Lai tikai nebūtu...?

2020. gada 4. decembris 09:50

556

Es, kā jau cilvēks, kura bērnība pagājusi Latvijas PSR un attiecīgi Padomju Savienībā, esmu uzaugusi politiskās ideoloģiskās diktatūras apstākļos un vēl joprojām atceros šo un to no tā laika saukļiem, piemēram, “ļiš bi ņebilo voini” (lai tikai nebūtu kara). Tā bija viena no populārākajām padomju laika “garīgajām injekcijām”, ar ko novērst sabiedrības uzmanību no ikdienas grūtībām, no sadzīves preču, dzīvokļu un visa pārējā deficīta.

“Mums te ir kā karā”, – nesen, stāvot ēdnīcā pēc līdzi ņemamajām pusdienām, gribot negribot dzirdēju kādas sievietes teikto tālruņa sarunā. Cik varēja nojaust, sarunas tēma bija Smiltenes novada iekļaušana augsti inficēto Latvijas teritoriju sarakstā. Un, ja nu tagad viss tiek virzīts tā, lai ļaudis sāktu domāt, – sak, darāt, ko gribat, bet lai tikai nebūtu “Covid”? Jau tagad ir slikti – samazinās sabiedrības izglītības un emocionālās inteliģences līmenis, veselība un ienākumi (skolās mācības notiek attālināti, nenotiek kultūras pasākumi, ir ierobežota sportošana, vienai daļai vairs nav darba un tā tālāk).

Kas to būtu domājis, ka tieši mēs būsim tie, kuri pēc Otrā pasaules kara piedzīvos nākamo globālo satricinājumu. Cilvēki grib skaidrību, kas tas “kovids” tāds īsti ir, taču kuram no sniegtajiem skaidrojumiem var ticēt? Piemēram, es vairs neticu nevienam un nekam, pieļaujot versiju, ka patiesībai globāli ir uzlikts visaugstākās slepenības zīmogs. Pavasarī, pirmās ārkārtējās situācijas laikā, tad gan man šķita, – ja mēs visi Latvijā saņemsimies, ievērosim vislielāko piesardzību, tad vismaz mūsu mazajā zemē būsim pasargāti. Naiva ilūzija.

Izrādās, pasargāt varēšot tikai globāla kolektīva vakcinācija. Ja tā nenotiks piespiedu kārtā, tad cilvēkiem būs jāizvēlas, potēties vai ne. Nē, protams, es negribu nomirt no “Covid”, es arī nesaku, ka akli ticu interneta tīmeklī klīstošajam it kā Roberta F. Kenedija (amerikāņu vides jurista, ASV bijušā prezidenta Džona Kenedija brāļa dēla) viedoklim, ka tā saucamās jaunās paaudzes vakcīnas iejauksies cilvēku gēnu darbībā un cilvēku organismā radīs neatgriezeniskas ģenētiskas izmaiņas. Ir viltus ziņu laikmets, ne visam var ticēt, ko lasi. Taču, ja man jau tagad būtu jāizvēlas, vakcinēties pret “kovidu” vai ne, es nezinu, ko darītu. Jā, zinu, ka supervīrusi ir bīstami, piemēram, spāņu gripa, kas sākās 1918. gadā un nāca trijos viļņos, arī bija ļoti lipīga un, pēc publiski pieejamas informācijas, iznīcināja aptuveni piecus procentus no visas pasaules populācijas. Bet arvien biežāk man nāk prātā viena no lasītajām daiļliteratūras grāmatām “Pāreja” – par zinātniekiem, kuri veic ASV militāristu atbalstītus slepenus eksperimentus ar nezināmu, Bolīvijas džungļos atrastu vīrusu, kas kļūst nekontrolējams, izlaužas ārpus laboratorijas un, ieperinoties cilvēkos, iznīcina gandrīz visu pasauli.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Lai tikai nebūtu...?

Kategorijas