Valkai divas dzimšanas dienas?

2020. gada 24. novembris 08:27

187

Aizvadītajā svētdienā tieši pirms simts gadiem, 1920. gada 22. novembrī, Latvijas valdība pieņēma lēmumu, ka pēc Valkas sadalīšanas tai Valkas daļai, kas palika mūsu valstij pēc Latvijas – Igaunijas robežas nospraušanas, piešķirt pilsētas tiesības.

Vēstures liecības liecina, ka pēc tam, kad 1920. gadā valstu robežas nospraušanas rezultātā Igaunija tika pie Valkas vēsturiskā un saimnieciskā centra, Latvijai atlika Valkas priekšpilsētas daļas. Uz to pārcēlās 2500 latviešu, lai veidotu un celtu savu Latvijas Valku, kurai tā paša gada 22. novembrī saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu tika piešķirts pilsētas statuss.
Uz jautājumu, vai tomēr šis nozīmīgais vēstures fakts nav atstāts bez ievērības, L. Drubiņa piekrīt, ka vairumam labāk patīk, ka Valka šovasar svinētu 436. jubileju vai arī Valkas pirmo pieminēšanu rakstos 1286. gadā.
“Valkai, līdzīgi kā cilvēkam, kurš pārdzīvojis kādu izglābšanos un svin divas dzimšanas dienas, arī ir divas jubilejas – tad, kad 1584. gadā Polijas karalis Stefans Batorijs piešķir pilsētas tiesības, un pirms simts gadiem – 1920. gada 22. novembrī,’’ akcentē Valkas novadpētniecības muzeja speciāliste Ligita Drubiņa.
Viņa skaidro, ka pēc valstu robežu nospraušanas 1920. gada 1. jūlijā Valkai vēl nav piešķirtas pilsētas tiesības un teritorijas. Nav arī oficiāla Latvijas valdības lēmuma. Taču bija jākārto dažādi jautājumi, kas saistīti ar pilsētas robežām un ar dažādām administratīvām lietām. Latvijas valdība saistībā ar Valku sāk spriest dažādus jautājumus, bet tas jādara kopā ar Valkas priekšstāvjiem. Tie astoņi latviešu domnieki, kas bija ievēlēti vēl nesadalītajā Valkā, un vēl astoņi sabiedrisko organizāciju pārstāvji 30. jūlijā sanāca uz pirmo pagaidu domes sēdi. Šajā sēdē par Valkas galvu ievēl Kārli Gulbi. Viņš bija Valkas 1. pamatskolas pārzinis, sabiedriski aktīvs darbinieks un sociāldemokrāts. Tolaik raksta, ka nekā nav – nav ne pilsētas, ne pilsētas īpašumu, pašvaldības darbiniekiem nav pat pildspalvas, ar ko rakstīt sēžu protokolus. Tikai 22. novembrī Latvijas valdība pieņēma noteikumus par pilsētas tiesību piešķiršanu, kā tolaik teica, Valkas priekšpilsētām. L. Drubiņa sarunā ar “Ziemeļlatviju” atzīst, ka Valka pilsētas tiesības ieguva ļoti sarežģītos un neskaidros apstākļos.
“Tā ir vēl viena būtiska Valkas vēstures lapaspuse, ar kuru mēs izceļamies starp parējām Latvijas pilsētām. Tikai 1922. gada beigās notiek Valkas domes vēlēšanas, bet līdz tam darbojās šī pagaidu pārvalde,” stāsta muzeja darbiniece. Viņa uzsver, ka jaunievēlētās Valkas domes pirmais lēmums saistīts ar izglītību – par pilsētas skolu dibināšanu. Dome nolemj Valkā nodibināt vienu vidusskolu un divas pamatskolas. Taču par Valkas pilsētas zemēm vēl lemj vairākus gadus. Valcēnieši gribējuši, lai pilsētai piešķir zemi līdz Gaujai. L. Drubiņa pieļauj, ka līdz tagadējai Zīlei. Speciālistei nav nācies redzēt sīku aprakstu par šo jautājumu. Taču valdība neesot pieņēmusi tādu lēmumu.
Nākamajos desmit gados, pateicoties valcēniešu uzņēmībai, gribasspēkam un enerģijai, Valka ieguva pilsētas izskatu un aprises.
“Uzbūvētas vairāk kā otrtik jaunas ēkas, izbruģētas ielas, iekārtotas dažādas labierīcības. To gandrīz visu valcēnieši veikuši pašu spēkiem,” 1930. gada augustā vēstīja laikraksts “Lauku Dzīve”.
Arī Kārlis Skalbe savās “Mazajās piezīmēs” atzīmē Valkas pārvērtības: “Ir jābrīnās par to, kas še tik īsā laikā padarīts. Ir uzcelta elektriskā stacija, ērta un gaiša slimnīca, kura noderēs tāpat Valkai, kā tuvākai apkārtnei. Kalnā patlaban ceļ skaistu pamatskolu, kura jau šoruden nāks zem jumta. Bet kapsētas kalnā skan akmeņkaļa kalts. Tur tēlnieks Millers darina granīta pieminekli kritušajiem varoņiem, kuru atklās oktobrī. Arī iedzīvotāji liekas apgaroti no šā celšanas prieka.”
Valkas novada centrālās bibliotēkas novadpētniecības stendā līdz 30. decembrim apskatāma izstāde “100 gadu Latvijas Valkai”. Tā veltīta pirmajiem diviem gadu desmitiem pēc valsts robežu nospraušanas. Izstādē interesentiem ir iespēj iepazīties ar materiāliem no Latvijas Republikas pagājušā gadsimta 20. un 30. gadu grāmatām un preses izdevumiem, kas apraksta tā laika Valku, kā arī aplūkot L. Drubiņas sagatavoto rakstu sēriju “Valkā pirms okupācijas”. To 2000. gadā publicēja laikrakstā “Ziemeļlatvija”.

noteikumi par pilsētas tiesību piešķiršanu valkas priekšpilsētām

1. Piešķirt pilsētas tiesības Valkas priekšpilsētu daļām, kuras pēc Latvijas - Igaunijas robežu komisijas priekšsēdētāja š. g. 1.jūlija lēmuma piedalītas Latvijai, izslēdzot tās no apriņķa administratīvās vienības un atsvabināt no nodokļiem un nodevām apriņķa labā,
sakarā ar to :
1. visi nekustāmi īpašumi, kuri ietilpst jaunās pilsētas robežās, paliek to personu un iestāžu īpašumā, kuras tos agrāk ieguvušas uz likumīga pamata, bet ar noteikumu, ka pārejot īpašuma tiesībām no viena īpašnieka uz otru, izņemot mantošanas gadījumus, priekšpirkšanas tiesības uz minētiem īpašumiem piekrīt pilsētas pašvaldībai; 2) ka dibināmās pilsētas robežās paliek spēkā visi līdzšinējie civillikumi.
2. Jauno pilsētu nosaukt Valka .
3. Uzdot iekšlietu ministrim noteikt jaunās pilsētas Valkas robežas un gādāt par robežu plāna apstiprināšanu.
4. Uzdot iekšlietu ministrim nokārtot tiesiskās un finansielās attiecības starp Valkas pilsētu un pieguļošajiem pagastiem jautājumos, kas rastos sakarā ar šīs pilsētas dibināšanu.

Rīgā, 22. novembrī 1920. g.
Ministru prezidents Ulmanis.
Iekšlietu ministrs A. Bergs.

[Avots: “Valdības Vēstnesis” – 1920.g. 23.novembris – Nr.268. – 2.lpp. ]

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Valkai divas dzimšanas dienas?

Kategorijas