Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Laiks paraudzīties

Santa Sinka

2020. gada 20. novembris 07:52

291
Laiks  paraudzīties

Mani draugi savā ziņā ir priviliģēti, viņi ikdienā var izvēlēties, cik daudz informācijas uzņemt. Ja negrib šodien atvērt ziņu portālus, to nedara. Ja neuzskata par vajadzīgu noskatīties vakarā ziņas, tad neskatās. Līdz ar to laiku velta kam citam. Strādājot medijos, šādas izvēles nav, ir jābūt informētam, jāpārzina dienas aktualitātes ne tikai novadā, arī Latvijā un pasaulē, jāizprot procesi un jābūt zinošam jaunumos, kas šajā «Covid-19» laikā ir gana daudz. 

Ikdienā internetu patērēju patiesi daudz. Jocīgā kārtā esmu pat sākusi lasīt komentārus, jo, lai cik bezjēdzīgi tie dažkārt nebūtu, tie atspoguļo kaut nelielas daļas sabiedrības viedokli, noskaņojumu un nereti arī nezināšanu. Nav jau jāstāsta, ka joprojām komentāros dominē negatīvais. Pasekoju līdzi arī tam, kas tiek rakstīts komentāru sadaļās vietējo pašvaldību sociālo tīklu kontos. 

Cilvēki bieži vien labāk pamana neizdarīto, bet paveikto un labās lietas uztver pašsaprotami. Nebūt neapgalvoju, ka Smiltenes novada pašvaldības rīcība visos jautājumos ir bijusi pareiza, taču pagājušās nedēļas otrajā pusē aizdomājos, cik ļoti novērtēju pašvaldības rīcību ārkārtējās situācijas laikā. Piektdienas vakarā nācu no veikala un prātoju, ka manī beidzot ir tā sajūta, ka pašvaldībai rūp novada iedzīvotāji, viņu veselība un labklājība. Droši vien, ja šo būtu ierakstījusi feisbukā, sekotu daudzas atbildes, kas sāktos ar bet... Bet, tāpat kā attiecībās ar cilvēkiem, tā arī ar pašvaldību – vislabāk nostāju var redzēt krīzes situācijās. 

Viens no labiem lēmumiem ir tas, ka Smiltenes novada dome ir noslēgusi līgumu ar «VTU Valmiera» par «Covid-19» pacientu nogādāšanu mājās no ārstniecības iestādes, sedzot visus izdevumus. Liela sabiedrības daļa dzīvo no algas līdz algai, materiālā situācija ģimenēs ir ļoti atšķirīga. Nesen kāda pensionāre saskārās ar šo problēmu, kad nebija, ar ko no slimnīcas mājās nogādāt vīru. Tas viņai prasīja lielas pūles, stresu un naudu. Tagad šādas situācijas izpaliks. 

Otra lieta, pārtikas pakas Smiltenes novada 1. līdz 9. klašu skolēniem, kuriem mācību darbs tiek organizēts attālināti. Šajā vecuma posmā mācās arī mans bērns. Pavasarī atteicos no iespējas katru dienu saņemt siltas pusdienas meitai, jo man kaut kā bija kauns un likās – varu taču pati, mājās strādājot, pagatavot. Jāpiebilst, ka skolas laikā visiem šiem skolēniem bija brīvpusdienas. Šoreiz teicu bērnam, lai piesakās pārtikas pakai. Saņemot biju patīkami pārsteigta, cik patiesībā tā ir laba. Tur nebija rīsi, griķi, šprotes. Ietilpa sviests, krējums, biezpiens, desa, āboli, «Rasēns» pieniņi, makaronu pakas, auzu pārslas, maisījums pankūkām un ātri pagatavojamai kūkai. Iespējams, kaut ko piemirsu, bet tas nav būtiski. Būtiski ir tas, ka protam pamanīt labo un izjust pateicību. Tieši to arī jums novēlu – to labo saredzēt, sajust un novērtēt!

Vēl īsi piebildīšu, Smiltene izdarīja pareizi, ka uzstāja uz skolēnu testēšanu. Domājiet, ka testus dabūt bija viegli? Tieši pretēji, nācās uzstāt. Un tas taču nav pašlabumam, bet gan rūpēs par pilsētas un novada iedzīvotājiem.