Pie Strenčiem bedrēs riteņus sabojājušas vismaz 50 automašīnas

2009. gada 28. marts 08:03

2739

Pie Strenčiem bedrēs riteņus sabojājušas vismaz 50 automašīnas

Trešdien vairākas vieglās automašīnas uz Valkas - Strenču šosejas pirms Strenčiem ar nelielu laika intervālu iebrauca bedrē un sabojāja ritošo daļu.

Daži autovadītāji beigto riteni paši nomainīja, citi meklēja automehāniķa palīdzību.

"Kad uz Tartu caur Valgu devās Latvijas valsts prezidenta un viņa svītas automašīnas, man bija, iespējams, ne gluži glīta vēlme, lai kāds no smalkajiem automobiļiem pazūd ar visiem riteņiem robežpilsētas lielajās bedrēs. Tad redzētu atšķirību starp Latvijas un Igaunijas ceļiem. Prezidentam paveicās, bet es, dodoties uz tikšanos ar jauno premjeru, iebraucu bedrē pie Strenčiem.

Kamēr gaidīju palīdzību, pusstundas laikā bez labā riteņa palika vēl četras automašīnas. Tās bija tikai tās, kuras es redzēju. Meistars Jānis, kurš atsteidzās palīgā, secināja, ka man ir paveicies, riteni var salabot. Ja ceļu uzturētāji nespēj ar savu darbu tikt galā, tad lai vismaz pie asām un dziļām bedrēm, kas ir Valkas un Strenču vizītkarte, pieliek zīmi "Stop!" Tad vadītāji mašīnu apturēs un varbūt tā paglābs to no sabojāšanas," saka laikraksta "Ziemeļlatvija" galvenā redaktore Ingūna Johansone.

Strenču autoservisa "J. N. Auto" īpašnieks Jānis Ničels stāsta, ka palīdzību jau sniedzis vismaz 50 autovadītājiem, kuri bedrēs salauzuši automašīnu. To vidū bijuši arī ārzemnieki. "Ir gadījies, ka jāsteidzas palīgā pat naktīs," apliecina J. Ničels.

Par brauktuvju stāvokli pilsētā un ap to neapmierināta ir arī Strenču domes priekšsēdētāja Velga Graumane. "Tas ir tranzītceļš, kuru apsaimnieko valsts. Esam uzrakstījuši vēstuli Satiksmes ministrijai un ceram, ka tā kaut ko darīs, lai šoseju tajā briesmīgajā posmā saremontētu. Bedres ir arī citās pilsētās. Tā pašlaik ir visas Latvijas problēma," saka V. Graumane.

Autovadītāji ne reizi vien ir brīnījušies, kādēļ Igaunijā uz šosejām vairāku gadu laikā neparādās bedres, bet tikai Latvijā, kādēļ citās Eiropas valstīs tā nav problēma. Arī tur katru gadu neklāj jaunu asfaltu, bet bedru nav. Vai tiešām mūsu ceļinieki šajā jomā būtu vienīgie neprašas? Savu viedokli par to lūdzām izteikt kādreizējam akciju sabiedrības "8 CBR" priekšniekam Jānim Līkanam.

"Ceļus nekopjam, kā tas vajadzīgs, - tur tā lieta. Tiklīdz parādās mazas bedrītes, tūlīt jāveic attiecīgi remonti. Ir arī tā saucamie ikdienas remonti, kuriem ir liela nozīme. Ceļu uzturēšanā katram veicamajam darbam ir savi termiņi, kas jāievēro. To skaitā ir arī ceļa seguma apstrāde pret plaisām.

Ja laikus nerūpējas par ūdens novadīšanu no brauktuves, ceļa malas kļūst augstākas, uz brauktuves krājas ūdens, kas izgrauž bedres. Mainīgos laika apstākļos, ūdens gan sasalst, gan atkūst, plēšot bedres platākas. Liela nozīme ir ceļa pamatnes kvalitātei. Tajā jābūt pamatīgam drenējošam slānim un visam pārējam, kas nodrošina labu brauktuves stāvokli.

Ja par to nerūpējas, bet asfaltu uzgāž kā pankūku, tad nekas labs nesanāk. Bedres aizberot, vajadzētu nofrēzēt veco segumu visapkārt, sakārtot pamatni un tad uzlikt jaunu segumu. Tā kā tagad to dara, tas nav uz ilgu laiku. Igaunijā šos noteikumu ievēro, tādēļ arī tur bedru nav," skaidro J. Līkans.

Valsts akciju sabiedrības "Latvijas autoceļu uzturētājs" Smiltenes ceļu rajona direktors Guntis Beļickis stāsta, ka tāda situācija uz ceļiem ir visā valstī, jo pavasaris ir pavasaris.

"Mēs cīnāmies ar sekām. Piekrītu, ka tas nav labākais veids, kā tagad aizberam bedres, bet ceļa seguma maiņa prasa lielus līdzekļus. Mums finansējums ceļu uzturēšanai ir mazāks kā Igaunijā, tādēļ tik pamatīgus darbus nevaram veikt. Cenšamies pēc katra ziņojuma doties uz attiecīgo vietu, lai novērstu brauktuves bojājumu," apliecina G. Beļickis.

Tagad bedrēs pie Strenčiem ir iebērtas šķembas, bet pēc dažām dienām to tur vairs nebūs.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pie Strenčiem bedrēs riteņus sabojājušas vismaz 50 automašīnas

Kategorijas