Latvieši pelnās, izmantojot Igaunijas taras aprites sistēmu
Valgas apriņķa laikrakstā "Valgamaalane" ir aktualizēts jautājums par to, kā Igaunijas dienvidu kaimiņi latvieši, apmānot Igaunijas taras aprites sistēmu, atklājuši vieglas naudas pelnīšanas avotu.
Igaunijā par dzēriena taru veikalā jāmaksā papildu 50 centu vai viena krona, bet pēc tam, nododot taru automātā, iepakojuma naudu var saņemt atpakaļ. Pērkot plastmasas dzēriena pudeli, ir precīzi norādīts, cik par konkrēto pudeli, to iemetot depozīta automātā, saņems atpakaļ.
Savukārt Latvijā par pudeli atsevišķi nav jāpiemaksā un depozīttaras sistēma pagaidām nav ieviesta. Pierobežā dzīvojošie šādu situāciju izmanto par labu sev, jo pamanījuši, ka arī uz Latvijā iegādāto starptautiski ražoto dzērienu pudeļu etiķetēm ir taras apgrozības atzīme un, piemēram, par nodoto lielo plastmasas pudeli Igaunijā var saņemt veselu kronu.
Uzmanīgākie Valgas iedzīvotāji pēdējā laikā pamanījuši, ka pie lielāko pilsētas iepirkumu centru taras automātiem itin bieži piebrauc vieglās mašīnas ar piekabēm un pudeles automātos ielādē lielos daudzumos.
Pēc būtības tas ir likumīgi un pat apsveicami, tajā nozīmē, ka tara netiek izmesta meža nomalē, bet gan savākta un resursu saudzēšanas nolūkos atdota ražotājiem. Tomēr igauņi izrādījuši iebildumus, ja taru ieved no Latvijas, jo šāda veida pelnīšanās notiek uz Igaunijas rēķina.
Latvijas Vides ministrijas vides departamenta direktora vietniece Rudīte Vesere "Ziemeļlatvijai" paskaidroja, ka ministrijā apsver iespēju arī Latvijā ieviest šo sistēmu. "Tam vajag papildu līdzekļus, kuru mums pašlaik nav. Problēma ir zināma, jo ar igauņu kolēģiem kontaktējamies regulāri," stāsta R. Vesere.Vides inspekcija par problēmu ir informējusi par Igaunijas taras apriti atbildīgo iestādi un Valgas apriņķa biroja vadītāja vietas izpildītājs Tanels Tīrats lūdzis iesaistīties arī policiju un robežsardzi. Tā rezultātā šomēnes ar policijas palīdzību tika atklāta aizdomīga darbošanās pie taras automāta.
Noskaidrojās, ka kāds Latvijas pilsonis atvedis 15 lielos maisus ar tukšo taru, viņš atzinās, ka to ilgāku periodu vācis un tagad vēlējies pudeles apmainīt pret naudu. Vīram uz vietas tika izskaidrota atkritumu pārrobežu aprites kārtība, tomēr lieta ar to nebeidzās, un konfliktā iesaistītais par Igaunijas vides inspekcijas iejaukšanos sava rūpala veikšanā sniedzis sūdzību Latvijas vides ministrijā.
Iznākumā pēc vairākkārtējām pārrunām un skaidrojumiem par attiecīgajām regulām un likumdošanu Latvijas uzņēmējs situāciju tomēr izpratis.
Igaunijas vides ministrijas atkritumu nodaļas padomniece Helle Haljaka atzīst, ka problēma ir nopietna. Ja atkritumu vešanu pāri robežai lielākos daudzumos regulē Eiropas Savienības direktīva, tad mazāku daudzumu ievešanu nav iespējams izsekot un zaudētājos nonāk Igaunijas valsts.
Publikācijas tapšanā palīdzēja Valgas un Valkas kopējā sekretariāta vadītāja Anita Tannenberga.
Kategorijas
- Novados
- Smiltene
- Valka
- Strenči
- Kaimiņos
- Vēlēšanas
- Kriminālziņas
- Izglītība
- Sports
- Orientēšanās
- Auto/Moto/Velo
- Futbols
- Florbols
- Basketbols
- Citi sporta veidi
- Hokejs
- Volejbols
- Kultūra un Izklaide
- Foto
- Cilvēkziņas
- Vaļasprieki
- Citas ziņas
- Bizness
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Dzīvespriekam
- Latvijas ziņas
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Balles
- Teātris
- Koncerti
- Kino
- Sports
- Festivāli
- Baznīcās
- Citi pasākumi
- Video
- Statiskas lapas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Mediju projekts
- Mediju kritika
- Ar informāciju pret dezinformāciju
- Mediju projekti 2018
- Mediju projekts 2020
- Eiropā
- Dzīvesstils
- Atpūta
- Hobiji
- Mīluļi
- Veselība
- Virtuvē
- Noderīgi
- Viedokļi
- Vides projekti
- Daba-iepazīstam un palīdzam
- Rūpēsimies par vidi
- Saimnieko gudri
- Informējot iedvesmojam
- Covid-19