Šokējoša kampaņa, kas glābj

2020. gada 24. novembris 09:58

Arī šogad turpinās Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pērn uzsāktā kampaņa pret mobilo telefonu lietošanu pie stūres. Vairāki lasītāji vaicā – vai tiešām jālieto šausmu žanrā un fantāzijā izplatītais vārds “zombijs”? Vārds “zombijs” ir pārdabiska būtne vai spēks mitoloģijā, kas iemiesojas miruša cilvēka ķermenī un atdzīvojas. Par zombiju sauc arī šo ķermeni.

CSDD gadiem organizē spilgtas, pamanāmas un pat šokējošas sociālās kampaņas, lai vērstu sabiedrības uzmanību uz pastāvošajām problēmām ceļu satiksmē un cilvēku atbildību. CSDD, sadarbojoties ar apdrošināšanas akciju sabiedrību “Balta” un Valsts policiju, tiešām turpina uzrunāt cilvēkus arī šogad caur kampaņu “Stūrē? Izkāp no telefona!”. Tai ir viens mērķis - stingri iestāties pret mobilā telefona lietošanu pie stūres un “izkāpt” no telefona, kā arī parakstīt sadarbības memorandu pret “tālruņu zombijiem”.

Izrādās, ka Latvijā un pasaulē aptuveni 30 % no visiem satiksmes negadījumiem saistīti ar mobilā telefona lietošanu automašīnas vadīšanas laikā. Tendence lietot mobilo telefonu gadu no gada turpina pieaugt.

“Policijas pieejamie dati liecina, ka šī problēma aizvien ir aktuāla – šogad deviņos mēnešos ir pieķerti vairāk nekā 3000 autobraucēji, kuri lietojuši viedierīces braukšanas laikā, tādējādi klaji ignorējot ceļu satiksmes noteikumus un kopējo drošību uz ceļa,” atklāj Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs Juris Jančevskis.

Liela daļa autovadītāju norāda, ka telefona lietošana pie stūres ir kļuvusi par ieradumu, no kura grūti atturēties. “Viedierīču lietošana braukšanas laikā nav tikai laika kavēklis, šāda darbība var rezultēties ar kontroles zaudēšanu pār spēkrata stūri vai uzmanības novēršanu no apkārtējās ceļu satiksmes, kas rada lielu bīstamību uz ceļa. Laika posmā no 2019.gada 21.oktobra līdz šī gada 30.jūnijam ar policijas 360 grādu kameru sistēmu ir fiksēti 108 šādi pārkāpumi,” stāsta J.Jančevskis.

“Lai izrādītu atbalstu iniciatīvai un atturētos no mobilā telefona lietošanas automašīnas vadīšanas laikā, aicinām visus braucējus Latvijā ar savu parakstu apliecināt labo gribu mainīt bīstamo paradumu. Pirms pastiept roku pēc tālruņa, padomā, vai risks attaisnojas!” pauž CSDD pārstāve Ieva Bērziņa.

AAS “Balta” pārstāvis Kristaps Liecinieks iezīmē pēdējā laika bieži sastopamo, bet iluzoro spēju – darīt vairākas lietas reizē jeb “multitāskingu”. “Psihoterapeiti uzsver, ka tā ir ilūzija, jo bez problēmām apvienot telefona lietošanu ar automašīnas vadīšanu nav iespējams. Mēs nespējam darīt vairāk lietas vienlaikus, bet tā vietā mēdzam ātri pārslēgties no vienas darbības veikšanas uz citu – ja koncentrējamies uz mobilā telefona sarunu braukšanas laikā, auto vadīšana paliek vien fona režīmā,” uzsver K.Liecinieks.

Katrs, kas atbalsta iniciatīvu un piekrīt savu rīcību uz ceļa kontrolēt, atsakoties no mobilā telefona lietošanas pie stūres, tiek aicināts parakstīt šo sadarbības memorandu “www.izkapnotelefona.lv”!

Attālinātā mācīšanās nesamazina kibermobingu Meklējot atbildi uz lasītāju jautājumu, kas ir kibermobings, vispirms svarīgi akcentēt, ka šis ir emocionālās pazemošanas veids internetā. Latvijas Drošāka interneta centra eksperti norāda - kibermobinga izskaušanā nedrīkst zaudēt modrību, ko pierāda, piemēram, attālināto mācību laikā fiksētie pazemošanas gadījumi un vecāku nepietiekamās zināšanas par šo problēmu.

Kibermobings ir negatīva rakstura aktivitātes, kas vērstas pret kādu konkrētu personu ar mērķi to aizvainot, pazemot, izsmiet vai citādi emocionāli aizskart. Parasti šāda emocionāla aizskaršana vienaudžu vidū notiek sociālo tīklu vidē, izmantojot saziņas aplikācijas vai sūtot personiskas ziņas uz mobilā tālruņa numuru. Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska atklāj, ka kibermobinga līmenis, salīdzinot ar pērno gadu, šogad ir saglabājies tādā pašā līmenī, tomēr gan vecāki, gan pedagogi nedrīkst zaudēt modrību.

“Piemēram, zinām, ka ir bijuši gadījumi, kad klasesbiedri attālinātas mācību stundas laikā platformas čatā apcēluši vienu no saviem klasesbiedriem. Lai novērstu šādus gadījumus, ja stundas laikā rakstiska iesaiste no skolēniem nav nepieciešama, aicinām pedagogus platformas čatu vienkārši izslēgt. Šādi gadījumi pieaugušajiem var kalpot arī par iemeslu sarunas uzsākšanai ar bērniem, lai noskaidrotu, vai viņi ko līdzīgu ir piedzīvojuši iepriekš, redzējuši, ka tā notiek ar citiem, un tamlīdzīgi. Vecākiem arī ikdienā iesakām sekot līdzi bērna emocionālajai pašsajūtai un atklāti sarunāties par to, kas noticis gan reālajā dzīvē, gan arī digitālajā vidē,” saka M.Katkovska.

Par daudziem kibermobinga gadījumiem aizvien netiek ziņots, tāpēc fiksētā statistika ir tikai “aisberga redzamā daļa”.

Kibermobings lielākoties nesākas digitālajā vidē, bet gan ikdienā, skolā - ikdienišķu kašķu dēļ. Laikā, kad daļa skolēnu mācās attālināti, ikdienas "rīvēšanās" mazinās, līdz ar to arī aizskaršanas pārnešanai digitālajā vidē nav iemesla. Kibermobinga gadījumos noteikti ir jāreaģē un jāziņo “Drossinternets.lv”. Lai mazinātu šīs problēmas izplatību bērnu un pusaudžu vidū, nedrīkst samierināties ar kibermobingu vai to ignorēt - ir jaiesaistās, lai to novērstu un neļautu tam atkārtoties.

Īsziņas

Labākās pašmāju filmas

KINO. Par gada labāko pilnmetrāžas spēlfilmu atzīta “Dvēseļu putenis”, iegūstot nacionālo kino balvu "Lielais Kristaps". Par darbu šajā kinolentē pie labākā spēlfilmas režisora titula tika Dzintars Dreibergs, par labāko montāžas režiju godināja Gati Belogrudovu. Tāpat par darbu šajā filmā kategorijā "Labākā mūzika" balvu saņēma Lolita Ritmanis, kategorijā "Labākais grima mākslinieka darbs" - Dzintra Bijubena, labākais operatora darbs - Valdim Celmiņam. Par tēlojumu filmā "Pilsēta pie upes" balvu par labāko aktierdarbu galvenajā lomā saņēma Dāvis Suharevskis, par labāko aktierdarbu otrā plāna lomā - Brigita Cmuntova. "Lielo Kristapu" par mūža ieguldījumu filmu mākslā saņēma kinooperators un pedagogs, Latvijas Kultūras akadēmijas goda profesors Kalvis Zalcmanis.

Barikāžu laika foto

VĒSTURE. 1991.gada barikāžu muzejs izziņo konkursu par labāko barikāžu laika fotogrāfiju iespējamu izmantošanu lielformāta fotogrāfiju izstādē Doma laukumā Rīgā. Muzejs aicina barikāžu laika fotogrāfus pārskatīt savus personiskos arhīvus un, savstarpēji vienojoties, nodot fotogrāfijas glabāšanā 1991.gada barikāžu muzeja krājumā. Īpaši tiek gaidītas fotogrāfijas no reģioniem. Paraugus sūtiet līdz 13.decembrim uz e-pastu “info@barikades.lv”.

Saražo mazāk alkohola

RAŽOŠANA. 2020.gada deviņos mēnešos saražots par 8,4 % mazāk alkoholisko dzērienu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji. Kopā saražoti 37,63 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Ražošanas apmēru palielinājums bijis tikai raudzēto dzērienu līdz 6 % alkohola satura grupā - par 2,6 %. Vērtējot ražošanu pēc absolūtā alkohola satura dzērienos, ražošanas apmēri šā gada deviņos mēnešos samazinājušies par 9,2 %. Ražošanas apmēru samazinājums ir vērojams starpproduktu līdz 15 % alkohola satura ražošanā - par 54,9 %, starpproduktu no 15 % līdz 22 % alkohola satura grupā - par 20,3 %, vīna ražošanā - par 11,5 %, raudzēto dzērienu virs 6 % alkohola satura ražošanā - par 6,6 % un pārējo alkoholisko dzērienu grupā - par 2,2 %. 2019.gadā Latvijā saražoti 55,257 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Šokējoša kampaņa, kas glābj

Kategorijas