Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Iedzīvotāji kritizē jaunā centra celiņus un sēdēšanai neērtos zemos soliņus

Inga Karpova
Laikraksta arhīvs

2020. gada 20. novembris 07:31

1510
Iedzīvotāji kritizē jaunā centra celiņus un sēdēšanai neērtos zemos soliņus

Starptautiskā daudzmiljonu projekta ietvaros izbūvējot dvīņu pilsētu Valkas un Valgas kopīgo centru, Varžupīte, kas tek pa Latvijas un Igaunijas robežu, tikusi pie diviem nosaukumiem – Varžupīte un Pedele. Pavisam drīz – 1. decembrī – igauņu būvkompānijai AS “TREL2” jāpabeidz dvīņu pilsētu Valkas un Valgas kopīgā centra izbūve. Ir palikušas vien, kā tautā saka, dažas astes, bet jau tagad cilvēki, izstaigājot jauno centru, izsaka viedokli par labām un ne tik labām lietām.

Viens no viskarstāk apspriestajiem tematiem ir par izbūvētajiem betona plākšņu celiņiem. Tāpat iedzīvotāji ir nesaprašanā, kāpēc vienai upei ir divi nosaukumi – uz vienas margas ir uzraksts Varžupīte, bet uz otras – Pedele. Iedzīvotāji brīnās arī par vietas izvēli rotaļlaukumam, kas ierīkots Latgales ielas malā, kur notiek visai intensīva satiksme. Kritiku izpelnās arī sēdēšanai neērtie soliņi, īpaši tas, kas novietots gājēju ielā uz pašas Latvijas – Igaunijas robežas. Visticamāk, šo soliņu izmantos tūristi, lai nofotografētos unikālā vietā, jo tā atzveltne Latvijas pusē nokrāsota Latvijas valsts karoga krāsās, bet Igaunijas pusē – Igaunijas valsts karoga krāsās.

Gājēji jau iestaigājuši
savas taciņas    
Viens gājēju celiņš ar betona plāksnēm ir, ejot no Rīgas ielas uz Valgu garām piemiņas akmenim, kas veltīts Valkas un Valgas 400 gadu jubilejai. Jāpiebilst, ka šajā vietā gadu desmitiem ir bijis gājēju celiņš. Cilvēki ir nesaprašanā, kāpēc betona plāksnes izliktas tādā attālumā, kas absolūti nav piemērotas iešanai. Daži apgalvo, ka vispār pa šiem celiņiem nevar paiet. Starp plāksnēm bija iesēta zālīte, bet jau tagad tā ir izmīdīta tiktāl, ka redzama tikai melna zeme. Gar betona plākšņu celiņu jau izveidojusies gājēju iestaigāta taciņa, jo tuvējo Rīgas ielas māju iedzīvotāji “Ziemeļlatvijai” atzina, ka viņi neiet pa betona celiņu, lai nepakluptu, bet pārvietojas gar tā malu.
Komentāru sniedz Valkas novada dome. “Valgas un Valkas kopīgā centra teritorijā betona plākšņu celiņi izbūvēti saskaņā ar arhitektu biroja no Spānijas “In Project Studio Barcelona SPC” izstrādāto būvprojektu. Šie celiņi nav galvenie gājēju pastaigu celiņi, tie ir ierīkoti vietās, kur vēsturiski ir bijusi cilvēku kustība, un vietās, kur varētu rasties vēlēšanās iet pa taisno. Uz visiem jaunizveidotā centra un tā teritorijā esošajiem objektiem var nokļūt, neizmantojot betona plākšņu celiņus, bet gan pārvietojoties tikai pa klinkera/betona bruģa celiņiem vai ietvēm, kas idejiski atrodas turpat blakus. Tā kā būvdarbi ir nesen pabeigti, teritorijā iesētais zālājs visur vēl nav izaudzis. Starp betona plāksnēm paredzēts zālājs. Šīs taciņas dabīgi iekļausies zaļajā zonā (starp betona plāksnēm zālīte ir jau izmīdīta – redakcijas piezīme). Lai piemērotos individuālajam solim, gājējiem nav obligāti jākāpj tikai uz betona plāksnēm, viņi var kāpt arī uz zālāju, kas ir starp betona plāksnēm (pagaidām melnzemes segums). Ja projektētāja iecerētais risinājums dzīvē nedarbosies, pašvaldība izskatīs variantus, kā uzlabot betona plākšņu taciņu funkcionalitāti. Būsim saprotoši un dosim sev laiku piemēroties jaunajiem risinājumiem,” aicina novada domes sabiedrisko attiecību speciālists Ivo Leitis.

Robežupīte ar diviem
nosaukumiem
Lai noskaidrotu, kāpēc robežupīte Varžupīte nosaukta arī par Pedeli, “Ziemeļlatvija” sazinājās ar novada domes izpilddirektoru Aināru Zāberu, kurš pašvaldībā ir atbildīgā amatpersona šī projekta īstenošanā. Viņš atzina, ka nemaz nav ievērojis, ka Varžupīte nosaukta arī par Pedeli, un solīja šo pārpratumu noskaidrot. A. Zābers, aizejot uz norādīto vietu, tik tiešām pārliecinājās, ka igauņu pusē Rajas ielas sākumā Varžupīte nosaukta par Pedeli. Taču tam esot izskaidrojums. Šis nosaukums “Pedele” jāsaprot tā, ka aptuveni simts metru attālumā robež­upīte ietek Pedelē. Kāds “Ziemeļlatvijā” pajokoja, ka tad arī pie tilta pāri Gaujai vajadzētu uzlikt nosaukumu “Baltijas jūra”, tā saprotot, ka pēc noteikta attāluma upe ietek jūrā.
Kas attiecas ar izteikto kritiku attiecībā par sēdēšanai neērtajiem soliņiem un to, ka gados vecāki cilvēki uz tik zemiem soliņiem apsēsties nevar, A. Zābers to nepieņēma, norādot, ka soliņi uzstādīti tādi, kādi tie paredzēti projektā.
Savukārt, lai nodrošinātu jaunā rotaļlaukuma apmeklētāju drošību, pašvaldība ir uzstādījusi braukšanas ātruma ierobežojuma zīmi. Šajā vietā visa veida transportlīdzekļiem atļauts pārvietoties ar ātrumu 30 kilometri stundā.
Pašvaldība kopīgā centra gājēju laukumā uzstādījusi kopumā deviņus soliņus. Tas darīts ar nolūku, lai neapzinīgi autovadītāji šo laukumu neizmantotu driftošanai jeb agresīvam braukšanas stilam. Sociālajos tīklos jau bija parādījusies informācija par šādiem gadījumiem. Cerams, tas vairs nenotiks, jo līdz ar soliņu uzstādīšanu samazinājusies brīva vieta. A. Zābers atgādina, ka gājēju laukums nav paredzēts automašīnu kustībai. Nākampavasar pašvaldība iecerējusi gājēju laukumā uzstādīt vairākas masīvas puķu kastes, kuras, kā saka izpilddirektors, nevarēs izkustināt divi vīri.
Sākot ar 4. novembri kopīgā centra teritorijā, kas atrodas Latvijas pusē, kārtību uztur novada domes Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļa. A. Zābers atzīst, ka darba ir daudz, īpaši Rīgas ielas sākumā pie tiesas nama, kur aug ozoli.
Kategorijas

Kategorijas