Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Vairākums dod priekšroku zīmoliem, kas iestājas par tīru vidi

Vairākums dod priekšroku zīmoliem, kas iestājas par tīru vidi

Gadu no gada palielinās to iedzīvotāju skaits, kuri cenšas dzīvot videi draudzīgāk un kuri pievērš uzmanību arī tam, cik ilgtspējīgi strādā uzņēmumi un to pārstāvētie zīmoli. Šogad “Zaļāko zīmolu topa” ietvaros veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka jau 62% iedzīvotāju dod priekšroku zīmoliem, kuri iestājas par tīru vidi. Tāpat arvien pieaug to iedzīvotāju īpatsvars, kuri atzīst, ka šķirot atkritumus ir svarīgi – to pauduši jau 85% aptaujāto.

“Aptauja rāda, ka cilvēki ar katru gadu domā arvien zaļāk un sagaida to arī no uzņēmumiem un zīmoliem. Neskatoties uz to, ka pandēmijas ietekmē šogad daļai mājsaimniecību samazinājušies ienākumi, pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri ir gatavi maksāt vairāk par videi draudzīgākiem produktiem un to iepakojumiem. Arī uzņēmumiem, protams, šis ir izaicinājumiem bagāts gads un pasaulē valdošā pandēmija ievieš savas korekcijas to darbā un ilgtspējas stratēģijās. Tomēr, raugoties ilgtermiņā, uzvarētāji būs tie, kuri savus ilgtspējas mērķus nepazaudēs un īstenos kā prioritārus, piemēram, radīs un izmantos iepakojumu, ko pēc izlietošanas var sašķirot un pārstrādāt,” skaidro “Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis.

Zaļāko zīmolu aptaujā noskaidrots, ka viens no straujākajiem kāpumiem vērojams iedzīvotāju atbildēs par to, vai viņi dod priekšroku zīmoliem, kuri iestājas par tīru vidu. Ja pērn apstiprinoši atbildēja 53,5%, tad šogad jau 62,1%. Tāpat arvien pieaug to cilvēku skaits, kuri uz veikalu dodas ar saviem maisiņiem un trauciņiem sveramajiem produktiem – šādu rīcību praktizē jau 80,2% iedzīvotāju pretstatā 70% 2019.gadā. Trīs ceturtdaļas iedzīvotāju jeb 75,4% saka, ka viņi ikdienā cenšas taupīt dabas resursus, piemēram,  atkārtoti izmanto iepirkumu maisiņus, veikalos neņem plastmasas maisiņus, izvēlos produktus ar mazāk iepakojuma u.tml. Savukārt jau teju puse jeb 44,2% aptaujāto norādījuši, ka būtu gatavi maksāt vairāk par precēm, kuru iepakojumus var pārstrādāt vai lietot atkārtoti. Pērn šādu gatavību pauda 40,4% iedzīvotāju.

Attiecībā uz atkritumu šķirošanu, pārliecinošs vairākums uzskata, ka šķirot atkritumus ir svarīgi. Šādi domājošu iedzīvotāju ir pieaudzis no 82,8% pērn līdz 85,2% šogad. Turklāt pieaug arī to cilvēku skaits, kuriem atkritumu šķirošanas konteineri atrodas pieejamā attālumā no dzīvesvietas – no 58,5% pērn līdz 60,4% šogad. Tas apliecina, ka atkritumu šķirošanas infrastruktūra Latvijā tiek attīstīta un iedzīvotājiem kļūst pieejamāka.

Salīdzinot ar aptaujas vidējiem rezultātiem visu trīs Baltijas valstu līmenī,  Latvijas iedzīvotāji tomēr savā “zaļumā” pagaidām ir piesardzīgāki nekā baltieši vidēji. “Lai arī Latvijas rezultāti vērtējami atzinīgi un visos būtiskākajos rādītājos ir vērojams kāpums, Baltijas līmenī tomēr vēl iepaliekam gan izpratnē par vides aizsardzības jautājumu svarīgumu, gan arī pašu rīcībās, ko esam gatavi veikt ilgtspējas vārdā. Tomēr kopējās tendences tomēr liecina, ka vides aizsardzības jautājumi ieņem arvien būtiskāku lomu arī Latvijas sabiedrībā un to nozīme mūsu ikdienā nostiprinās,” norāda K. Zakulis.