Nezaudējiet interesi par labo

2020. gada 11. decembris 08:38

130

Decembris neviļus kļuvis par vienu no maniem vismīļākajiem mēnešiem gadā. Tieši decembrī aizvien vairāk dzirdu cilvēkus runājam par brīnumiem. Var jau šķist, ka brīnumu pieminēšana attiecas tikai uz bērniem, jo rūķi taču sākuši staigāt gar mājām un pa logiem lūko, vai meitenes un zēni uzvedas labi. Tālāk rūķi visu pastāsta Ziemassvētku vecītim, kurš Ziemassvētku vakarā nāk ciemos vai atstāj dāvaniņu zem eglītes.

Taču mēs katrs alkstam ik pa laikam piedzīvot kādu brīnumu. Protams, interpretēt tos katrs varam pa savam. Bet nemainīgais brīnumiem ir pārsteiguma moments. Šobrīd vairāk kā jebkad iepriekš ir svarīgi domāt pozitīvi, citādi apkārt notiekošais saistībā ar «Covid-19» var ieraut negāciju, depresijas un izmisuma virpulī. Ne velti jau novembra beigās izpušķoju mājās eglīti, lai apzināti radītu prieku.

Brīnumjauku mirkli piedzīvoju vakar. Piezvanīja bijusī kaimiņiene Maija un stāstīja, ka man birojā (strādāju attālināti) ienesusi nelielu dāvaniņu, jo tuvojas Ziemassvētki. Telefonsarunā īsti nesapratu, ko tieši viņa atstāja, vien atceros, ka noteica: «Es zinu, tev tas noderēs vairāk!» Šorīt aizgāju pēc tās. Nodoms mani saviļņoja tā pa īstam. Tā ir rūtiņu klade, kurā ar roku (Maijai ir ārkārtīgi glīts rokraksts) ierakstītas 553 dzīves atziņas. Ja vien jūs redzētu, cik skaisti viss ir noformēts! Joprojām neticami, ka esmu ko šādu saņēmusi, pelnījusi. Un cik neparasti, ka atziņas aktualitāti nezaudē gadsimtiem ilgi, tās joprojām ir tuvas dažādu paaudžu cilvēkiem. Mums ar bijušo kaimiņieni starpā ir viena paaudze, bet tam pat nav nozīmes, jo prieks, pārsteigumi un brīnumi jau vecumu nepazīst.

Runājot par neparastām lietām. Šogad ļāvos vienai tādai kādā Facebook domubiedru grupā, kurā piereģistrējos pirms kāda laika. Grupa saucas «Dāmu sarunas» vai kas līdzīgs. Izrādās, šajā grupā ir tradīcija, ik gadu decembrī jāatsaucas dalībniecēm, kuras uz Ziemassvētkiem ir gatavas nosūtīt pastkarti un dāvaniņu kādai citai dāmai, kuru noteiks izlozes kārtībā. Nodomāju, kāpēc ne! Prieks nekad nevar būt par daudz, tāpēc tagad jādomā, kā iepriecināt un pārsteigt svētku laikā pilnīgi svešu cilvēku Siguldā.

Noslēgumā citēšu Māti Terēzi – ierakstu, ko uzšķīru savā jaunajā kladē: «Mēs nespējam paveikt lielas lietas, vienīgi mazas lietas – ar lielu mīlestību.» Novēlu nezaudēt interesi par labo. Ticiet un mīliet dzīvi tā, lai varētu teikt, ka šī bija kārtējā laimīgākā diena manā mūžā!

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Nezaudējiet interesi par labo

Kategorijas