmes intensitāti. Jauns, kvalitatīvs asfalta segums var radīt vēlmi braukt ātri, un, ja autovadītājs nezina, ka priekšā ir ražotne un smagie transportlīdzekļi, var veidoties avārijas situācijas, savu viedokli pauž Haralds Vīgants.
Satiksmes intensitāte uz Vidzemes šosejas Launkalnes pagastā ir arī pie pagrieziena uz Rauziņu un uzņēmumu “Vudlande”.
“Mums kreisā pagrieziena josla ir ļoti vajadzīga. No Baltkrievijas vien mēnesī iekšā nāk kādas 300 mašīnas ar dēļiem, nerunājot par vieglajām automašīnām un kokvedējiem, kas piegādā apaļkokus. Arī mēs vācām parakstus par tādas joslas ierīkošanu, bet mūs neņēma vērā,” stāsta SIA “Vudlande” valdes priekšsēdētājs Māris Zālītis.  
Arī SIA “Vudlande” ir eksportējošs uzņēmums un ievērojami palielina ražošanas apjomus. Pagājušajā finanšu gadā uzņēmuma apgrozījums bija 22,003 miljoni eiro, kas ir par 13,7 procentiem vairāk nekā pirms gada, liecina “Firmas.lv” informācija.
 
Ko darīt? Atbilde netiek sniegta
“Ziemeļlatvija” lūdza LVC komentāru, kāpēc, veicot būvdarbus, izpalika kreisā pagrieziena joslas ierīkošana uz abiem norādītajiem uzņēmumiem un kāds būtu risinājums šai problēmai, ko aktualizē uzņēmēji un pašvaldība.
LVC skaidro, ka šogad remontētajos Vidzemes šosejas posmos no pagrieziena uz Raunu līdz Smiltenes krustojumam notika seguma atjaunošana uz vienkāršota būvprojekta pamata, nevis pārbūve, līdz ar to būvdarbu laikā netika mainīti ceļa ģeometriskie parametri, tai skaitā asfalta seguma platums. Tas bija iemesls, kas liedza izveidot kreisā pagrieziena joslu pie šosejas tuvumā strādājošajiem uzņēmumiem SIA “Graanul Invest” un “Vudlande”. LVC norāda, ka tāda josla tika izveidota pie netālu esošā uzņēmuma “Stora Enso Latvija” iebrauktuves, jo tur vēsturiski izveidojies ceļa seguma platums ļāva ar mainīta horizontālā marķējuma palīdzību šādu joslu nodrošināt. Savukārt uz vaicājumu, kāds būtu risinājums uzņēmēju norādītajai problēmai, LVC atbildi nesniedz.
LVC toties informē, ka  uz Vid­zemes šosejas segums ir atjaunots no Raunas pagrieziena līdz Smiltenes krustojumam pavisam 24 kilometru garā posmā.
Uz Vidzemes šosejas vēl turpinās Līgatnes upītes caurtekas atjaunošana Augšlīgatnē, kā arī seguma atjaunošana posmā no Apes un Alūksnes novadu robežas līdz Igaunijas robežai. Arī tur jau ir veikta izlīdzinošā frēzēšana, iesēdumu remonts un profila labošana, vēl tiek uzpildītas nomales, bet virsmas apstrādi šajā posmā veiks nākamgad. Savukārt posmā no Virešiem līdz Igaunijas robežai  turpinās drošības barjeru uzstādīšana, ko pabeigs vēl šomēnes.
Visi šie būvdarbi uz Vidzemes šosejas notiek, pateicoties papildu 75 miljonu eiro finansējumam no valsts budžeta.

Kategorijas

Kategorijas