Es izvēlos mieru

2020. gada 1. decembris 08:34

434

Mēs dzīvojam sarežģītos laikos. Senāk, šķiet, viss bija daudz vienkāršāk – televīzijas un radio kanālus varēja saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem, avīžu bija tik, cik bija, un arī radio bija uztverami vien daži kanāli. Šobrīd pār mūsu galvām un prātiem gāžas milzīgs informācijas daudzums no visdažādākajiem avotiem, un nereti šī informācija apzināti radīta tā, lai šokētu, biedētu un tracinātu. Tāda nu ir šo laiku īpatnība.

Esmu emocionāls cilvēks, man grūti būt vienaldzīgam, kad runa ir par vardarbību, korupciju, ierēdņu un valstsvīru visatļautību un nesodāmību, par oligarhiem un visām tām nejēdzībām, kas katru dienu lasāma un dzirdama visapkārt. Es kļūstu dusmīgs, iekšēji vāros, man gribas rāties. Īsi runājot, es pats sev bojāju garastāvokli un arī veselību, jo tikai pēcāk kārtējo reizi saprotu, ka manas dusmas un vārīšanās ārpasaulē taču neko nemaina. Pat tad, ja es izkliedzu sociālajos tīklos savu sašutumu, spļauju žulti, zākājos un apsaukājos, tas nemaina neko. Esmu sabendējis nervus un izšķiedis laiku bez jēgas.

Man sevi plosīt nepatīk, tāpēc nolēmu, ka jātiek vaļā no ārējiem kairinātājiem, no tā, kas mani izsit no trauslā līdzsvara. Tā nu es pamazām sāku atteikties no tā, kas mani tracina. No televīzijas mūsu ģimene atteicās pirms aptuveni pieciem gadiem, interneta portālus apmeklēju tikai darba vajadzībām, turklāt pamazām esmu iemācījies no ziņu satura abstrahēties, uztvert to tikai kā informāciju, burtus, bez emocionālās piesaistes. Ja vēlos klausīties mūziku, klausos plates vai interneta radiostacijas. Sociālajos portālos atsekojos ikvienam, kas cenšas mani ieraut negatīvu emociju vilnī. Attīru savu informatīvo lauku.

Tā vietā, lai lauztu šķēpus virtuālos kaujas laukos, lasu grāmatas, klausos mūziku, skatos kino, pavadu laiku svaigā gaisā un veltu vairāk laika ģimenei. Es izvēlos negācijas nomainīt pret mākslu, dusmas pret mūziku un rāšanos pret prieku. Manuprāt, nav nekādas jēgas feisbukā vai tviterī rakstīt vai pārpublicēt sašutuma pilnus ieraktus, tie adresātus pārsvarā nesasniedz. Nav jēgas rakstīt dusmu pilnus komentārus, stundām strīdoties un konfliktējot, tā vairojot sevī negatīvo enerģiju. Tas galu galā nav veselīgi.

Kāds, iespējams, teiks – nedrīkst tā dzīvot kā strauss, iebāzis galvu smiltīs! Tomēr es izvēlos mieru. Es zinu, ka pasaule ap mani ir mans spogulis, kas precīzi atspoguļo mani ar visām manām vājībām un emocijām. Es gribu redzēt pasauli ap sevi mierīgu, smaidīgu un draudzīgu. Tuvojas ziemas saulgriežu laiks, kad saule it kā apstājas, lai sāktu savu ceļu pretī vasarai, pretī gaismai. Piemērots laiks, lai arī cilvēks sevī apstātos, aizdomātos un sāktu ceļu pretī savai iekšējai gaismai, pretī iekšējam mieram. Ir vērts pamēģināt!

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Es izvēlos mieru

Kategorijas