Novados skolas spēj saglabāt iespēju īstenot mācības klātienē

2020. gada 1. decembris 08:25

168

Novados skolas spēj saglabāt iespēju īstenot mācības klātienē

Pagājušajā nedēļā valdības pieņemtie grozījumi izglītības jomā nosaka, ka kopš pirmdienas, 30. novembra, mācības klātienē drīkst notikt pirmsskolas izglītojamajiem, savukārt vispārējās izglītības programmas apguvei mācības klātienē drīkst notikt no 1. līdz 6. klasei, ja vienam izglītojamajam tiek nodrošināti ne mazāk kā trīs kvadrātmetri no mācību norises telpas platības. Savukārt pedagogiem ir pienākums izglītības procesa laikā un ārpus izglītības procesa lietot mutes un deguna aizse-gus, lai mazinātu infekcijas izplatības risku no pedagoga uz bērniem.

«Ziemeļlatvija» noskaidroja, ka visas izglītības iestādes Smiltenes, Valkas un Strenču novados ir izpildījušas jaunās prasības, saglabājot iespēju īstenot mācības klātienē. Sarežģītāk to bija izdarīt Smiltenes vidusskolai, neskatoties uz valdības lēmumu, ka no pagājušās piektdienas līdz 6. decembrim Smiltenes novadā klātienē izglītības iestādēs drīkst mācīties tikai 1. līdz 4. klašu skolēni.
«Lai saglabātu mācības klātienē, valstī ir noteikti pastiprināti piesardzības pasākumi. Visās Latvijas skolās, kuras turpina darbu klātienē, sākot no 30. novembra, telpās jānodrošina ne mazāk kā trīs kvadrātmetri uz vienu skolēnu. Ja tas nav iespējams, tad darbs plānojams daļēji attālināti, kā tas notiks arī mūsu skolā, ieviešot B modeli,» informē Smiltenes vidusskolas direktore Ilze Vergina.
Direktore stāsta, ka klases skolēni ir sadalīti divās grupās. Attiecīgi klātienē skolā pirmajai grupai tiek noteiktas trīs mācību dienas (pirmdiena, trešdiena, piektdiena) pirmajā nedēļā un divas mācību dienas (otrdiena, ceturtdiena) otrajā nedēļā. Savukārt otrā grupa pirmajā nedēļā skolu klātienē ap-meklē divas dienas, bet otrajā nedēļā trīs. Šī ir vienīgā iespēja, kā varēja rīkoties izglītības iestāde, lai spētu izpildīt visas valdības noteiktās prasības. Smiltenes vidusskolā visi 1. līdz 4. klašu kolektīvi ir skaitliski lieli. Kopumā sākumskolā mācās 325 bērni.

Lauku skolās vienkāršāk
Smiltenes novada Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Grigore laikrakstam apstiprina, ka šonedēļ klātienē darbu turpina visas izglītības iestādes. Pagastos esošajām skolām pārkārtoties nācās vien minimāli.
«Jaunajiem noteikumiem mums nācās pielāgoties tikai mazliet. Ņemot vērā, ka skola celta laikā, kad mācījās vairāk skolēnu, varējām paņemt galdus no saviem krājumiem. Jau pagājušajā piektdienā izmēģinājām jauno kārtību, lai šajā nedēļā visu uzmanību varētu veltīt mācībām. Lai nodrošinātu trīs kvadrātmetrus uz vienu skolēnu, divus solus nācās izvietot gaitenī. Izskatās, ka visi bērni ir ap-mierināti,» saka Launkalnes sākumskolas direktore Ināra Grundāne.
Arī Valkas novada pašvaldība pagājušās nedēļas otrajā pusē veica skolu telpu izpēti un secināja, ka izglītības iestādes var nodrošināt noteiktās distances prasības katram skolēnam, mācību procesam izmantojot gan aktu zāles, gan citas lielākas telpas.
Ērģemes pamatskolas direktore Gita Avote «Ziemeļlatvijai» stāsta, ka telpas ir plašas un bērnu skaits šobrīd nav tik liels, lai būtu spiesti pāriet uz attālināto mācību procesu. Viss notiek klātienē. «Ja godīgi, tikai vienu klasi nācās pārcelt uz citu. Pat gadījumā, ja skolu klātienē apmeklētu arī 7. līdz 9. klašu skolēni, mēs katram spētu nodrošināt trīs kvadrātmetrus, būtu tikai mazliet jāiespringst. Telpas mums ir 36 un 46 kvadrātmetrus plašas un pat lielākas. Skolēnu skaits klasēs ir atšķirīgs, vienā mācās astoņi bērni, citā – mazliet vairāk. Skaitliski lielākajā klasē ir 12 skolēni,» stāsta Ērģemes pamatskolas direktore.
Pagājušajā piektdienā Ērģemes pamatskolā skolotāji drīzāk satraucās, kā spēs visu dienu pavadīt sejas maskā vai vizierī. Todien tika meklēti labākie risinājumi, lai jau šajā nedēļā skolotāji, vadot stundas, justos ne vien droši, bet arī komfortabli.

Valkā piesaista
pedagogu palīgus
Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzija prasības ir spējusi ievērot, izmantojot lielākās mācību telpas un piesaistot pedagogu palīgus, tāpēc 1. līdz 6. klašu skolēni mācības turpina. Ausekļa ielas ēkā mācās 1. līdz 4. klašu skolēni, bet Raiņa ielas ēkā – 5. līdz 6. klašu skolēni, kur iepriekš atradās arī 7. līdz 12. klašu kolektīvi.
«Izmantojam dažādus variantus, lai spētu 1. līdz 6. klašu skolēniem nodrošināt mācību procesu klātienē. Visi mācīsies vienā maiņā, taču lielākos klašu kolektīvus dalīsim grupās. Ja būs nepieciešami papildspēki pedagogiem, piesaistīsim atbalsta personālu, piemēram, sociālo darbinieku,» laikrakstam saka Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas direktore Lilita Kreicberga.

Strenču novadā stingrākas prasības grūtības nerada
Tāpat kā līdz šim, arī šonedēļ mācības klātienē apgūst visi 1. līdz 6. klašu Strenču pamatskolas skolēni. Izglītības iestādes direktore Dace Gaigala «Ziemeļlatvijai» atklāj, ka papildu uzliktie ierobežo-jumi nesagādā grūtības tos ievērot. «Skolas ēka ir salīdzinoši jauna un telpas tajā ir plašas, kur bija nepieciešams, veicām korekcijas. Ja klasē mācās līdz 18 skolēniem, tad problēmu nav vispār. Tāpat lielākoties jau līdz šim klasēs bija vienvietīgie soli. Piektdien tik dažus nācās nomainīt,» saka D. Gaigala.
Pēc viņas domām, par šo jautājumu (telpā vismaz trīs kvadrātmetri uz vienu skolēnu – redakcijas piezīme) valdība varēja lemt jau pirms krietna laika vai arī to atstāt pašvaldību pārziņā, kas vislabāk pārzina reālo situāciju savos novados. Piemēram, Strenču pamatskola un tās filiāle Sedā spētu nodrošināt trīs kvadrātmetrus uz katru šīs izglītības iestādes izglītojamo. «Sedas filiāles 8. klasē mācās septiņi skolēni, bet 9. klasē –12. Pie tik maza skolēnu skaita mēs spētu ievērot visus noteiktos ierobežojumus, dodot iespēju klātienē mācīties arī vecāko klašu skolēniem, bet nedrīkstam, jo tā noteikusi valdība,» savu personīgo nostāju pauž Strenču pamatskolas direktore.

Kā būs nākamajā semestrī?
Iezīmējot potenciālo mācību scenāriju 2. semestrim, preses konferencē pagājušajā nedēļā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska norādīja, ka mācību procesu 1. līdz 6. klasēm (ja epidemioloģis-ko prasību dēļ nav iespējams, tad 1. līdz 4. klasēm) nodrošina klātienē, kā arī pēc brīvlaika skolā atgriežas 9. un 12. klašu skolēni. Tas iespējams pie nosacījuma, ja situācija normalizēsies/stabilizēsies, būs panākts vēlamais saslimstības pieauguma samazinājums, protams, ievērojot visus piesardzības pasākumus.
«Skolas meklē risinājumus, lai visu pārējo klašu skolēniem būtu iespēja mācīties arī klātienē, iz-manto B modeli, kurā 40%–60% ir klātienē un 40%–60% attālināti. Šobrīd redzam, ka arvien vairāk skolu mazajās klasēs pāriet uz B modeli, kad vienu nedēļu mācās skolā, vienu nedēļu – attālināti. Iestādes vadība iespēju robežās plāno darbu tā, lai pedagogam nav dienas ietvaros jāstrādā gan klātienē, gan attālināti. Savukārt attālināto mācību nodrošināšanai mācību process tiek pārstrukturēts, samazinot vienlaicīgi (nedēļas/mēneša laikā) apgūstamo mācību priekšmetu skaitu un attiecīgi tos variējot, organizējot mācības mācību priekšmetu blokos, nosakot galvenās prasmes, kas jāapgūst,» teikts Izglītības un zinātnes ministrijas paziņojumā pagājušās nedēļas vidū.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Novados skolas spēj saglabāt iespēju īstenot mācības klātienē

Kategorijas