Sperts pirmais solis pašvaldību ierobežošanā

2020. gada 13. novembris 08:00

480

Sperts pirmais solis pašvaldību ierobežošanā

Laikraksts “Ziemeļlatvija” ir, būs un iznāks arī 2021. gadā. Tas jāteic uzreiz, komentējot šomēnes Saeimas galīgajā lasījumā pieņemtos grozījumus likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, kas pašvaldībām un to iestādēm liedz dibināt un izdot masu informācijas līdzekļus.

Vienai daļai iedzīvotāju tas izraisījis jautājumu, ko viņi uzdod sociālajos tīklos, proti, – “vai tad mums vairs nebūs vietējās avīzes “Ziemeļlatvija”? “Ziemeļlatvija” būs, tāpat būs arī citi neatkarīgie reģionālie laikraksti, jo tiem ar pašvaldībām nav nekādas saistības, tos izdod privātuzņēmumi. Ierobežojumi attieksies tikai un vienīgi uz pašvaldībām.

Nebūs pašvaldības avīžu; informatīvie izdevumi izsprūk sveikā
Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” nosaka liegumu pašvaldībām un to iestādēm dibināt un izdot masu informācijas līdzekļus un stingrāku kārtību pašvaldības informatīvo izdevumu izdošanai, jo, politiķu ieskatā, pašvaldību tiesības dibināt un izdot masu informācijas līdzekļus kropļo mediju tirgu.
Grozījumu pārejas noteikumos noteikts, ka pašvaldības un to iestādes līdz 2020. gada 31. decembrim iesniedz pieteikumu Uzņēmumu reģistram par to īpašumā esošo masu informācijas līdzekļu izslēgšanu no reģistra. Ja minētajā termiņā nav saņemts masu informācijas līdzekļa īpašnieka paziņojums par izslēgšanu no reģistra, Uzņēmumu reģistrs šādus masu informācijas līdzekļus no reģistra izslēdz līdz 2021. gada 31. decembrim.
Preses likuma grozījumu mērķis ir sakārtot mediju vidi atbilstoši preses brīvības tiesiskajai izpratnei, nodalot pašvaldību informatīvās un sabiedrisko attiecību aktivitātes no mediju darbības, norādīts likumprojekta anotācijā.
Savukārt likumā “Par pašvaldībām” iekļautais regulējums (14.1 pantā) nosaka, ka pašvaldība ir tiesīga izdot informatīvu – periodisku iespiedtehnikā izdotu izdevumu, kurā tā informē vietējos iedzīvotājus par šā likuma 6. pantā noteikto funkciju izpildi, kā arī publicē šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto informāciju. Šā panta noteikumi attiecas arī uz informatīvā izdevuma pārpublicēšanu elektroniski. Izdevums ir pieejams bez maksas, un tas tiek izdots ne biežāk kā reizi mēnesī.
Tas nozīmē, ka arī nākamgad turpinās iznākt mūsu puses pašvaldību informatīvie bezmaksas izdevumi: “Smiltenes Novada Domes Vēstis” (iznāk vienu reizi mēnesī, tirāža – 6050 eksemplāri), “Valkas Novada Vēstis” (iznāk reizi divos mēnešos, tirāža – 4350 eksemplāri ) un “Mūsu Novada Vēstis” (Strenču novada pašvaldības izdevums, kas iznāk reizi mēnesī, tirāža – 2000 eksemplāri).
Jaunie grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” pašvaldības bezmaksas informatīvo izdevumu “Smiltenes novada Domes Vēstis” neietekmēs, jo informatīvais izdevums nav reģistrēts Uzņēmumu reģistrā kā masu informācijas līdzeklis, uzsver Smiltenes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Marita Mūze. Tas pats attiecas arī uz Valkas novada domes un Strenču novada domes informatīvajiem izdevumiem, skaidro šo pašvaldību vadība.

Apmaksā no saņemtajiem
nodokļiem
Visiem šiem izdevumiem kopīgs ir tas, ka to izdošanu un izplatīšanu pašvaldības finansē no sava budžeta, tātad no nodokļu maksātāju naudas, visi šie izdevumi tiek izplatīti ar “Latvijas Pasta” starpniecību, lai tie nonāktu katra novada iedzīvotāja pastkastītē, kas ir reģistrēta attiecīgā novada teritorijā.
Atšķirībā no privātuzņēmumu izdotajiem laikrakstiem un žurnāliem pašvaldību izdevumiem ir liela priekšrocība, – tiem ir stabili, regulāri garantēti ienākumi (pašvaldības budžets) izdošanai un izplatīšanai, un šie ienākumi nav atkarīgi ne no abonentu skaita, ne sludinājumu un reklāmas apjoma, kā tas ir “Ziemeļlatvijai” un citiem privātuzņēmumu izdotajiem masu informācijas līdzekļiem.
Pēc pašvaldību sniegtās informācijas, izdevuma “Smiltenes Novada Domes Vēstis” izmaksas mēnesī ir 1493,01 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (druka – 833,01 eiro, izplatīšana – 660 eiro); “Valkas Novada Vēstīm” – attiecīgi 750,87 eiro (druka – 235,28 eiro, izplatīšana – 515,59 eiro) “Mūsu Novada Vēstīm” (četru lappušu gadījumā) – 436,05 eiro (druka – 275,89 eiro, izplatīšana – 160,16 eiro).
Intervijas un viedokļu raksti – tabu
Kas ir masu informācijas līdzeklis un kas ir informatīvs izdevums? Vai, Saeimai aizliedzot pirmo un atļaujot otro, mediju tirgus tik un tā netiks izkropļots?
Pēc oficiālā skaidrojuma, masu informācijas līdzekļi ir avīzes, žurnāli, biļeteni un citi periodiskie izdevumi (iznāk ne retāk kā reizi trīs mēnešos, vienreizējā tirāža pārsniedz 100 eksemplārus), kā arī elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kinohronika, informācijas aģentūru paziņojumi, audiovizuāli ieraksti, kas paredzēti publiskai izplatīšanai.
Mūsu novadu pašvaldības “Ziemeļlatvijai” uzsver, ka viņu informatīvie izdevumi nekādā gadījumā “neiekāpj” preses lauciņā, nepublicē žurnālistiska stila rakstus, sludinājumus un reklāmas, un viņu galvenais mērķis ir sasniegt katru novada iedzīvotāju, lai informētu sabiedrību par pašvaldības darbu, pieņemtajiem lēmumiem un nākotnes plāniem. Tātad lasītājiem ir jāņem vērā, ka pašvaldību informatīvajos izdevumos viņi varēs izlasīt tikai vienas puses (šajā gadījumā – pašvaldības) viedokli, pasniegto informāciju redzot tikai no viena skatupunkta.
Smiltenes novada dome uzsver, ka līdz šim ir stingri pieturējusies pie tā, ka izdevumā tiek publicēta pašvaldības oficiālā informācija (domes lēmumi, saistošie noteikumi, paziņojumi, projektu relīzes), kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir obligāti publicējama. Tāpat izdevumā “Smiltenes Novada Domes Vēstis” tiek publicēta pašvaldības iestāžu un struktūrvienību informācija par to darbību, aktualitātēm, pasākumiem un gaidāmajām vai notikušajām izmaiņām un cita sabiedrībai svarīga informācija, tāpat arī – valstiskas nozīmes informācija, kas skar iedzīvotāju intereses, valsts iestāžu informācija par iedzīvotājiem veicamām darbībām un Smiltenes novada nevalstisko organizāciju informācija par realizētiem projektiem, aktualitātēm un gaidāmajiem notikumiem, kur pašvaldība ir piešķīrusi līdzfinansējumu.
“Jau līdz šim pašvaldības izdevumā nepublicējām komerciāla rakstura informāciju, fizisku un juridisku personu reklāmu, sludinājumus, lai neveidotu negodīgu konkurenci reģionālajiem laikrakstiem. Informatīvā izdevuma saturu veido sabiedrisko attiecību speciālisti sadarbībā ar nodaļu, iestāžu un to struktūrvienību speciālistiem. Pats svarīgākais uzdevums, kas pašvaldībai ir jāievēro, – izdevumā nevar publicēt žurnālistiska stila rakstus, piemēram, intervijas un viedokļu rakstu,” uzsver Smiltenes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Marita Mūze.

Ir vai nav konkurenti?
Viedokļi atšķiras
Tomēr, neraugoties uz to visu, arī pašvaldību informatīvie izdevumi ir konkurenti reģionālajiem laikrakstiem, jo vienai daļai cilvēku mazina vajadzību abonēt vai pirkt reģionālo presi. Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” ir kompromisa variants, bija priekšlikums arī vispār aizliegt pašvaldības informatīvos izdevumus, norādījis Latvijas Preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Guntars Līcis un uzsvēris, ka reģionālie laikraksti nevar konkurēt ar pašvaldības apmaksātu izdevumu un atsevišķos gadījumos to tirāža krīt, informē lvportals.lv.
Netieši to apliecina Strenču novada pašvaldības vadītāja Jāņa Pētersona teiktais. “Dzīves dārdzība šobrīd ir tāda, kāda ir. Cilvēki gaida mūsu “avīzīti” (Strenču novada pašvaldības informatīvo izdevumu – redakcijas piezīme), it sevišķi vecākā gadagājuma cilvēki, lai palasītu un zinātu, kas notiek. Citam ir interese par reģionālo laikrakstu, citam nav, un, ja tas ir jāpērk par naudu, tad cilvēki padomā. Varbūt nopērk sev ko citu lietderīgāku,” spriež Strenču novada domes priekšsēdētājs un piebilst, ka Strenču novada pašvaldība nekad šo situāciju un savu izdevumu nav izmantojusi ļaunprātīgi, lai lieki popularizētu pašvaldību, personīgi viņš pats tur “parādoties” ļoti reti.
Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis savukārt nepiekrīt tam, ka pašvaldības informatīvais izdevums būtu konkurents reģionālajiem laikrakstiem, it sevišķi Valkas gadījumā, jo kopš 2019. gada “Valkas Novada Vēstis” iznāk reti – reizi divos mēnešos.
“Informācijā galvenais ir ātrums. Ziņa ir prece šodien, jo rīt ir nākamā ziņa un tad šodienas ziņa nevienu vairs neinteresē. Jau iznākot vienreiz mēnesī, izdevums nevar konkurēt ar nedēļas izdevumu vai izdevumu, kas iznāk vairākas reizes nedēļā, kur nu vēl tad, ja tas notiek reizi divos mēnešos. Jā, Latvijā, neapšaubāmi, bija izkropļojumi mediju tirgū, es vienmēr publiski esmu teicis, ka pašvaldībai nevajadzētu izdot īstu laikrakstu un tādēļ nekad neesmu publiski uzstājies pret šiem grozījumiem likumā par presi. Īstu laikrakstu pašvaldībai vajadzētu izdot tikai tad, ja nav privātā laikraksta, lai aizpildītu tukšumu. Taču pašvaldības informatīvie izdevumi noteikti nav konkurenti, tā ir precīza informācija jeb informācijas kopums par visā novadā notiekošo, kas parāda, kas tad pašvaldības institūcijās notiek. Ir ļoti svarīgi, lai iedzīvotāji to zinātu. Tas ir viņu interesēs,” uzsver Vents Armands Krauklis.
Viņš kategoriski noliedz, ka “Valkas Novada Vēstis” kādreiz būtu publicējušas sludinājumus vai reklāmu. “Mēs publicējam afišas par mūsu rīkotajiem pasākumiem, kas notiek gan laukos, gan pilsētā. Nekad neesam likuši sludinājumus. Cita lieta, ka mēs informējam par to, ka kaut kas ir atvēries, kaut kas jauns ir noticis, bet tā jau ir ziņa. Un vienmēr publicējam darba sludinājumus gan “Ziemeļlatvijā”, gan savā izdevumā par mūsu vakancēm,” stāsta Valkas novada pašvaldības vadītājs.
Arī viņš, tāpat kā kaimiņu kolēģi, savu tēlu pašvaldības izdevumā nespodrinot. Reizi gadā “Valkas Novada Vēstīs” ir intervija ar viņu, taču tajā tiek atbildēts uz jautājumiem, kas interesē novada iedzīvotājus.

“Bauskas Dzīve” taisnību meklē pat Eiropas Cilvēktiesību tiesā
Tikmēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā norit aktīvs darbs pie jauna Pašvaldību likuma izstrādes, un tajā paredzēts iekļaut arī tiesisko regulējumu – skaidri vizuāli un saturiski definēt, kas ir pašvaldību informatīvie izdevumi. Tādu pašvaldību, kuras izdod savus laikrakstus, kuri ir reģistrēti kā masu informācijas līdzeklis, Latvijā ir maz. Tā dara pašvaldības, piemēram, Jelgavā un Iecavā. Iecavas novada domes izdotās “Iecavas Ziņas” pat tirgo reklāmas laukumus un publicē sludinājumus par maksu, šo izdevumu var abonēt (tas ir iekļauts preses izdevumu abonēšanas katalogā) vai nopirkt tirdzniecības vietās. “Iecavas Ziņas” iznāk četras reizes mēnesī – katru piektdienu.
Reģionālais laikraksts un izdevējs “Bauskas Dzīve” jau vairākus gadus Latvijā tiesājies, prasot aizliegt pašvaldības finansētā laikraksta “Iecavas Ziņas” izdošanu un reklāmu publicēšanu, kā arī zaudējumu atlīdzību, un vērsies ar prasību pat Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Laikraksta “Bauskas Dzīve” galvenā redaktore Anita Rozentāle stāsta, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa ierosinājusi lietu “SIA “Bauskas Dzīve” pret Latviju” pēc reģionālā laikraksta izdevēja sūdzības par Latvijas rīcību, ļaujot pašvaldībām izdot savus laikrakstus, kuri imitē neatkarīgu presi.
“Diemžēl lieta joprojām ir procesā. Pagaidām statuss ir “pieteikums gaida uz pirmo tiesas lēmumu”.
Iesniedzām sūdzību sen – 2017. gadā. Nu jau daudz kas mainījies šajā jomā Latvijā, bet noteikti arī tālab Saeima pieņēmusi grozījumus abos likumos, ka “Bauskas Dzīve” tiesājusies, ka “Sorainen” juristi ar mums strādājuši bez atlīdzības, Latvijas Žurnālistu asociācija, reģionālie laikraksti šo procesu gan atbalstījuši, gan nemitīgi jebkurā līmenī par to runājuši un snieguši atklātas vēstules un paziņojumus, Latvijas Žurnālistu asociācija un Latvijas Preses izdevēju asociācija piedalījušās ar argumentiem un ierosinājumiem daudzās Saeimas atbildīgās komisijas sēdēs. Ļoti daudz no mediju puses ir gadiem strādāts, līdz tikai šogad kaut kāds rezultāts panākts. Un tas arī jau ir stipri novēlots, bet labāk vēlāk nekā nekad. Pārkāpjot robežas un rakstot pārsvarā savus stāstus nemitīgi caur rožainām brillēm un imitējot avīzes, pašvaldību avīzes nodara lielu postu sabiedrības kritiskajai domāšanai, kritiskai procesu uztverei un principā grauj gan neatkarīgu mediju tirgu, gan diemžēl arī sabiedrības attieksmi pret norisēm,” uzsver Anita Rozentāle.

komentārs

Laikraksta “Ziemeļlatvija” galvenā redaktore Ingūna Johansone:
– Kad pēc informācijas, ka pieņemts lēmums aizliegt pašvaldībām izdot laikrakstus, vienu pēc otra pamanīju ierakstus sociālajos tīklos ar jautājumu: “Kas tagad būs ar “Ziemeļlatviju”?”’, atklāti sakot, biju šokā. Kāds reģionālajam medijam sakars ar pašvaldību izdevumu? Ja nu vienīgi tāds, ka medija uzdevums ir sekot līdzi un rakstīt par vietējās vietvaras darbu, lēmumiem. “Ziemeļlatvija” ir neatkarīgs reģionāls medijs, tas bija un būs, vismaz tik ilgi, kamēr laikraksts cilvēkiem būs vajadzīgs, to abonēs un pirks. Tam nav nekādas saistības ar lēmumu par pašvaldību izdevumiem.
Mūsdienās, demokrātijas apstākļos masu mediji ir neatkarīgi no valsts struktūrām, tai skaitā pašvaldības. Padomju gados, kad bija viena taisnība un tā bija partijai, laikraksts bija varas rokās. Padomju gadi jau sen kā aiz muguras, bet acīmredzot cilvēku domāšanā tie atstājuši grūti izdzēšamas pēdas. Grūti iedomāties, ka kāds, pat pats demokrātiskākais un brīvdomīgākais pašvaldības vadītājs pieļautu, ka ar viņiem saistītā izdevumā tiktu apspriesti jautājumi, kas kādu pašvaldības darbinieku, lēmumu vai darbību atspoguļotu ne tik labā gaismā. Vai pašvaldības izdevumā varētu tikt šķetināts jautājums par mēra nodokļu lietām vai izteikta kritika par nekvalitatīvu darbu un taujāts par neizdarībām?
Tas vien, ka laikrakstā ir dažādi viedokļi, tiek apspriestas un skaidrotas arī neviennozīmīgi vērtētās lietas, rakstīts par problēmām, dots vārds ne tikai vietvaras vadībai, bet arī oponentiem, ir indikators, ka laikraksts nav pašvaldības izdevums. Joprojām, laiku pa laikam atrodas kāds nezinītis, kurš dzīvojis uz citas planētas un piesauc tagadējā Valkas mēra Kraukļa vārdu saistībā ar “Ziemeļlatviju”. Mēs, protams, dusmojamies, bet ko tur dusmoties, cilvēks patiešām dzīvo uz citas planētas un nepiedomā pie tādiem smalkumiem, ka daudzus gadus Vents Armands Krauklis ir Valkas mērs un šis amats neļauj ne strādāt, ne būt saistītam ar neatkarīgu laikrakstu. Tas, ka viņš kādreiz bija “Ziemeļlatvijas” redaktors (no 1992. līdz 2000. gadam), ir fakts, bet līdz brīdim, kad kļuva par pašvaldības vadītāju. Tas, ka mums joprojām “piešuj” Kraukli, protams, ir slikti, jo daudzus gadus viņš ir tikai viena no amatpersonām, ko intervējam, bet no otras puses – labi, jo Valkas pašvaldības vadītājs izprot medija lomu, zina, cik tā ir svarīga un prot balansēt starp tolerantu attieksmi pret medijiem, pienākumu informēt sabiedrību arī par neērtiem tematiem un personisko attieksmi. “Atkal tie žurnālisti… kāpēc jums par to jāraksta.”
Arī ar Smiltenes un Strenču novada pašvaldībām spējam konstruktīvi risināt jautājumus, gribētos domāt, ka tāpēc, ka mūsu mērķis nav par katru cenu iztaisīt skandālu, bet caur problēmas apspriešanu panākt uzlabojumu. Turamies arī pie principa, ka allaž jājautā viedoklis abām pusēm, lai nebūtu viens skatījums. Ir bijuši gadījumi, un ne viens, ka pēc publikācijām laikrakstā, sabiedrības viedokļa uzklausīšanas pašvaldība maina savu ieceri, jo ieklausās un “neiecērtas”. To uzskatām par sava darba labākajiem augļiem. Ne vienmēr to izprot vai novērtē citi, bet mēs zinām – te arī mūsu roka pielikta.
Tas iespējams vien, ja pašvaldību vada politiski nobriedusi persona, kas nevis visiem spēkiem, metodēm cīnās, lai “karotu” ar presi, lai neizskanētu kāds kritisks vārds par viņu darbību, bet būtu dialogā ar mediju un sabiedrību. Dialogs nozīmē, ka izteikties tiesības ir visām pusēm, arī tām, kuru viedoklim nepiekrītam. Diemžēl daudzviet pašvaldību vadītāji ir tālu no tā. No saviem kolēģiem citos novados esmu saklausījusies stāstus, kad vari vien iesaukties – nopietni, un cilvēki par tādu personu ir balsojuši? Tā jau saka, ka vara pārbauda cilvēku.
Daudzus gadus jautājums par to, ka pašvaldības nevar iesaistīties mediju darbā, tika svaidīts kā karsts kartupelis. Nu ir sperts pirmais solis, bet tas ietekmēs vien tos novadus, kur pašvaldība patiešām pārkāpj visas robežas un stumj ārā no tirgus reģionālos laikrakstus, izdodot savus ruporus par nodokļu naudu. Neviena redakcija, kurai ar laikraksta pārdošanu un reklāmām jāspēj sevi uzturēt, nevar sacensties ar pašvaldības naudas maku, kur, ja vajag un deputāti nolemj, var paņemt, cik nepieciešams. Protams, ka ir patīkami, ja ko dod it kā bez maksas, bet būtu ideāli padomāt, kāpēc tas tiek dots bez maksas un ko par šo naudu varētu izdarīt citu. Es, piemēram, priecātos, ja reizi mēnesī vai kā Jelgavā reizi nedēļā pašvaldība man izceptu un piegādātu kādu kūku. Būtu svētki! Bet ne maizi, ne kūkas pašvaldības necep, toties uz avīžu izdošanu gan naskas. Protams, ne vienā vien politiski nenobrieduša pašvaldību vadītāja galvā sēž doma – nebūs mediju, nebūs kritikas un varēs darīt, ko vēlas. Padomājiet par to, ka laikraksts nav tikai aprakstītas lapas, tās ir jūsu tiesības prasīt no amatpersonām atbildību, tās ir tiesības dzīvot sabiedrībā, kurā mums katram ir balsstiesības. Jā, par neatkarīgu reģionālo laikrakstu “Ziemeļlatvija” ir jāmaksā 6,75 eiro mēnesī. Vai tā ir liela maksa par to, lai kāds stāvētu demokrātijas sardzē? Bieži mums saka – dārgi. Tiešām? Par šiem nedaudz vairāk par 6 eiro mēnesī mums jāspēj uzturēt redakcija, maksāt algas darbiniekiem, nodrukāt un piegādāt laikrakstu. Pasarg, Dievs, no laikiem, kad masu informācijas līdzekļi būtu tikai varas rokās.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Sperts pirmais solis pašvaldību ierobežošanā

Kategorijas