Strenčos nojauks vienu no vecākajām ēkām

2020. gada 4. decembris 08:25

1045

Strenčos nojauks vienu no vecākajām ēkām

Nākamgad februārī, bet varbūt jau janvāra nogalē šīs attēlā redzamās trīsstāvu ēkas Strenču centrā, Rīgas ielas malā, vairs nebūs.

Strenču novada dome ir noslēgusi līgumu ar Rīgā reģistrētu uzņēmumu SIA “Aspen Grupp” par ēkas nojaukšanu, kas darbus objektā uzsāk šonedēļ.

Nams avārijas stāvoklī;
naudas glābšanai nav
“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka vecais, neapdzīvotais un pašvaldībai piederošais koka nams Strenčos, Rīgas ielā 11, ir avārijas stāvoklī.
Rūpējoties par iedzīvotāju, it īpaši par bērnu un skolēnu drošību, jo tuvumā atrodas skola un bērnudārzs, un lai ievērotu Būvniecības likuma prasības, Strenču novada dome jau 2018. gadā aktualizēja jautājumu par šīs ēkas turpmāko likteni. Pašvaldība pat sarīkoja iedzīvotāju sapulci, jautājot sabiedrības viedokli, ko darīt ar šo namu, kas ir viena no vecākajām mājām Strenčos, – saglabāt vai demontēt. Vairākums sapulcē klātesošo atbalstīja demontāžu.
Lai veco koka trīsstāvu namu padarītu apdzīvošanai drošu, ir vajadzīgi ļoti lieli līdzekļi, kādus Strenču novada dome no sava budžeta nespēj sagādāt. “Ziemeļlatvijas” rīcībā ir Rīgas ielas 11. ēkas iekštelpu fotogrāfijas, no kurām secināms, ka nama iekšiene ir katastrofālā stāvoklī. Apspriests tika arī variants par ēkas iekonservēšanu, taču tas tika atmests, nesaredzot, kā šo namu varētu izmantot nākotnē. Strenči nav liela pilsēta, tajā nav daudz uzņēmumu, – uzņēmējdarbība tiecas uz tuvējo Valmieru.
Atbilstoši līgumam uzņēmumam “Aspen Grup” ēka jānojauc trīs mēnešu laikā, bet Strenču novada domes izpilddirektore Vita Vīksna pieļauj, ka darbs varētu tikt pabeigts ātrāk. Taujāta, vai jau zināms, kas būs nojauktās ēkas vietā, izpilddirektore atteic, ka pagaidām ir tikai versijas, bet gala lēmums nav pieņemts. “Tas, ka tur kaut kas tiks veidots, ir diezgan viennozīmīgi. Tikai rēķināmies ar to, ka tad, kad ēkas vairs nebūs, skats būs cits, un tad būs vajadzīgs mākslinieciskais redzējums, kas tajā vietā iederēsies,” piebilst Vita Vīksna.

Zudībā aiziet bijusī skolas ēka
Nojaucamajā namā ilgi (no aizvadītā gadsimta 30. gadiem līdz 1999. gadam) atradās Strenču skola, tāpēc daudziem cilvēkiem par šo ēku ir ar viņu jaunību saistītas atmiņas.
“Droši vien sabiedrībai būs dalītas jūtas,” nama nojaukšanu “Ziemeļlatvijai” komentē strencēniete, vēstures skolotāja Sarmīte Krūze. Arī viņa mācījās Rīgas ielas 11. namā, ko cilvēki, runājot par skolu, dēvēja par “ielas māju”. Savulaik izglītības iestāde Strenčos bija izvietota divās ēkās – tā dēvētajā “ielas mājā” un “baltajā skolā”, kas nodega, tāpēc pilsētā uzcēla jauno skolas ēku.
““Baltajā skolā” atradās pirmās četras klases, “ielas mājā” – vecākās klases. Es mācījos “ielas mājā”. Bija ļoti jauki. Visi bijām kopā un draudzīgi. Tur ir tā lieta, kāpēc tagad varbūt kādam ir sentiments,” spriež Sarmīte Krūze.
Trīsstāvu koka nams Rīgas ielā 11 ir viena no vecākajām ēkām Strenčos, aizvadītā gadsimta sākuma arhitektūras un apbūves lieciniece. Sarmīte Krūze zina stāstīt, ka jau uzreiz pēc nama uzcelšanas, cara laikos, ēkā atradās pasta nodaļa un telegrāfs.
“Pirmajā stāvā vēsturiski bijušas sabiedriskās telpas. Savulaik tur izvietojusies tipogrāfija. Esmu lasījusi, ka tipogrāfijā 1917. gada revolūcijas laikā drukāti uzsaukumi. Otrajā un trešajā stāvā bijuši dzīvokļi. Kad Latvijas laikā skolēnu skaits pieauga, tad pamazām “ielas māju” sāka pielāgot skolas vajadzībām. Pēc 2000. gada, kad skola no “ielas mājas” aizgāja projām, diezgan daudz telpu ēkā aizņēma noliktava. Tad pirmajā stāvā bija veikali, bet otro stāvu diezgan ilgi apdzīvoja pensionāru biedrība,” stāsta Sarmīte Krūze.

Tagad jau ir par vēlu
Pēc iepriekšējām publikācijām “Ziemeļlatvijā” par Strenču senās apbūves saglabāšanu iestājušies arhitekti Zaiga Gaile un Pēteris Blūms. Taču bez naudas tas nav izdarāms.
Taujāta, kāds ir viņas viedoklis par mājas nojaukšanu, Sarmīte Krūze teic, ka piekrīt portālā www.ziemellatvija nesen izlasītajam komentētāja ar niku bezugunsnavdumu viedoklim, kas ir šāds: “Latvijas pašvaldības un valsts ekonomiskā parādība – visu labu nomarinēt līdz avārijas stāvoklim un tad nojaukt. Kas liedza vēl 1992. gadā izsolē pārdot kādam, vai 2000. gadā. Gan jau treknajos gados kāds nopirktu un varbūt pat izveidotu labus dzīvokļus, a tagad vēl maksās par nojaukšanu.”
“Es šim komentāram piekrītu. Ja ēka būtu sakārtota un glābta 90. gadu beigās, tad noteikti būtu citādāk. Nezinu, kāpēc cilvēki, kuri tajā brīdī bija pie varas, to nedarīja. Projekts jau bija izstrādāts, bet kā bija, tā bija. Cilvēki varbūt saprot, – labāk tagad ar godu nocelt nost, nekā ļaut ēkai pašai sabrukt,” teic Sarmīte Krūze.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Strenčos nojauks vienu no vecākajām ēkām

Kategorijas