Meža nozarē trūkst izglītotu speciālistu

2020. gada 3. decembris 08:47

314

Meža nozarē trūkst izglītotu speciālistu

Meža nozares uzņēmumu pieprasījums pēc jaunajiem speciālistiem pārsniedz to absolventu skaitu, kuri šogad attiecīgajās specialitātēs saņēmuši diplomus. Tai pašā laikā nozarē strādājošo aktivitātes būs svarīgākais faktors, lai jaunieši izvēlētos savu nākotni saistīt ar mežsaimniecību.

Par to liecina “Dienas Biznesa” sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu www.zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par meža nozarei nepieciešamajiem speciālistiem. Skaidrs, ka izglītoti visu līmeņu speciālisti bija un būs nepieciešami, turklāt mācību iestādes strādā, lai to absolventi būtu ne tikai teorētiski spēcīgi, bet arī praktiski zinoši, kas jaunajiem speciālistiem izvēlētajā profesijā rada lielas iespējas.

“Nozarē pēc jaunajiem speciālistiem ir liels pieprasījums, jo, salīdzinot ar 20 gadus senu pagātni, absolventu ir mazāk,” vērtē mežsaimniecības un kokapstrādes SIA “Rīgas meži” valdes loceklis Juris Buškevics. Viņš sacīto pamato, uzsverot, ka brīdī, kad speciālista amata vieta kļūst vakanta, atrast pieredzējušu cilvēku ir salīdzinoši grūti. “Ir zemāku iemaņu darba vietas, kur pretendentu vienmēr ir vairāk nekā darba vietu, un darba devējam ir lielākas izvēles iespējas,” darba tirgus nianses skaidro J. Buškevics. Viņaprāt, ar kadriem nozarē būtu daudz labāka situācija, ja attiecīgās jomas speciālistu būtu vairāk. “Ik gadu uzņēmumam nepieciešami 3-4 speciālisti ar profesionālo izglītību un vismaz divi ar bakalaura grādu,” uz jautājumu, cik jaunu darbinieku nepieciešams, atbild J. Buškevics.

Uzņem vairāk

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes dekāns Linards Sisenis atzīst, ka pašlaik nespēj nodrošināt nozares pieprasījumu pēc jaunajiem speciālistiem, pat neraugoties uz ikgadēju studentu skaita pieaugumu konkrētajās mācību programmās. “Ik gadu Meža fakultāti absolvē 90-100 jauno speciālistu, taču nozare pieprasa vēl vairāk. Jā, gan, pirms gadiem 20 absolventu skaits bija lielāks,” tā L. Sisenis. Viņš gan steidz piemetināt, ka pēdējos gados novērota pozitīva tendence, jo studēt nāk motivētāki jaunieši. “Tas nozīmē mazāku atbirumu studiju laikā un tuvākajos gados Meža fakultātē var prognozēt lielāku absolventu skaitu,” vērtē L. Sisenis. Ogres tehnikuma direktore Ilze Brante norāda, ka tieši mežsaimniecības un mežsaimniecības tehnikas un kokizstrādājumu izgatavošanas un būvdarbu nodaļās mācās 500 audzēkņu (gan pēc pamatskolas, gan pēc vidējās izglītības ieguves). “Tehnikums cieši sadarbojas ar nozares uzņēmējiem un Latvijas Lauksaimniecības universitāti, audzēkņi, kas atbilst augstskolas kritērijiem, var doties studēt, tāpēc interese par mežsaimniecību jauniešu vidū ir pieaugusi,” norāda I. Brante. Viņa norāda, ka šogad līdztekus uzņemtajiem 25 audzēkņiem, papildus tika uzņemti vēl 25 mežsaimniecības tehniķu grupā, kā arī vēl tikpat meža mašīnu operatoru apmācības grupā. Ogres tehnikuma direktore atzīst, ka profesionālās vidējās izglītības ieguvē ļoti cieša ir sadarbība ar nozares uzņēmējiem un, pat neraugoties uz pandēmiju, pēdējo kursu audzēkņi dodas praksē pie darba devējiem. “Darba vidē balstītās apmācības jauniešiem ir labs risinājums, tādējādi jaunietis pārliecinās, kā saskan viņa ieceres ar to, ko prasa uzņēmumā,” stāsta I. Brante. Viņa kā lielisku vērtē faktu, ka daudzi audzēkņi līdz ar diplomu saņem arī darba piedāvājumus un pat darba līgumu, tiesa, ne visi dodas strādāt, jo daļa turpina izglītību Latvijas Lauksaimniecības universitātē. “Ogres tehnikumā līdzās jauniešu izglītībai ir arī pieaugušo apmācību programma profesionālās kvalifikācijas ieguvei, par ko bija liela interese, jo uz 19 programmām ir pieteikušies 802 interesenti; visus arī apmācīsim,” teic I. Brante. Viņa uzsver, ka audzēkņu apmācībā tiek piesaistīti attiecīgās jomas speciālisti, piemēram, no Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava”, no attiecīgajā jomā strādājošajiem uzņēmumiem, piemēram, namdaru apmācībā – SIA “Domus eko”, kur audzēkņi pēc prakses nereti paliek strādāt pastāvīgi.

Darbinieku mainība – minimāla

“Kadru mainība mums ir minimāla, pēdējā laikā darbu atstājuši ir tikai divi cilvēki: viens bija ekskavatorists, kas devās peļņā, savukārt, mežistrādes meistara vietu cilvēks atstāja, jo no darba līdz dzīvesvietai bija mērojami vairāk nekā 100 km,” kadru mainību skaidro J. Buškevics. Viņaprāt, kadru mainību ietekmē ne tikai darba samaksa, bet arī cits darbiniekam piedāvātais – veselības apdrošināšana, darba apģērbs, nemaz nerunājot par darba drošības normu ievērošanu. “Nav mazsvarīga arī uzņēmuma atbilstība starptautiskajiem standartiem, “Rīgas mežu” gadījumā pat diviem – FSC un PEFC atbilstības sertifikātiem mežsaimniecībā, kuri pieprasa ne tikai ekonomiski pamatotu, videi draudzīgu, bet arī sociāli atbildīgu (pret darbiniekiem) saimniekošanu,” norāda J. Buškevics. L. Sisenis nav novērojis Meža fakultātes absolventu masveida emigrāciju uz ārzemēm, kaut arī studiju laika brīvlaikā – vasarā – daudzi studenti dotas kopt jaunaudzes ārzemēs, taču teju visi atgriežas un pabeidz studijas, lai pēc tam strādātu profesijā tepat Latvijā. Daļa Ogres tehnikuma absolventu dodas studēt uz Latvijas Lauksaimniecības universitāti, apmēram trešā daļa dodas darba tirgū. “Protams, ir arī jaunieši, kas nestrādā savā profesijā, kurā ieguvuši diplomu, ir atsevišķi audzēkņi, kas dodas strādāt ārzemēs,” uz jautājumu par audzēkņu došanos peļņā uz ārzemēm un strādāšanu citās jomās atbild I. Brante.

Apmācīs vairāk

“Noteikti, nē!” tā jautājumu, vai Covid-19 ir ietekmējis pieprasījumu pēc jaunajiem speciālistiem, skaidro J. Buškevics. Viņš sacīto pamato ar to, ka ražošanas ciklu sekmīgai īstenošanai ir nepieciešami darbinieki un neviens no ražošanas posmiem Covid-19 pandēmijas dēļ nav apturēts. Lai arī Covid-19 ir ietekmējis kopējo ekonomisko situāciju, pēc L. Siseņa datiem, vairums 2020. gada absolventu strādā nozarē. “Šogad Meža fakultātē ir uzņemts lielākais studējošo skaits, tāpēc Covid-19 ietekme nav jūtama,” tā L. Sisenis. Viņaprāt, ik gadu nozarei būtu nepieciešami ap 120 absolventu, savukārt, šogad uzņemti ir 200, kas ir būtiska rezerve, lai pēc 3,5 gadiem apmierinātu pieprasījumu pēc jaunajiem speciālistiem, jo ne visi studijas pabeidz, un ne visi, kas saņem diplomu, dodas strādāt nozarē. I. Brante atzīst, ka pavasarī bijusi nedrošība par meža mašīnu operatoriem, par viņu pieprasījumu darba tirgū, jo koksnes eksports bija “uz pauzes”, bet dzīve pierādīja pretējo.

Vairāk informācijas jauniešiem

“Nozarē strādājošajiem vairāk jāstāsta jauniešiem par savu darbu. Par to, ka “tas nav gumijas zābakos”, bet ir ļoti daudz darba ar jaunajām tehnoloģijām, un tā ir nozare, kurā maksā konkurētspējīgu atalgojumu un nodrošina visas sociālās garantijas, un ir karjeras un izaugsmes iespējas,” uz jautājumu, kā piesaistīt jauniešus mācībām nozarei nepieciešamajās specialitātēs, atbild L. Sisenis. Viņš kā ieguvumu min vieslektoru piesaisti no ražotājiem, kas apvienojumā ar praksēm un kvalifikācijas darbiem uzņēmumos, jau trešā un ceturtā kursa studentiem garantē darba vietu. Tas ir visu kopīga darba rezultāts, kuru jau “sāk izjust” Meža fakultāte. “Vislabākā reklāma joprojām ir vēsts no mutes mutē,” uzsver L. Sisenis. I. Brante steidz piemetināt, ka šajā jautājumā svarīgi ir plaši publicitātes pasākumi – Meža dienas, specializētā izstāde Rāmavā, starptautiskas sacensības, piemēram, motorzāģu operatoriem, arī meža izvedējtraktoru (forvarderu) operatoru sacensības utt. “Rīgas meži” ir vērsti ne tikai uz jauniešiem, bet arī uz jaunāko klašu skolēniem un bērniem. “Uzņēmums, redzot, ka sabiedrība ļoti virspusēji izprot, ko īsti dara mežsaimnieki (tikai cērt kokus vai arī stāda kokus, kopj mežus), ko dara namdari (tikai kaut ko naglo vai arī būvē mājas, rada interjerus un izgatavo mēbeles), nolēma ieguldīt līdzekļus tieši skolēnu izglītībā – “zaļā klase”, kura sākas ar kokaudzētavu “Norupe”, kur no sēklas izaug stāds, kam seko “dzīvā māja” – mežs, kur mežzinis stāsta un rāda, kas un kā notiek mežā, un ko viņš dara. Savukārt, “pēdējā pietura”: kā no baļķa top dēlis un no tā dažādi izstrādājumi,” pieredzi skaidro J. Buškevics. Viņš norāda uz pārsteidzošu secinājumu, ka tieši mazākajiem bērniem visvairāk interesē motorzāģi, krūmgrieži, kamēr vidusskolēni vairāk brīnās par mežā notiekošo.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Meža nozarē trūkst izglītotu speciālistu

Kategorijas