Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Ierobežojumus tirdzniecības vietās brīvdienās uztver dažādi

Santa Sinka

2020. gada 11. decembris 08:34

326
Ierobežojumus tirdzniecības vietās brīvdienās uztver dažādi

Kopš pagājušās nedēļas Latvijā brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības vietās var iegādāties tikai atsevišķas preču grupas. Brīvdienās aizliegts tirgot alkoholu, cigaretes un vēl virkni preču. Šādi papildu drošības pasākumi tirdzniecības vietās ieviesti ar mērķi mazināt cilvēku pulcēšanos un līdz ar to inficēšanās risku sabiedriskās vietās, tostarp tirdzniecības vietās – veikalos, tirgos un ielu tirdzniecībā. Publiskajā telpā jaunie ierobežojumi izraisīja plašu rezonansi.

Arī aptaujātie iedzīvotāji pauda neizpratni par atsevišķām lietām, vienlaikus atklājot, ka iepirkšanās paradumus izmainījuši jau pirmās ārkārtējās situācijas laikā pavasarī, līdz ar to šobrīd ir vieglāk.
«Mēs ģimenē savus iepirkšanās paradumus izmainījām jau pavasarī. Pirkumus rūpīgi plānojam un uz veikalu Smiltenē dodamies reizi nedēļā vai pat divās. Cenšamies visu nepieciešamo pārtiku iegādāties mazajā veikalā, kur tomēr neapgrozās tik daudz cilvēku. Uz iepirkšanās centriem apzināti nedodamies. Starp citu, šādi var ietaupīt naudu, jo netiek nopirkts neplānots našķis. Laukos dzīvojot, pluss ir tas, ka mums ir pašiem savs dārzs. Esam mednieki un līdz ar to ir arī gaļa. Ārkārtējās situācijas laikā bērnu skola nodrošina ar labām pārtikas pakām, kas ir labs atspaids ģimenei. Šis laiks mudina vairāk plānot un rīkoties pārdomātāk. Ja paraugos uz brīvdienās atļauto un aizliegto veikalos, liekas drusku smieklīgi. Šampūnu drīkst iegādāties, bet matu krāsu, kas stāv turpat netālu, nopirkt nedrīkst. Nav pieejams arī grīdas mazgājamais līdzeklis un birste. Tāpat kā iepriekš nosauktās preces, tā arī tualetes atsvaidzinātājs nav tas, pēc kura speciāli dotos uz veikalu, bet nopirktu pie reizes. Tiem, kuri līdz šim iepirkās brīvdienās, tas vairs nav iespējams,» stāsta Andra Kļaviņa no Brantu pagasta.
A. Kļaviņa atbalsta to, ka brīvdienās nav iespējams iegādāties alkoholiskos dzērienus un cigaretes, taču aizliegums iegādāties virkni sadzīves preču viņai nav saprotams.
«Ierobežojumi ir vajadzīgi, bet samērīgi. Paši cenšamies tos visus ievērot, bet nav viegli emocionāli. Pietrūkst tikšanās ar draugiem. Tomēr nav arī tik grūti kā mūsu senčiem, kuri izcieta Sibīriju. Ja viņi tam tika pāri, tad mēs arī. Atšķirībā no viņiem, mēs vairāk vai mazāk zinām, kas mūs sagaida rītdien. Dzīvojot laukos, ir savs labums – plašums, svaigs gaiss. Galvu izvēdinām medībās,» saka Brantu pagasta iedzīvotāja.
Blomēniete Kristiāna Vincjuna atzīst, ka, apmeklējot veikalu Smiltenē pagājušajā sestdienā, pārņēmusi dīvaina sajūta. «Plauktiem pāri pārvilktas norobežojos lentes, ejām klāt piestumtas kastes. Tuvojas Ziemassvētki, kad savās mājās gribas ienest prieku, bet rotājumus brīvdienās nav iespējams nopirkt, lai gan pārtika, sadzīves preces un pārējais atrodas vienā tirdzniecības telpā. Tā ir arī ar citiem ikdienišķiem sīkumiem, ko iepērkoties varētu pavienot, lai nav jābrauc atsevišķi uz veikalu, bet nu tā vairs nevar. Pagājušās nedēļas otrajā pusē pamanīju, ka ierobežojumi cilvēkiem liek pulcēties vēl vairāk,» teic K. Vincjuna.
Uz veikaliem salīdzinoši biežāk dodas pilsētnieki, jo attālums līdz tiem ir neliels atšķirībā no laukos dzīvojošajiem. Taču epidemioloģiskā situācija valstī arī daļai pilsētas iedzīvotāju likusi kļūt piesardzīgākai. «Mani konkrēti šie ierobežojumi neietekmē, jo darbadienās varu izvēlēties, kurā plānot pirkumus ilgākam laikam. Taču zinu seniorus, kuri dzīvo pagastā un iepirkties uz pilsētu brauca tieši sestdienās. Ne visi ir ar mieru, ka viņiem pārtiku vai rūpniecības preces piegādā bērni vai mazbērni, jo svarīgi pašam apskatīt, izvēlēties sev piemērotāko kā maizes klaipu, tā sadzīves lietas. Šis laiks prasa pielāgoties, ko man pašai nemaz tik grūti nebija izdarīt. Gados vecākiem cilvēkiem tas varētu būt sarežģītāk, jo ir izveidojies pieradums, kam ir liels spēks. Es, piemēram, izveidoju sarakstu vienai nedēļai un tad dodos sapirkt visu nepieciešamo. Atzīšos, ka agrāk tā nemēdzu darīt, bet šobrīd to uzskatu par labāko risinājumu, lai Latvijā mēs spētu uzlabot epidemioloģisko situāciju. Esmu no tiem cilvēkiem, kas uzticas epidemiologiem un speciālistiem. Piesardzība nekad nav nākusi par ļaunu. Tikai man ne vienmēr ir viegli aprēķināt pārtikas produktu daudzumu nedēļai, nereti kaut kas paliek pāri un beidzas derīguma termiņš,» savos pirkšanas paradumos dalās smilteniete Diāna Vītola.
Ko darīt, ja brīvdienās mājās izbeidzies veļas pulveris vai lustrai  izdegusi spuldzīte, «Ziemeļlatvija» jautāja seniorei Dainai Poševai no Blomes pagasta. «Dzīvojot laukos, nekad nav bijis tā, ka veikals ir pāri ceļam rokas stiepiena attālumā. Mēs nevaram nopirkt kāroto vai nepieciešamo tad, kad mums iegribas. Parasti reizi nedēļā aizbraucu līdz Smiltenei, lai ledusskapis uz kādu laiku ir pilns. Bet, ja, piemēram, pietrūkst maizes, ieskrienu tepat vietējā veikaliņā Blomē. Brīvdienās nemaz tik ļoti neapmeklēju veikalus. Ziniet, bez spuldzītes vienu vai divas dienas var iztikt, grūtāk ir samierināties, ka sabiedriskā dzīve apstājusies, tautas namā nekas nenotiek, jo ir ierobežojumi. Cik laba sajūta bija tad, kad varēju aiziet uz teātra mēģinājumiem, satikties ar cilvēkiem,» stāsta Blomes pagasta seniore.
«Ziemeļlatvija» atgādina, ka ir atļauta jebkādu preču distances tirdzniecība un e-komercija – arī brīvdienās un svētku dienās atļauta preču iegāde ar distances līgumu, piegāde uz mājām un pakomātiem, kā arī preču izsniegšana un saņemšana veikalos. Savukārt pilnībā aizliegta ir gadatirgu organizēšana.
Ekonomikas ministrija aicina tirgotājus rūpīgi sekot visu drošības pasākumu ievērošanai, jo īpaši, lai veikalā neatrodas vairāk cilvēku kā pieļaujams. Iedzīvotāji aicināti ievērot tirgotāju norādījumus, neapmeklēt veikalu, ja vērojamas saslimšanas pazīmes, un neiet veikalā, ja tur vērojama cilvēku drūzmēšanās.

uzziņai
Nosacījumi tirdzniecībai brīvdienās
un svētku dienās
Apstiprinot izmaiņas MK rīkojumā Nr.655 “Par ārkārtējas situācijas izsludināšanu”, ārkārtējas situācijas laikā brīvdienās un svētku dienās atļauta:
visa preču sortimenta tirdzniecība aptiekās, tajā skaitā veterinārajās aptiekās;
visa preču sortimenta tirdzniecība degvielas uzpildes stacijās, izņemot alkoholu, tabaku un tabakas izstrādājumus;
šādu preču grupu tirdzniecība tirdzniecības vietās: pārtikas preces (izņemot alkoholu), higiēnas preces, dzīvnieku barība, preses izdevumi, sabiedriskā transporta biļetes

Ar higiēnas precēm saprotams:
zobu kopšanas līdzekļi (zobu pastas, zobu diegs);
zobu sukas un tamlīdzīgi produkti;
šampūni;
ziepes un organiskās virsmaktīvās vielas un mazgāšanas līdzekļi (ziepes, līdzekļi ķermeņa mazgāšanai, šķidri vai krēmveida, mazgāšanas līdzekļi, tīrīšanas līdzekļi);
dezinfekcijas līdzekļi:
higiēniskie vai farmaceitiskie izstrādājumi (ieskaitot knupīšus) no vulkanizēta kaučuka (t.sk. prezervatīvi);
tualetes papīrs, kabatlakatiņi, kosmētikas salvetes, roku dvieļi un galda salvetes;
sanitārie dvieļi (paketes) un tamponi, bērnu autiņi un autiņu ieliktņi un tamlīdzīgi izstrādājumi no jebkāda materiāla