Vairākkārt atjaunota, Smiltenes baznīca atkal mirdz godībā

2020. gada 5. decembris 11:30

1646

Vairākkārt atjaunota, Smiltenes baznīca atkal mirdz godībā

Ne bez pamata Smiltenes pilsētas centrā atrodas luterāņu baznīca – dievnams ir šīs Vidzemes pilsētas tapšanas sākums. Kad Māras vārdā nosaukto, 14. gadsimtā uzcelto baznīcu no Smiltenes pils pārcēla uz tagadējo atrašanās vietu (mūsdienās – Baznīcas laukumu), tad “ap baznīcu jau vecumvecajos laikos apmetās iedzīvotāji un radās miests”.

Tā savā apcerējumā “Smiltene” raksta sava laika ievērojamais Smiltenes draudzes mācītājs Kārlis Kundziņš (1850–1937), norādot, ka vispirms dievnama ēka bijusi no koka, vēlāk no – akmens un apkārt baznīcai ierīkota kapsēta (baznīcas dārzs).

“Vairāk lauku stilā, krusta būvē”

Piedzīvojusi vācu, zviedru, poļu un krievu laikus, vairākkārt tikusi atjaunota, Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzes baznīca vienmēr bijusi šīs puses garīgās dzīves centrs un joprojām ir apliecinājums seno amata meistaru prasmēm, kuru izpausmes mūsdienu cilvēki redz dievnama ēkā un tās interjerā.

Jau izsenis baznīcas materiālajām vērtībām, bet vēlāk to restaurācijai ziedojuši turīgākie Smiltenes iedzīvotāji. Šī tradīcija turpinās arī mūsdienās. Tieši pēdējo gadu laikā dievnams piedzīvo kārtējo atjaunotni, pateicoties arī vietējās pašvaldības, uzņēmēju un iedzīvotāju atbalstam, it īpaši mecenātei Gitai Mūrniecei, kura daudz ziedojusi šobrīd notiekošajai baznīcas iekštelpu un to interjera atjaunošanai. “Godprātīgi, kā rakstīts Bībelē, es esmu ziedojusi vairāk nekā desmito daļu no savā mūžā nopelnītā. Un, ja katrs mēs ziedotu desmito daļu, tad daudzas mūsu kultūras vietas būtu glītas un sakoptas,” teic Gita Mūrniece.

“Glīts, liels Dieva nams, vairāk lauku stilā, krusta būvē. Ar ievērojamu vidzemnieka Lipharda altāra gleznu un diezgan labām ērģelēm,” tāda Smiltenes baznīca ir mācītāja Kundziņa redzējumā. 1926. gadā pēc mācītāja dēla, toreiz vēl arhitektūras studenta, bet vēlāk arhitekta Pauļa Kundziņa skicēm baznīcā veica plašus iekšdarbus un ārpuses atjaunošanas darbus, kā arī interjera apgleznošanu nacionālā romantisma stilā. Atjaunotais dievnams tika iesvētīts 1926. gada 19. septembrī.

Smiltenes bibliotēkas novadpētniecības materiālos, ko apkopojusi bibliogrāfe Alda Liuke, par Smiltenes luterāņu baznīcu ir lasāma informācija no kultūras pieminekļu pētnieka Vitolda Mašnovska sastādītās enciklopēdijas “Latvijas luterāņu baznīcas”.

Smiltenes baznīca ir viena no pēdējām krustveida baznīcām Vidzemē, kuras altārdaļa piebūvēta celtnes dienvidu pusē. Fasādēs ir gotiskas smailloka durvju un logu ailas. Interjeru bagātina 1926. gadā veidotie etnogrāfiskie ornamenti.

Ērģeļu prospekts būvēts pēc arhitekta Johana Daniela Felsko (1813–1902) skicēm.

Smiltenes baznīcas altāra retablu (retabls ir dekoratīva vertikāla daļa aiz altāra skulpturālu rotājumu vai gleznas veidā, kur attēloti svētie vai ainas no Kristus dzīves) darinājis Pērnavas galdniekmeistars Johans Mihaels Albrehts. Grezno altāra retablu veido smailloka portāls, kas bagātīgi rotāts gotiskiem dekora elementiem – fialēm, krabjiem, krusta puķēm.

Rīgas tirgotāja Johana Samuela Bandau sievas Emīlijas Konstances dāvināto altārgleznu “Kristus augšāmcelšanās” par 600 rubļiem 1873. gadā darinājis Ernsts Frīdrihs fon Lipharts. 1896. gadā gleznu atjaunojis Janis Rozentāls.

J. M. Albrehta būvēto apbrīnojami grezno kanceli, uzeju un jumtiņu rotā filigrāns aplikatīvs un ažūrs gotiskais ornaments, baldahīns, volūtas (spirālveida vijums), krusta puķe un krabji.

Ērģeles Smiltenes dievnamā bijušas vairākas. 1890. gadā draudze par saviem ziedojumiem (3400 rubļiem) iegādājās jaunas Liepājas ērģeļbūvētāja K. Rollera būvētas ērģeles. Lielāko daļu naudas – 2000 rubļu – ziedoja Bānūža muižas īpašnieks Smiltenes muižas pārvaldnieks un draudzes tiesnesis Gotlībs Bērens.

Zem draudzes telpas grīdas apbedīti baznīcas patroni, kā arī turīgākie zemnieki. Blakus altārim pie sakristejas durvīm apbedīts mācītājs Svante Gustavs Dīcs, kurš bija mācītājs Smiltenē no 1693. līdz 1723. gadam un kuram, pēc mācītāja Kārļa Kundziņa rakstītā, pieder “viena no pirmajām vietām mūsu garīgo dziesmu literatūrā”.

Vēl punkts nav pielikts

Tagad Smiltenes luterāņu draudzē kalpo mācītājs Reinis Kulbergs. Pirmo reizi viņš baznīcā iegāja 2014. gadā. “Manā redzējumā Smiltenes baznīca ir plaša, mājīga, gaiša, labi pārdomāta un ļoti ērta dažādām draudzes un arī sabiedriskām aktivitātēm. Ir patīkami tajā uzturēties. Altārmāksla un kanceles māksla ir tīrās formās, var saskatīt atsauci uz gotikas laikmetu. Mākslas izteiksmes veids, it īpaši, ja skatās uz altārgleznu, ir reālistisks un reizē dod skaidru vēstījumu par Kristus augšāmcelšanos. Nav redzami simboli, kas krustotos ar muižnieku varenību vai ar laikmeta iezīmi, piemēram, masonisma idejām, ko var manīt daudzās 18. un 19. gadsimta baznīcās,” savu viedokli pauž Reinis Kulbergs.

Savā kalpošanas laikā Smiltenes draudzē viņš piedzīvojis laiku, kad baznīca atkal tiek atjaunota. Tas intensīvi notiek pēdējo divu gadu laikā.

Mācītājs stāsta, ka, pateicoties Smiltenes novada domes, vietējo uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumam, atjaunots baznīcas jumta segums. Ar akciju sabiedrības “Smiltenes piens” atbalstu tapis dievnama fasādes krāsojums, bet ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes finansiālu palīdzību atjaunots baznīcas torņa jumta skārds, restaurēts torņa smailes gailis un lode un atjaunots gaiļa apzeltījums.

“Šogad, pateicoties lielam mecenātes Gitas Mūrnieces ieguldījumam un ziedojumam, norisinās baznīcas iekštelpas atjaunošanas un atsevišķu lietu restaurācijas darbi. Ir atjaunoti griestu dēļi, sienu krāsojums, ieskaitot ornamentālās joslas gar logiem un griestu daļā, restaurētas lustras (kroņlukturi) un logi. Savu atbalstu ziedojumu veidā snieguši arī vairāki Smiltenes uzņēmēji. Paldies viņiem visiem, tāpat arī tiem cilvēkiem, kuri ziedojuši baznīcai gan privāti, gan kontā, gan veikala “top!” ziedojumu lādītēs,” pateicas mācītājs.

Šobrīd, pateicoties Smiltenes novada domes piešķirtajam finansējumam, turpinās arī Smiltenes dievnama ērģeļu restaurācija, šo darbu veic ērģeļu restaurators meistars Alvis Melbārdis.

Raksts tapis ar Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Vairākkārt atjaunota, Smiltenes baznīca atkal mirdz godībā

Kategorijas