Ja iedzīvotāji būs atslābuši kā vasarā, nevar cerēt uz epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos

2020. gada 20. novembris 07:21

151

Ja iedzīvotāji būs atslābuši kā vasarā, nevar cerēt uz epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos

Diennaktī Latvijā tiek veikti vairāki tūkstoši analīžu un atklāti aizvien jauni «Covid-19» gadījumi. Pavasarī dienā bija padsmit sasirgušie, kas tobrīd šķita satraucoši, bet šobrīd inficēšanās ar koronavīrusu dienā tiek atklāta vairākiem simtiem cilvēku. Diemžēl lielākā daļa Latvijas sabiedrības neievēro piesardzību un iedzīvotāju aktivitāte šoruden ir atgriezusies līmenī, kādā tā bija pirms «Covid-19» krīzes, negatīvi ietekmējot epidemioloģisko situāciju valstī, liecina Latvijas Universitātes (LU) un «Latvijas Mobilais Telefons» (LMT) veiktā iedzīvotāju uzvedības analīze.

Salīdzinot ar pavasari, kad sākās «Covid-19» pandēmija un cilvēki godprātīgi ievēroja piesardzības pasākumus, pašlaik Latvijas iedzīvotāju uzvedība ir būtiski mainījusies.
Pētījumu ietvaros tika analizēta LMT mobilā tīkla notikumu un Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemioloģiskā statistika, lai noteiktu sakarību starp iedzīvotāju aktivitāti un epidemioloģisko situāciju Latvijā kopumā, kā arī katrā novadā. Tika vērtēta dažādu nacionālu un lokālu ierobežojumu ietekme uz «Covid-19» saslimstības ierobežošanu.
«Jau pavasarī, kad veicām mobilo datu analīzi pirms un pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas, atklājām, ka lielākā daļa cilvēku godprātīgi ievēroja norādījumu #paliecmājās. Un tas deva rezultātu – Latvija tika atzīta par globāla līmeņa piemēru cīņai ar «Covid-19» pandēmiju. Tas, iespējams, ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc vasaras atpūtu varējām baudīt bez ierobežojumiem, bet rudens sezonu sākām, kā ierasts. Diemžēl visam ir sava cena, šajā gadījumā – veselības, jo līdz ar iedzīvotāju aktivitāti pieaudzis arī saslimušo skaits,» uzsver LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns profesors Gundars Bērziņš.

Pats no sevis neizzudīs
G. Bērziņš laikrakstam norāda, ja iedzīvotāji cer, ka vīruss pēkšņi pāries vai samazināsies, kā mums to gribētos, – tā nenotiks. Pavasarī iedzīvotāju aktivitāte no pilsētu un darba centriem strauji pārvietojās uz dzīvojamiem rajoniem un ārpus pilsētām, bet aktuālie dati par rudeni liecina, ka aktivitāte ekonomiskajos centros ir atgriezusies līmenī, kādā tā bija pirms «Covid-19».
Saskaņā ar veikto analīzi Latviju esot iespējams sadalīt divās daļās – apdzīvotās vietās, kas bija aktīvas ārkārtējās situācijas laikā, un vietās, kur vislielākā aktivitāte vērojama pirms un pēc ārkārtējās situācijas.
Būtiski pieaugusi aktivitāte trīs tipa objektos – izglītības un zinātnes iestādēs, mazumtirdzniecības vietās un ārstniecības iestādēs. Tieši cilvēciskais kontakts ir galvenais riska faktors «Covid-19» izplatībai. G. Bērziņš stāsta par trīs faktoriem, kas nosaka to, kā vīruss izplatās, un iedzīvotājiem tas būtu jāņem vērā: potenciālā varbūtība, ka satiksiet kādu, kurš jau ir slims; iedzīvotāju blīvums; atrašanās telpās un ārpus tām. Tāpēc ir svarīgi izvairīties no vietām, kur ir vērojams liels iedzīvotāju blīvums, kā arī no slēgtām telpām, kurās uzturas cilvēki.
Nereti iedzīvotāji publiskajā telpā komentē, ka gada laikā Latvijā noslīkušo cilvēku skaits ir lielāks kā pacientu, kas nomiruši ar «Covid-19». Vēl tiek pieminēti arī gripas pacienti. «Ja cilvēks sadzersies un noslīks vietējā upē, pastāv maza varbūtība, ka to pašu izdarīs kaimiņš, bet šajā situācijā, kad ar «Covid-19» inficējies būs kaimiņš, pastāv daudz lielāka varbūtība, ka tas notiks arī ar jums. Daļa sabiedrības joprojām to negrib saprast. Publiskajā telpā ir daudz dezinformācijas, sazvērestības teoriju piekritēju, «Covid-19» noliedzēju, taču visobjektīvākais skaitlis, kas visiem būtu jāņem vērā, ir tas, kas raksturo, cik «Covid-19» pacientu ir ievietoti slimnīcās un cik brīvu vietu ir atlicis ārstniecības iestādēs, kā arī mirušo skaits,» norāda LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns un vadošais pētnieks.
Pētījuma prezentācijā tiešsaistē piedalījās arī Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors Uga Dumpis, kurš atzina, ka šie pētījuma rezultāti parāda, ka daudzi Latvijā to vēl nav sapratuši un turpina dzīvot tāpat kā vasarā, kad vīrusa epidēmiskā izplatība bija niecīga. Vīrusu varēs ierobežot tikai tad, kad lielākā daļa cilvēku Latvijā ievēros sociālās un fiziskās distancēšanās principus.

Pavasarī satraukums bija lielāks
Variņu pagasta iedzīvotāja Vija Glāzere kopā ar vīru sniedz grāmatvedības pakalpojumus. Daudzi klienti ir no Rīgas. V. Glāzere stāsta, ka pavasarī «Covid-19» pandēmija abu ikdienā ieviesa būtiskas izmaiņas. «Vairs fiziski nebraucām uz Rīgu, klienti dokumentus sūtīja ar pakomātu starpniecību. Izrādās, var arī šādi, un tam visam bija arī savs labums – ietaupījās degviela. Tobrīd satraukums bija lielāks, pat meita no Rīgas nebrauca ciemos. Joprojām ievērojam visus piesardzības pasākumus, taču psiholoģiski šobrīd ir vieglāk kā tad, kad pirmo reizi izsludināja ārkārtējo situāciju. Mēģinām izvairīties no publisku vietu apmeklēšanas, apzināti iepērkamies mazajos veikalos, piemēram, Palsmanē. Uz lielo «top!» Smiltenē nemaz nebraucam. Iespējams, mēs, dzīvojot laukos «Covid-19» krīzi varam pārvarēt vieglāk. Taču «Covid-19» ierobežojumu dēļ cietām arī zaudējumus savu klientu dēļ, kuriem klājās vēl grūtāk, jo viņu bizness ir saistīts ar sabiedrisko ēdināšanu. Kāda kliente pavasarī bija spiesta aizvērt savu restorānu Rīgas centrā un atlaist darbiniekus. Visu vasaru viņa viena pati mēģināja izdzīvot, darot visu to, ko parasti uzticēja darbiniekiem. Konkurence lielajās pilsētās ir sīva. Smagi bija noskatīties, ka šoruden viņai nācās restorānu slēgt pavisam un pārvākties uz laukiem, jo finansiālā nasta ir nepanesama,» «Ziemeļlatvijai» stāsta grāmatvede V. Glāzere. Tādu stāstu būšot daudz vairāk, ja liela daļa sabiedrības ignorēs ierobežojumus.
Viņa teic, ka šā brīža apstākļi ir jāpieņem un jāmācās ar tiem sadzīvot. «Nav nemaz tik grūti ievērot ierobežojumus. Kā esmu pamanījusi, veikalos cilvēki lielākoties lieto maskas, arī distanci cenšas ievērot. Protams, ir arī kāds, kas to neuzskata par nepieciešamu. Tomēr svarīgi ir apzināties, ka šobrīd viss ir atkarīgs no mūsu pašu rīcības,» teic V. Glāzere.

Kopējā ietekme uz ekonomiku – neliela
Jautājot, kādu ietekmi «Covid-19» pandēmija un pavasarī Latvijā izsludinātā ārkārtējā situācija atstājusi uz ekonomiku, G. Bērziņš norāda, ka daudz mazāku, kā sākotnēji gaidīts. «Pavasarī bija divas nozares, kuras «Covid-19» ierobežojumi skāra visvairāk, – izklaides industrija un ēdināšanas un izmitināšanas bizness. Bet šo jomu kopējais devums uz IKP ir ļoti neliels. Tas saistīts ar to, ka šajā segmentā strādā salīdzinoši neliels skaits iedzīvotāju un to atalgojums ir zems. Pavasarī daudz smagāk cieta citas Eiropas valstis, kurās apstājās ražošanas uzņēmumu darbība. Daudz nopietnākas sekas būtu, ja Latvijā «Covid-19» krīzes dēļ apstātos mežizstrāde, kokrūpniecība un tirdzniecība,» tā LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Ja iedzīvotāji būs atslābuši kā vasarā, nevar cerēt uz epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos

Kategorijas