Atliek Cērtenes pilskalna attīstības koncepcijas sabiedrisko apspriešanu

2020. gada 27. novembris 11:20

615

Atliek Cērtenes pilskalna attīstības koncepcijas sabiedrisko apspriešanu

Smiltenes novada dome sākotnēji plānoja nodot sabiedriskajai apspriešanai Cērtenes pilskalna teritorijas attīstības koncepciju šomēnes, novembrī, taču pašvaldība atlikusi šo procesu uz nākamā gada sākumu, jo pilskalna un tā apkārtnes teritorijā plānotās ieceres vispirms ir jāsaskaņo ar akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži”.

Cērtenes pilskalnā un tā tuvumā atrodas gan valsts meži, ko apsaimnieko akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, gan Smiltenes novada domei piederošie meži. Izstrādātā koncepcija aptvēra abus īpašumus.

“Latvijas valsts meži” tik grandioziem plāniem nav gatavi

Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”(LVM) Cērtenes pilskalna teritorijas attīstības koncepciju izskatīšanai saņēma tikai pēc oktobrī notikušās Smiltenes novada domes sēdes, kurā deputāti jau bija apstiprinājuši Cērtenes pilskalna teritorijas attīstības koncepcijas pirmo redakciju.

Aptuveni pirms gada ar pašvaldību bija sarunas tikai par taku izvietojumu pilskalna teritorijā, nebija šo grandiozo plānu, kādi tagad ir redzami koncepcijā, “Ziemeļlatvijai” teic LVM Austrumvidzemes reģiona Meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Arnis Purs.

Arnis Purs “Ziemeļlatviju” informē, ka tagad LVM speciālisti ir iepazinušies ar šo dokumentu un ir tikušies ar Smiltenes novada domes pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kā LVM koncepciju redz no savas puses.

Stāsta Arnis Purs: “Piepilsētas meži ap Smilteni ir rekreācijas teritorijas, LVM tām ir īpaši apsaimniekošanas noteikumi un saimnieciskā darbība klasiskā izpratnē šajās teritorijās nenotiks. Kas attiecas uz Cērtenes pilskalna teritorijas attīstības koncepciju, tad tajā iekļautie plānojumi ir grandiozi, tiem vajag ļoti lielas finanses, taču mēs (LVM – redakcijas piezīme) neesam gatavi finansēt šādu plānu, taču esam gatavi zemi, ko Cērtenes pilskalna teritorijā apsaimnieko LVM, nodot uz nomas līguma pamata Smiltenes novada pašvaldībai, un tad tālāk visas labiekārtojuma elementu izvietošanas un uzturēšanas izmaksas uzņemas vai nu pašvaldība, vai kāda biedrība, kas ir gatava iesaistīties un šīs koncepcijas ietvaros veidot takas un visu pārējo. Akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži” ir daudz atpūtas vietu gan ap Smilteni, gan Latvijā kopumā, kur uzņēmums iegulda gana lielus līdzekļus tieši šo vietu uzturēšanā, kas ir pats būtiskākais. Izveidot jau var visu ko, bet tam ir vienmēr jāpatur rūpe klāt, domājot par uzturēšanu, par to, lai šajās vietās vienmēr ir skaisti un ir patīkami uzturēties, jo kāds kaut ko salauž, piedrazo ar atkritumiem un tamlīdzīgi. Mans personiskais viedoklis par Cērtenes pilskalna teritorijas attīstības koncepciju ir tāds, ka mazā teritorijā ir koncentrētas ļoti daudzas vēlmes. Teritorijas ap Smilteni vienmēr būs kādam interesantas un teritorijas attīstības plānu vajag, bet, to izstrādājot, jāizvērtē reālās iespējas ar vēlmēm, kuras norādītas šajā koncepcijā.”

Tas būtu atpūtas, izziņas un izklaides komplekss

“Ziemeļlatvija” ir redzējusi un izlasījusi Cērtenes pilskalna teritorijas attīstības koncepciju, ko pēc Smiltenes novada pašvaldības pasūtījuma izstrādājusi ainavu arhitekte, telpiskās plānošanas speciāliste Sabīne Skudra (pēc publiski pieejamās informācijas, Rīgas plānošanas reģiona telpiskās plānošanas nodaļas vadītāja). Koncepcijā iekļautās vīzijas patiešām ir grandiozas, ja šie plāni īstenotos, tad Smiltenē būtu kaut kas vismaz tuvākajā apkārtnē noteikti neredzēts – savā ziņā atpūtas, izziņas un izklaides komplekss dabā, kur svaigā gaisā saturīgi pavadīt brīvo laiku dažādu vecumu cilvēkiem, it īpaši ģimenēm ar bērniem. Šādai koncepcijai noteikti ir vajadzīga sabiedriskā apspriešana (un labi, ka tāda būs), lai iedzīvotāji varētu iepazīties ar izstrādāto plānu, kā arī izteikt viedokli vai priekšlikumus par to, kādam vajadzētu būt Cērtenes pilskalnam un apkārtējai teritorijai. Pirmkārt, koncepcijas pakāpeniska īstenošana ilgtermiņā nozīmē lielus izdevumus no pašvaldības budžeta, it īpaši ņemot vērā, ka LVM nebūs finansiāls sadarbības partneris, tāpēc sabiedrībai jāizvēlas, kuras no pašvaldības budžeta uzturamās jomas novadā tai ir prioritāras. Otrkārt, jau tagad, pirms koncepcijas sabiedriskās apspriešanas, izskan viedoklis, vai Cērtenes pilskalnam, kas ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, ir vajadzīga liela antropogēnā slodze (ja šī koncepcija tiktu īstenota, pilskalna teritorija, ļoti iespējams, piesaistītu arī citu novadu iedzīvotājus un tur būtu lielas ļaužu plūsmas). Pašvaldība sola, ka apspriešanas noslēgumā visi iegūtie dati tiks apkopoti un izanalizēti, lai sagatavotu teritorijas attīstības koncepcijas galīgo variantu, kuru iesniegt apstiprināšanai Smiltenes novada domē.

Jāņem vērā arī tas, ka pēc LVM atbildes Smiltenes novada domei koncepcijā var tikt ieviestas izmaiņas. “Saņemot LVM saskaņojumu vai ierosinājumus, pēc nepieciešamības tiks veiktas izmaiņas koncepcijā,” norāda Smiltenes novada domes teritorijas apsaimniekošanas speciāliste Agija Kukaine.

Vīzija – vieta, kur sanākt kopā

Cērtenes pilskalna teritorijas attīstības koncepcijas pašreizējā variantā pilskalna apkārtnei ir izstrādāts funkcionālais zonējums (pilskalna apkārtnes telpas): Cērtenes pilskalna kultūrvēstures ziņu telpa, Cērtenes skulptūru parks (esošās skulptūras tiktu pārvietotas no pilskalna teritorijas citām daļām, bet citas tiktu izveidotas no jauna), rotaļu un vingrošanas telpa ar rotaļu elementiem mazuļiem un bērniem, fizioterapijas elementiem senioriem un sporta elementiem jauniešiem, daudzfunkcionālas atpūtas telpas brīvbrīžiem dabā, spēka stiprināšanas un atjaunošanas telpa, dabas izziņas telpa, teritorijas reprezentācijas un pieejas telpas, ekoloģiski sensitīva telpa.

“Pilskalna teritorija ir ļoti daudzveidīga un bagāta, taču vietām pilskalna skaistums ir jāatklāj skatiem, atbrīvojot ainaviski skaistos skatus no apauguma, kā arī iedzīvotāju plūsma ir jāorganizē, lai teritorijā neveidotos pārmērīgi izbradājumi,” skaidro Agija Kukaine.

Pašā Cērtenes pilskalnā, tā virsotnē (pilskalns atrodas uz valsts mežu zemes), ir plānots neliels senlatviešu nocietinājuma būves paraugs ar nelielām telpām vēsturiskās noskaņas tveršanai un mūsdienu ainavas vērošanai, ar grafiskām vizualizācijām un izglītojošu ekspozīciju par pilskalnu kultūrvēsturi. Pilskalna un tā apkārtnes teritorijā ir arī plānots, piemēram, izveidot Saules taku, Akmeņu taku, taku gar Cērtenes upīti ar periodiskiem skatu atvērumiem un ērtu un drošu noeju pie ūdensmalas un citas takas.

Koncepcijā norādīts, ka vīzija ir izveidot Cērtenes pilskalnu par vietu, kur sanākt kopā, lai atjaunotu un stiprinātu fizisko, garīgo un mentālo spēku, par vietu, kur ainava un cilvēks mijiedarbojas ar savstarpēji labvēlīgu ietekmi, kur cilvēks var atnākt viens vai kopā ar radiem un draugiem, kur Smiltenes viesiem ir prieks ciemoties, bet kultūras un dabas mantojumam ir iespēja mirdzēt un vēstīt par laikiem un vērtībām.

Viedoklis par Cērtenes pilskalna teritorijas attīstības koncepciju

Smiltenes novada fonda “Krustceles” valdes loceklis Jānis Dinga: “Ar interesi iepazinos ar sagatavoto Cērtenes pilskalna koncepciju. Redzu, ka ir ieguldīts ļoti liels darbs, projekts ir saistošs, pārdomāts, bet ne Cērtenes pilskalna teritorijai. Tas varētu būt kaut kur citur. Pilskalna teritoriju pamatā klāj skujkoku mežs un iestaigātas takas, kas savu laiku tika izveidotas uz dzīvnieku iemītajiem celiņiem, bet koncepcijā redzu, ka takas tiek mainītas un dažas plānotas izveidot pilnīgi citās vietās. Šobrīd skulptūras Cērtenes pilskalna teritorijā ir izvietotas, ņemot vērā vēsturiskos notikumus un senās personības, bet pēc koncepcijas tās visas ieliks vienviet, nesaistot ar teritorijas vēsturiskajiem notikumiem. Plānoto teritorijas daļu klāj mežs, kurā ir sastopama dabas daudzveidība, kuru var apskatīt un dabā piedzīvot šobrīd ikkatrs apmeklētājs, bet pēc projekta realizācijas izskatās, ka mežs tiks izcirsts, tā bojājot zemsedzi un apdraudot dabas daudzveidību, jo skulptūras biezā meža neliks, un tajā daļā nav taku.

Ņemot vērā pašreiz valstī notiekošo, skolēniem pēc jaunās mācību programmas reformas ir daudz jāiepazīstas ar dabu, jāpēta, jāeksperimentē un jāizzina. Šai teritorijai tuvumā atrodas gan skola, gan bērnudārzs, kuru audzēkņi un skolotāji bieži apmeklē Cērtenes pilskalnu, lai īstenotu zināšanu un prasmju apguvi dabā. Būtu vēlams saglabāt mežu kā mežu, tikai atbrīvot no kritušajiem kokiem un patīrīt pamežu, kas veidojas necaurejams, kur iepriekš tika izcirsti koki. Taču tā kā pamatā tā ir lieguma teritorija, tad, veicot teritorijas apkopi, ir lūgums neizmantot lielo meža tehniku, kas sabojā zemes virskārtu un arī koku saknes un kokus (pēc iepriekšējās pieredzes, kad tika veikta meža ciršana). Ieteikums darbus veikt talku veidā, pieaicinot zinošus speciālistus.

Izziņas taka ir plānota gar Cērtenes upes malu uz pilskalna pļaviņas pusi, kur šobrīd ir trīs gadus nekopta jaunaudze un ir izveidojušies neomulīgi, necaurbrienami brikšņi. Īsti nav skaidrs, kāpēc tā, jo izzinoša ir visa teritorija.

Cērtenes pilskalna teritorija pati ir kā vērtība, kas slēpj senus vēstures notikumus, un ir skuju koku mežs, kas atrodas pilsētas teritorijā. Ne katrā Latvijas pilsētā iedzīvotājiem ir šāds skaistums pieejams un baudāms, bet Smiltenei tas ir.

Veselības taku vēlams atjaunot, kas arī koncepcijā ir plānots, un papildināt ar jaunām atraktīvām atrakcijām, lai veicinātu apmeklētāju kustību un fizisko aktivitāšu daudzveidību.

Redzot, ka pilsētai trīs gadus neatradās līdzekļi, lai sakoptu tai piederošo teritoriju, ieteiktu šo teritorijas nogabalu atdot akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži”, lai Cērtenes pilskalnam un piegulošajai daļai būtu viens saimnieks, kas ļautu veiksmīgāk tai attīstīties.”

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Atliek Cērtenes pilskalna attīstības koncepcijas sabiedrisko apspriešanu

Kategorijas