Kariņš rosina virkni būtisku izmaiņu Covid-19 ierobežojumos

2020. gada 30. novembris 16:18

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) rosinājis virkni būtisku izmaiņu patlaban noteiktajos pasākumos Covid-19 izplatības ierobežošanai, informē ziņu aģentūra LETA.

Pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu un Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (NA) valdības vadītājs arī atzina, ka vairāki valdības noteikumi Covid-19 ierobežošanai nebija veidoti pareizi, solot tos pārveidot, kā arī domāt par papildu atbalsta mehānismiem.

Premjers Covid-19 izplatības dēļ valstī izsludināto ārkārtējo situāciju rosinās pagarināt līdz 11.janvārim.

Kariņš arī uzsvēra, ka sabiedrībā ir daudz cilvēku, kas, iespējams, neaprot, kas tiek vai netiek sagaidīts no skolām. Viņš atsaucās uz diskusiju ar Pasaules veselības organizāciju, uzsverot, ka tās valstis, kas jau no septembra bija ieviesušas skaidrus drošības pasākumus, ir daudz labākā situācijā.

"Daļēji tās ir tās prasības, kas mums ir - klašu izretināšana, distance starp skolēniem, telpu vēdināšana un plaša masku valkāšana skolēniem un skolotājiem. Šie kombinācijā ir pierādījusi sevi strādājam," teica politiķis.

Kariņš rosinās jau nākamajā nedēļā jeb par divām nedēļām agrāk sākt skolēnu ziemas brīvlaiku 1.-4.klasēm, vienlaikus par attiecīgo periodu pagarinot arī mācību gadu vasarā.

"Skolām tas iedotu īstu laiku sagatavoties paredzētajām klātienes mācībām. Vecāku un skolas varētu nodrošināt to, ka sejas maskas visiem būs. Ja būs nepieciešama valsts palīdzība, tad to nodrošināsim," uzsvēra politiķis.

Tāpat, lai samazinātu Covid-19 izplatību, varētu testēt cilvēkus, kuriem nav šīs slimības simptomu, izriet no Ministru prezidenta sacītā.

Kariņš uzsvēra, ka slimības ierobežošanai būtiski jākāpina testēšanas kapacitāte.

Viņš pastāstīja, ka saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas viedokli, "lielais dzinējs" slimības izplatībai ir lielais skaits nezināmo, nesimptomātisko slimnieku - tie ir cilvēki, kas jūtas veseli, bet viņi var izplatīt slimību un aplipināt.

"Veids, kā viņus atrast, ir veikt iespējami plašu testēšanu sabiedrībā. Jāmaina un jāpaplašina mūsu pieeja," uzsvēra valdības vadītājs.

Kariņš arī rosinās noteikt pienākumu sejas maskas nēsāt visās iekštelpās, izņemot mājas.

Tāpat notiktu atgriešanās pie pavasarī praktizētā principa "divi cilvēki, divi metri", kas nozīmētu, ka kopā varētu sanākt tikai divi cilvēki, kas nav vienas mājsaimniecības locekļi, vienlaikus ievērojot divu metru distanci. "Nekādas ciemošanās un viesošanās," uzsvēra Kariņš.

Viņš arī akcentēja, ka sabiedrībā valda liela neapmierinātība un nesaprašana par frizieriem un manikīra meistariem, proti, kāpēc vieniem strādāts ir atļauts, bet otriem - ne.

"Daudzi nevar saprast, kur ir atšķirība, tāpēc rosinu iet uz vienu regulējumu - vai abi strādā ar striktiem ierobežojumiem, vai abi ir slēgti," teica premjers, atzīstot, ka viņš pats atbalstītu atļauju strādāt abu profesiju pārstāvjiem, jo līdz šim "esam nejauši iedzinuši pagrīdē šo aktivitāti".

Tāpat Kariņš rosinās risināt radušos neskaidrību par tirdzniecības vietu darbību, jo patlaban ierobežojumi minētajai darbībai tiek saistīti ar tirdzniecības telpu platību. "Patlaban ir 10 000 kvadrātmetri, un varētu domāt, ka mazā veikalā esot drošāk. Taču bīstamība ir cilvēku koncentrēšanās telpās," skaidroja politiķis. Tāpēc viņš rosinās atteikties no regulējuma par tirdzniecības vietu platību, vienlaikus nosakot ierobežojumu cilvēku daudzumam, kas var vienlaikus atrasties tirdzniecības vietā.

Vienlaikus tiks rosināts atļaut brīvdienās strādāt tikai pirmās nepieciešamības preču veikaliem neatkarīgi no to lieluma.

Tāpat aktīvi jākontrolē sauszemes robežas, norādīja Kariņš. "Zinām, ka lidostā, vai, pārvietojoties ar dzelzceļu, visi pasažieri aizpilda anketas un apņemas ievērot pašizolāciju," teica politiķis, uzsverot, ka tas pats jānodrošina arī uz sauszemes robežām, lai visi, kas iebrauc, būtu uzskaitīti.

"Mēs neaizvērtu robežas, bet nodrošinātu, ka pasažieru kustība tiktu kontrolēta," pauda Kariņš.

Premjers arī skaidroja, ka ir lūdzis finanšu ministru Jāni Reiru (JV) un ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu (KPV LV) izstrādāt papildu risinājumus, kas nodrošinātu, ka Latvijas ekonomika neapstātos. "Mums ir plānots, ka nedēļas beigās būs pirmās atbalsta izmaksas - atbalsts subsidētās darba vietās, subsidētie apgrozāmie līdzekļi un dīkstāves pabalsti. Ir jādomā vēl par plašāku pabalstu, kas varētu būt nepieciešams, jo jānodrošina, ka ekonomika turpina darboties," sacīja politiķis.

Par šiem ierosinājumiem vēl sagaidāma diskusija Ministru kabinetā.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Kariņš rosina virkni būtisku izmaiņu Covid-19 ierobežojumos

Kategorijas