Cilvēku interese par putniem joprojām aug un tā ir laba zīme

2009. gada 29. marts 14:11

2427

Cilvēku interese par putniem joprojām aug un tā ir laba zīme

Putnu draugi nepacietīgi gaida atgriežamies gājputnus, jo tikai tie vēsta par īsta pavasara iestāšanos. Valkas rajona bērnu un jauniešu interešu centrā notika seminārs pedagogiem un citiem interesentiem par gājputniem.

"Dzīvais pavasaris" ir starptautiska programma, un tās mērķis ir iesaistīt bērnus un jauniešus visā Eiropā, tostarp arī Latvijā, lai viņi ziņotu par četru gājputnu sugu atgriešanos. "Četru tāpēc, ka tas ir vienkāršāk. Visas sugas pazīst tikai speciālisti, un Latvijā viņu nav daudz. Viena no četrām ir baltais stārķis, un to nu pazīst ikviens. Pārējās trīs ir dzeguze, svīre un bezdelīga," skaidro Latvijas Ornitoloģijas biedrības sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Ķuze.

Bezdelīgas ar svīrēm daudzi jauc, bet šīs sugas izvēlētas tāpēc, ka ir sastopamas visā Eiropā. Ornitologi cer, ka bērni programmā iesaistīsies aktīvi un ziņos par šo četru putnu sugu novērojumu interneta vietnē www.springalive.net. Protams, to var darīt arī visi pieaugušie putnu draugi.

Latvija ir pazīstama ar ļoti lielām balto stārķu kolonijām. Piemēram, Lielbritānijā un Īrijā to nav vispār. Jautāta, kāpēc šie putni tik ļoti iecienījuši Latviju, ornitoloģe atbild, ka pie mums viņiem ir daudz piemērotu barošanās un dzīvesvietu. Rietumos visas iespējamās zemes ir pielāgotas intensīvai lauksaimnieciskajai ražošanai un mitraines iznīcinātas.

"Rudzos stārķi vardītes neatradīs," smaida Ilze. Viņa uzskata, ka Latvija var būt lepna ar saviem stārķiem. To ligzdas laukos var redzēt gandrīz uz katra staba. Tā ir aizsargājama putnu suga, un ornitologi uzskata, ka to populāciju vajadzētu noturēt pašreizējā līmenī.

Dzeguzes ir daudz noslēpumaināki putni. To reti kurš ir redzējis vaigā. Arī profesionālie putnu fotogrāfi ir atzinuši, ka dzeguzi nobildēt ir gandrīz neiespējami un tas izdodas tikai veiksminiekiem. Protams, šā putna balsi ar raksturīgo ku - kū zina ikviens un ar to saistās daudz ticējumu.

Visi zina šī putna īpatno ligzdošanas stratēģiju - viņa olas dēj citu putnu ligzdās un ligzdas saimnieki rūpējas par dzegužu mazuļiem. "Interesantākais ir tas, ka pieaugušās dzeguzes pēc olu iedēšanas, piemēram, ķauķa ligzdā, tūlīt dodas prom uz siltajām zemēm, jaunais dzeguzēns izaug viens pats un bez jelkādas vecāku vadības lido uz Āfriku.

Tas norāda, cik daudz informācijas ir ielikts putna gēnos, gudrībā un spējās," komentē I. Ķuze. Ornitologi apliecina, ka dzegužu populācija Latvijā bažas nerada.

Latvijas Ornitologu biedrības darbs, tās popularitāte joprojām vēršas plašumā. Šobrīd biedrība apvieno vairāk nekā 700 dalībnieku. Pēdējo divu gadu laikā ir iesaistījušies daudz skolēnu.

Biedrībai ir trīs dominējošie darbības virzieni: putni un to dzīvesvietu izpēte, putni un to dzīvesvietu aizsardzība, sabiedrības izglītošana un iesaistīšana. Piemēram, Latvijā pašlaik populārā putnu vērošana attiecas gan uz pirmo, gan trešo darbības virzienu.

Biedrība putnu vērošanu popularizē tāpēc, ka daudziem cilvēkiem tas ir pirmais solis lidoņu iepazīšanai. Pēc tam daudzi sāk aizdomāties par nepieciešamību putnus aizsargāt. Uz to vērsta arī programma "Dzīvais pavasaris".

Jautāta, vai faunas daudzveidība ir kaut kādā mērā saistīta ar vides tīrību, I. Ķuze atbild, ka Latvijā šobrīd ir reģistrētas 328 putnu sugas. Tas ir daudz, taču dažās Rietumeiropas valstīs reģistrēts vēl vairāk sugu, lai gan tur ir iznīcināti putniem ērtie un piemērotie biotopi. Ornitologi uzskata, ka Latvijā putnu sugu ir daudz vairāk, taču putnu vērotāju zināšanas aug lēnām. Nepaspējam piefiksēt visus.

Diemžēl privātīpašnieku darbība, jo īpaši Pierīgā, neveicina putnu sugu populāciju. Piemēram, Garkalnē, kuru bija iecienījušas zaļās vārnas, tagad labākajā gadījumā ligzdo 10 pāru. Cilvēku saimnieciskās intereses ņem virsroku.

Valkas rajonā lielākā putnu ligzdošanas vieta ir Sedas dīķos. "Cītīgi vēroju un gaidu parādāmies putnu kolonijas. Pagaidām nekā. Esmu redzējis zaļžubīti, taču, visticamāk, ka tā nekur tālu nebija aizlidojusi. Gluži tas pats ir ar strazdiem," "Ziemeļlatvijai" komentē putnu pazinējs Strenču mežniecības mežzinis Jānis Ence.

Viņš novērojis kā seši gulbju pāri skraidelē pa ledu, nervozi bļaustās un meklē atklāto ūdeni, jo kaut kas taču ir jāēd. Mežzinis smej, ka viņi vēl nav iemācījušies iebāzt galvu bļitkotāju atstātajos āliņģos, lai atrastu ko noderīgu.

J. Ence uzskata, ka daudziem galvas ir sagrozījis agrais pavasaris pērn. Patiesībā parasti pat aprīlī pa Sedas dīķu ledu var braukt ar automašīnu, tā ka satraukumam nav pamata. Viņš ir apņēmies doties uz Ēveles pamatskolu, lai skolēniem vairāk izstāstītu par četrām gājputnu sugām. Savukārt vides aizsardzības speciāliste Rūta Zepa par putniem stāstīs Strenču vidusskolā.

Fotogrāfs Dainis Jansons, jautāts par gājputniem, atbildēja, ka pagājušajā nedēļā Pedelē redzējis trīs gaigalu pārus un lielo gauru. Tiesa, šie putni var pārziemot tepat Latvijā jūras piekrastē vai, aizlidojot pavisam netālu.

Visvairāk gājputnu viņš bildējis pērn rudenī, starp tiem arī ziemeļu gulbju baru. Netālu no Ērģemes pļavās viņš fiksējis dzērvju pulcēšanos aizlidošanai. To skaits bijis mērāms daudzos simtos vai pat tūkstošos.

Kristīgā bērnudārza "Gaismiņa" vadītāja Indra Jākobsone:

"Domāju, ka bērniem ļoti interesē putni. Pēc šīs tikšanās varēšu

viņiem pastāstīt kaut ko jaunu."

Pensionāru kluba "Zelta rudens" dalībniece Grieta Burkevica:

"Manā dārzā dzīvo ļoti daudz putnu, un es viņus visu ziemu baroju.

Esmu atnākusi tālab, lai uzzinātu kaut ko jaunu, kā vairāk putniem

palīdzēt un ar viņiem sadzīvot."

Bērnudārza audzinātāja Rudīte Mašina: "Pērn vasarā biju uz

Dabas koncertzāli "Ielīcās", un tas bija mans jaukākais vasaras

piedzīvojums. Tieši tas arī man izraisīja pastiprinātu interesi

par putniem."