Decembris bez Ziemassvētu tirdziņiem

2020. gada 9. decembris 12:29

150

Decembris ir svētku laiks, kad ik gadu pilsētās smaržo piparkūkas un karstie dzērieni, aplūkojami amatnieku darinājumi un iegādājamas garšīgas preces Ziemassvētku tirdziņos. Šoziem «Covid-19» ierobežojumu dēļ izpaliks šī jaukā noskaņa pilsētvidē, toties dāvanas saviem mīļajiem sarūpēt Ziemassvētku gaidīšanas laikā tik un tā ir iespējams.

Lai atbalstītu vietējos ražotājus un amatniekus, Smiltenes novada pašvaldība sākusi apkopot informāciju, kā iespējams iegādāties mājražotāju, mazo uzņēmēju un amatnieku produkciju svētku gaidīšanas laikā.
«Aicinām uzņēmējus, kuriem ražotās produkcijas realizēšana ir vienīgais ienākumu gūšanas avots, informēt pašvaldību par savas produkcijas piedāvājumu, par to, kā interesentiem iespējams ar jums sazināties, lai produkciju iegādātos, informāciju sūtot uz e-pastu prese@smiltene.lv. Pašvaldība ir apņēmusies šo sarakstu aktualizēt un informēt iedzīvotājus par iespējām iegādāties mājražotāju produkciju,» stāsta Smiltenes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Beitika.
Jau pirmajā dienā pēc e-pastu izsūtīšanas interese no vietējiem mājražotājiem un amatniekiem bijusi liela. Kopumā pašvaldība izsūtījusi vairāk nekā 150 vēstuļu. Kā stāsta L. Beitika, saraksts tiks papildināts un publicēts gan pašvaldības mājaslapā, gan sociālo tīklu kontos. Vienlaikus viņa aicina Smiltenes novada sabiedrību šajā laikā atbalstīt vietējos ražotājus.
Piegādā klientiem mājās un izmanto kurjera pakalpojumus
Vieni no pirmajiem, kas atsaucās pašvaldības aicinājumam, bija z/s «Buliņi», kas nodarbojas ar cidoniju audzēšanu un sīrupa ieguvi, piedāvājot tirgū termiski neapstrādātu cidoniju sīrupu stikla iepakojumā. «Ņemot vērā, ka iepriekšējos gados pieprasījums ir bijis lielāks kā piedāvājums, šogad palielinājām apjomu. Tomēr neviens nezināja, ka šis gads tā izvērsīsies. Nākas meklēt citus veidus, kā realizēt saražoto. Smiltenē un tās tuvumā veicam piegādi, bet sīrupu popularizējam arī caur Facebook un sūtām ar pakomātu starpniecību, bet tās ir papildu prasmes un izmaksas. Ir jādomā!» laikrakstam saka z/s «Buliņi» projektu vadītāja Antra Ķikute.
Pieredze produktu piegādē ir sidra darītavai «Abuls». Tās saimnieks Jānis Matvejs stāsta, ka pēdējais mēnesis ir īpaši darbīgs. «Patlaban izskatās labi, jo sidru tirgojam internetā, sūtām ar kurjerpastu, arī pats piegādāju uz Rīgu. Protams, krietns «pīrāgs» mums ik gadu bija Ziemassvētku tirdziņi, kas tagad izpaliks. Pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas biju iecerējis brīvdienās cilvēkus aicināt ciemos uz sidra darītavu. Būs jādomā kas cits, jo sestdienās un svētdienās ir aizliegts tirgot alkoholiskos dzērienus. Varbūt to darīt piektdienās?» aizdomājas J. Matvejs.
Sidra darītavas «Abuls» saimnieks atklāj, ka, iegādājoties preci internetā, klientu pasūtījumi ir lielāki nekā, ja pirkšanās notiktu klātienē.
Taču ne visi saražoto var nosūtīt klientam ar kurjera starpniecību. Allaž svētku un dažādos tematiskos tirdziņos apmeklētājiem ir bijusi iespēja iegādāties Jāņa Krieķa gardi izceptos maizes klaipus. Patlaban darbošanās lielā mērā ir apstājusies. «Mājražotājiem Ziemassvētku laiks vienmēr bijis ienesīgs, tas palīdz iztikt nākamos mēnešus. Reālā situācija ir tāda, kāda ir. Līdz pavasarim jādzīvo no iekrājumiem, bet arī tie kaut kad beigsies. Mani satrauc arī nodokļu politika, ko Latvijā plānots īstenot nākamajā gadā,» saka J. Krieķis.

Balles kleitu vietā sejas maskas un Ziemassvētku vecīša tērpi
«Mēs turpinām darīt! Nav laika čīkstēt, jāprot pielāgoties laikam un situācijai. Šobrīd nevar gaidīt, kad klients atradīs tevi, bet pašam ir jāatrod ceļš līdz klientiem, jābūt redzamam. Šis nav purpināšanas laiks, ir jārīkojas un jāsaredz savs gaismas stars. Mums ir e-veikals, savu preci rādām interneta mājaslapās un sociālajos tīklos. Prieks, ka arī mūsu pašu cilvēki šajā laikā saredz jaunas iespējas. Piemēram, bijušais smiltenietis Indars Melzobs ir izveidojis platformu jeb virtuālo tirgošanās vietu «TirgoMirgo», kur apvieno Latvijas mājražotājus, amatniekus un māksliniekus,» teic šūšanas salona īpašniece uzņēmēja Iveta Purmale.
Šoziem svētku balles kleitu vietā viņa kopā ar kolēģēm šuj trikotāžas džemperus, lina dvieļus, pirts svārkus, Ziemassvētku vecīša tērpus, jo dāvanas bērniem tāpat būs kaut kā jānogādā. Taču viens no pieprasītākajiem produktiem ir kokvilnas sejas maskas, kuras pēc klientu vēlmēm tiek personalizētas.
«Pavasarī šuvām visu ko citu, bet šoruden, kad valdība deva zaļo gaismu arī higiēniskajām maskām, sākām šūt arī tās. Īpaši nereklamējam, jo sejas maskas nav mūsu pamata sortiments, tomēr pieprasījums pēc tām ir liels. Kā saku, labākā reklāma ir no mutes mutē. Daudz personalizētu masku tiek pasūtīts dāvanām. Jā, arī maska var būt skaista un lieliski papildina koptēlu. Cepures taču nēsājam, lai nesaltu galva un ausis. Bet mums vienmēr gribas, lai cepure būtu ne vien silta, bet arī skaista. Līdzīgi ir ar sejas maskām. Uz Ziemassvētkiem šujam maskas skursteņslauķu asociācijai, kura tās dāvanās sūtīs saviem amata brāļiem uz Igauniju. Citi uz maskas grib izšūtu iestādes vai uzņēmuma logo, citi – horoskopa zīmi. Vēlmes ir ļoti dažādas. Darba ir pilnas rokas,» optimistiska ir I. Purmale.
Viņa aicina arī pārējos vietējos mājražotājus un amatniekus atrast iespēju pielāgoties esošajiem apstākļiem un izmantot tos par labu sev. Dažkārt nāksies ieguldīt vairāk darba un pūļu kā ierasts, bet tas dos cerību, ka izdosies.

Pārsteidz, ka čaklu un radošu cilvēku ir tik daudz
«Ziemeļlatvija» sazinājās ar Smiltenes novadnieku Indaru Melzobu, kura ideju par virtuālo tirgošanās vietu uzslavēja I. Purmale. «Ideja radās vienlaicīgi mums Rīgā un draugiem Valmierā. Pirms dažām nedēļām sazvanījāmies un sapratām, ka jāapvienojas, jo bijām izlolojuši vienu un to pašu. Pasaulē tādas lietas jau ir attīstītas, darbojas visdažādākās interneta platfromas, kurās savu preci piedāvā dažādi tirgotāji, taču nav saistošs mazajiem komersantiem vai, vēl precīzāk, cilvēkiem ar zelta rokām. Mūsu ideja ir tāda, ka ne visi, kuri darina skaistas rotaslietas, groziņus, glezno, šuj, kaļ, prot auditoriju sasniegt internetā. Tieši virtuālā vide šobrīd daudziem ir vienīgā iespēja, kur tirgot savu produkciju, jo klātienes tirdziņu darbība ir ļoti ierobežota, bet Ziemassvētku tirdziņi vispār ir aizliegti,» saka tirgošanās platformas «TirgoMirgo» projekta līdzautors I. Melzobs.
Viņš stāsta, ka tirgošanās platformu plāno attīstīt arī pēc Ziemassvētkiem. «Kad sākām, biju šokā, cik mums ir bagātīga, čakla un radoša tauta. Nekad nebūtu domājis, ka Latvijā ir tik daudz cilvēku, kas ar savām rokām kaut ko rada. Pirms tam šķita, ka pāris cilvēku taisa rotas, vēl daži gatavo adventes vainagus un Ziemassvētku dekorus – tā no katra pa drusciņai, taču pamatīgi kļūdījos. Redziet, amatnieks var būt arī ļoti labs tajā, ko dara, bet, ja nepratīs sevi reklamēt, par viņu tā arī neviens neuzzinās. Tāpēc «TirgoMirgo» ir laba vieta, kā tikt ieraudzītam un iespēja šķūnītī nenoturēt vēl vienu gadu savu darināto,» saka I. Melzobs.
Nosacījumi, kas amatniekiem, mājražotājiem, māksliniekiem jāņem vērā, realizējot savu preci «TirgoMirgo», ir vienkārši. Desmit procenti no pārdotā pienākas projekta autoriem, taču viņi ik dienu strādā pie tā, lai produkts sasniegtu klientu. Nākotnē plānots likt akcentu uz diasporām un sadarboties ar tuvākajiem kaimiņiem – Igauniju un Lietuvu.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Decembris bez Ziemassvētu tirdziņiem

Kategorijas