Pie krīzes nevar pierast

2009. gada 29. marts 13:05

721

Krīze skar ne tikai ekonomiku, bet arī starpnacionālo attiecību sfēru. To apliecina krievu skolu aizstāvja Pimenova satraukums par paredzēto krievu skolu likvidēšanu Rīgā.

Kaut mazskaitlīgo skolu bērni viegli atrod citas mācību iestādes pusotru kvartālu tālāk, kaut atbrīvotajās telpās ērti ierīkot bērnudārzus, krievvalodīgo aizstāvji tik un tā solās brēkt, un Maskavas televīzijas būs visskaļākās vaimanātājas. Jo krīzes skartā Latvija šovinistiem liekas tik vāja, ka sāk vairoties viņu cerības atjaunot "logu uz Eiropu" impēriskajā izpildījumā.

Cilvēki, kuri domā reāli, savus bērnus aizvien vairāk sūta izglītoties skolās ar latviešu mācību valodu, un Kremļa emisāriem tas liekas pavisam nepieņemami, sak, iemācīsies vēl kaitīgu izpratni par vēsturi. Faktiski dažādu tautību bērnu tuvināšanās notiek jau bērnudārzos, un man pazīstami cilvēki sūdzas, ka viņu trīsgadīgie mazbērni jau pirmajā nedēļā apgūst visu maķ vārdu repertuāru. Integrācija abpusēja...

Vērojot TV 16. marta notikumus, radās pārliecība, ka visi interfrontisti, kuri tagad sevi pārsaukuši par "antifašistiem", kalpoja vienam nolūkam: lai Maskavas televīzijai būtu ko rādīt Krievzemes skatītājiem.

Par to liecināja Tatjanas Ždanokas rosīšanās. Kaut ievēlēta Eiroparlamentā, šī kādreizējā interfrontiste visu savu dzīvi pakļāvusi tam, lai kaitētu Latvijai. Manuprāt, Alfrēds Rubiks, būdams saimnieciski domājošs, tik mērķtiecīgi latviešu tautai nekad nav kaitējis.

Ja vērojam Krievijas politiskās elites izteicienus, tad rodas iespaids, ka Kremlim katru dienu jauna politika. Te Putins brauc uz Davosu un runā par visu valstu sadarbības nepieciešamību, beigās piebilstot, ka nepieciešams bankām dzēst savstarpējos parādus (Krievijas valsts uzņēmumu parādsaistības sasniedz 600 miljardus dolāru).

Tā kā pasaule izlikās to nedzirdam, tad jau pēc nedēļas Putins aplaimoja ar aizdevumiem Baltkrieviju un Kirgizstānu, panākot, ka Biškekas valdoņi grasās padzīt no Manasas aviobāzes amerikāņus. Šī bāze amerikāņiem kalpo par atbalsta punktu, lai apgādātu savus karavīrus Afganistānā. Šāds risinājums gan var novest pie tā, ka islama radikāļi un narkotiku tirgoņi visvairāk apdraudēs pašu Krieviju.

Interesants fakts. Piecu dienu kara gaitā Krievija Gruzijai atņēma lielu skaitu šaujamieroču, ko vēlāk atdāvināja draugiem armēņiem. Par to ļoti apskaitās Azerbaidžāna.

Militārajiem speciālistiem skaidrs, ka Krievijai neviena valsts uzbrukt negrasās. Bet kāda brēka par nepieciešamību bruņoties! Tiesa, tālāk par solījumiem Krievija netiek. Militāristu dievinātājs Prohanovs vaimanā, ka pat raķetes "Topoļ-M" novecojušas, ja salīdzina ar amerikāņu jaunajām tehnoloģijām. Un izskatās, ka Kremlim būs jāvienojas ar ASV par kodolarsenāla tālāku samazināšanu, jo kodollādiņi ar laiku zaudē kvalitāti vai pat kļūst par parastu "netīro bumbu".

Zīmīgs pārpratums radās, kad ārlietu resoru vadītāju tikšanās reizē Klintone Lavrovam dāvināja simbolisku "pogu", kur krievu tekstā bija uzrakstīts "peregruzka" (pārslodze), kaut vajadzēja būt "perezagruzka" (pārkraušana, kravas nomaiņa).

Latvijā krīzi padziļina naudas trūkums valsts budžetā, jo pēdējos gados pārāk strauji tika kāpinātas algas un pensijas, bet skandināvu bankas bezatbildīgi izsniedza kredītus. Celtniecībā strādājošie kļuva tik bezkaunīgi, ka paģērēja pusotru tūkstoti lielas algas. Rezultātā kāpa cenas un plauka spekulatīvie darījumi.

Tas pats vērojams Īslandē, bet Ungārijai ekonomiku grāva 2007. gada nogales nemitīgās demonstrācijas un grautiņi. Bet mēs īsti nenojaušam, ko Eiropai sola tuvākie mēneši.Skandināvu bankas nav vienīgās, kas vieglprātīgi kreditējušas Austrumeiropu. Šveices bankas darbojās Polijas, Slovākijas, Ungārijas virzienā.

Austrijas vadošās bankas Ungārijai, Ukrainai, Rumānijai kredītos izsniegušas ap 230 miljardiem eiro, un ap 20 procentiem šo kredītu ir gandrīz bezcerīgi. Eksperti aizvien vairāk uztraucas par četrām ES dalībvalstīm, un tās ir Grieķija, Spānija, Portugāle un Īrija. Piemēram, Grieķija līdz šim visu Briseles naudu izlietojusi nezin kur - bez jēgas un kontroles.

Spānijā milzīgs bezdarbs, bet imigranti no Āfrikas turpina plūst platā straumē. Sarežģījumi palielinās Itālijai. Un to tikai Dievs zina, kas notiks Francijā, kad valdība būs spiesta paaugstināt pensionēšanās vecumu (tagad 60 gadu). Starp citu, no PSRS laikiem mantotais pensiju piešķiršanas princips būs jāmaina arī Krievijai.

Latvijā pagaidām neviens par to neuzdrīkstas runāt, bet notikumu loģika liek prognozēt pensionēšanās vecuma robežu pacelšanu līdz vismaz 65 gadiem, citādi nāktos paaugstināt sociālo nodokli, kas varētu pilnībā sagraut ekonomiku. Kad darba spējīgie aizbrauc uz ārzemēm, bet valstī paliek tikai pensionāri, cerēt uz brīnumiem nevaram.

Labklājības zemju iedzīvotāji bija pieraduši visus pārtikas produktus pirkt veikalos, paši atļāvās audzēt tikai mauriņu un pāris puķes vai košumkrūmus. Un nupat profesors Ķeniņš-Kings no Vašingtonas štata raksta, ka viņa kaimiņi pie savas mājas nolīduši krūmus, soloties vietā stādīt avenes, zemenes, audzēt tomātus un citu ēdmaņu. Krīzes laikā mainās gan tikumi, gan dzīves filozofija.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pie krīzes nevar pierast

Kategorijas