Tautas lietišķās mākslas studija “Smiltene” – vieta, kurā iemīlas un izmaina dzīvi

2020. gada 18. decembris 08:33

816

Tautas lietišķās mākslas studija “Smiltene” – vieta, kurā iemīlas un izmaina dzīvi

Mīlēt mēs varam tikai to, ko pazīstam. Iemīlēties latvju rakstos, iemācīties novērtēt roku darbu, iepazīt auduma burvību vēl un vēl ir iespējams Tautas lietišķās mākslas studijā «Smiltene» (TLMS) kopā ar jaukiem, darbu mīlošiem studijas dalībniekiem. Par to pārliecinājās Agnese Ice-Sudzane, kura uzaugusi Lizumā, kādu laiku dzīvojusi gan Rīgā, gan Ogrē, bet jau gandrīz divus gadus par savām mājām sauc Vidzemes šarmanto mazpilsētu Smilteni. Pēc profesijas viņa ir pirmsskolas un sākumskolas skolotāja. Strādājot izvēlētajā profesijā Pierīgā, ātri vien apjautusi robus izglītības sistēmā un cik patiesībā nenovērtēts ir skolotāja darbs. Dažkārt šķitis, ka skolotājs ir kā kājslauķis, uz kura vecāki var izlikt visas negācijas, ja pašiem nav labs noskaņojums. Realitāte izrādījās skaudra, tāpēc tam darbam tika pielikts punkts.
Atrodoties bērnu kopšanas atvaļinājumā, jaunā māmiņa caur Nodarbinātības valsts aģentūru pieteikusies brīvprātīgajā darbā TLMS «Smiltene», kur viņu mīļi uzņēma toreizējā studijas vadītāja Liene Strazdiņa un pārējās dalībnieces. «Darba tikumu man iemācīja mamma un tētis. Kad pieķeras kam klāt, darbs jāpaveic kārtīgi, citādi pat nav vērts uzsākt. Sirdī vienmēr īpaša vieta bijusi latviešu folklorai un arī rokdarbi nav gluži sveši. Manos pienākumos ietilpa dažādi darbiņi, vadīju ekskursijas, organizēju fotosesijas, taču vadītāja jau pašā sākumā pielika mani pie stellēm aust lakatu. No aušanas neko nesapratu un nemācēju. Šķita ārprāts! Taču studijas dalībnieces palīdzēja, un izrādījās, ka tas nemaz nav tik sarežģīti. Grūtākais sākotnēji bija iekāršana, bet pēc tam man pašai āķis lūpā. Tas būtībā izmainīja visu šā brīža dzīvi,» stāsta A. Ice-Sudzane, kura TLMS «Smiltene» uzsāka darbu kā brīvprātīgā, bet pēc laika saņēma piedāvājumu, kas lika apmulst, bet vienlaikus pagodināja.
A. Icei-Sudzanei uz noteiktu laiku tika piedāvāts TLMS «Smiltene» vadītājas amats. «Es tiešām apjuku, jo redzēju, cik daudzpusīga un vienmēr skrienoša ir Liene. Viņa ir zinoša, pārzina plašu spektru. Manos plānos nekas tāds neietilpa. Bet kā tajā teicienā, gūt var dodot. Pieņēmu šo izaicinājumu, jo biju paguvusi pieķerties studijai un tās dalībniecēm. Tā ir arī ārkārtīgi liela atbildība, jo esmu atbildīga ne tikai par sevi un savu darbu, bet arī pārējiem. Man jāpārstāv gan dalībnieces, gan vērtības, kas Smiltenē izkoptas gadu gadiem. Esmu lepna to darīt pēc labākās sirdsapziņas,» teic pašreizējā TLMS «Smiltene» vadītāja.
Pirms neilga laika viņa medijiem izsūtīja ziņu, ka pirmssvētku laikā ikvienam, ievērojot valstī noteiktos ierobežojumus, būs iespēja iegādāties augstvērtīgas studijas dalībnieču un Smiltenes novada amatnieku darinātas dāvanas. Laikā, kad nevaram satikties ar mīļajiem, mēs joprojām varam runāt dāvanu valodā, ar mīļumu. Tomēr ideja par šādām aktivitātēm mājīgajās studijas telpās Atmodas ielā 2 biedrībai «Sabiedrība un attīstība» neīstenojās valstī esošās situācijas dēļ, kas saistīta ar «Covid-19» izplatības ierobežošanu. Rudens un ziemas periods allaž TLMS «Smiltene» bija gada rosīgākais laiks. Šogad ir citādāk.

- Pastāsti, lūdzu, kādas jūs studijā esat un kāda ir ikdiena TLMS!
- Līdz «Covid-19» pandēmijas sākumam pavasarī katru dienu mūsu mājā (domāts studijas ēka – redakcijas piezīme) bija steļļu dunoņa, kas tagad tik ļoti pietrūkst. Tāpat kā meiteņu čalas. TLMS «Smiltene» dalībnieces ir daudzpusīgas. Viena aizraujas ar dabīgās kosmētikas radīšanu, sveču mērcēšanu un liešanu, cita mezglo, ada, tamborē, auž, vēl cita pin grozus, nodarbojas ar ādas apstrādi, dārzniecību, tūrismu, orientēšanās sportu. Mūsu aizraušanās spektrs ir ļoti plašs, varam viena no otras bagātināties, bet visām vienojošais ir aušana. Kamēr dzīve ritēja ierastajā kārtībā, stelles bija aizņemtas katru dienu. Meitenes nāca gan no rītiem, gan auda vakaros. Dažkārt pat naktīs. Laiks radošām izpausmēm ir neierobežots. Esam īstenojušas dažādu nodarbību ciklus, bet pastāvīgais ir aušanas pulciņš, ko vada zinošā un talantīgā Daiga Melnace. Nav jau tā, ka TLMS «Smiltene» darbojas tikai sievietes. Vasarā pilsētas svētku ietvaros studijā viesojās kāds puisēns, viņam bija vien desmit gadu, taču izrādīja lielu interesi par stellēm. Svētkos ikvienam viesim bija iespēja papildināt draudzības paklājiņu. Zēns teica, ka ar nepacietību gaidīs, kad sāksies aušanas pulciņš. Viņš sagaidīja! Mūsu jaunākais dalībnieks, bet ļoti apsviedīgs un aizrautīgs. Aizrautība ir tā, kas iedvesmo vēl vairāk darbiem.
Pavasaris studijā bija klusāks, bet pēdējie mēneši bija piesātināti un rosīgi. Visu pat nepaguvām izdarīt, jo līdz šim darbus plānojām gada griezumā. Šobrīd paši redzam, kā situācija mainās pa nedēļām un dienām. Novembrī un decembrī lielākoties esmu viena pati. Manā stūrītī spīd gaismiņa, bet pārējās telpās valda klusums. Bet, no otras puses, nav gluži tā, ka dalībnieces neko nedara. Laikā, kad satikties nevaram, katra rosās pa savām mājām. Tās, kurām nav iespējas aust mājas apstākļos, nodarbojas ar citiem rokdarbiem, piemēram, pērļošanu.

- Ierasts, ka allaž amatnieces un meistares ar saviem rokdarbiem iepriecina ģimeni un radiniekus. Tuvojas Ziemassvētki, kad daudzi steidz iegādāties dāvanas. Šogad pašvaldības akcentē atbalstīt vietējos amatniekus, rokdarbniekus un ražotājus. Vai, atceļot plānoto tirdziņu, rūpīgais un smalkais roku darbs tiks nolikts malā līdz nākamajam gadam?
- Jā, rokdarbi visbiežāk ir dāvanām. Tā ir dalībnieču sirdslieta, amata prasmju izkopšana un vienlaikus kultūras mantojuma nodošana nākamajām paaudzēm. Protams, kādai tas arī palīdz iztikt. Kad apdāvināti savējie un jau attālāki radinieki, tiek domāts, kā pašu rokām radīto realizēt tālāk. Manuprāt, rokdarbi ir īpašas un ekskluzīvas dāvanas, jo katrs darbiņš ir ar savu stāstu, nozīmi un jēgu. Pati savus divus pirmos noaustos lakatus dāvināju vīra vecmāmiņām. Izjūtas bija krietni citādākas, kā preci nopirkt veikalā. Tajos ieliktas ne tikai zināšanas, bet arī darba mīlestība.
Viena no iespējām realizēt rokdarbus ir tematiskie tirdziņi. Viens no tādiem, kuros piedalījāmies, ir Brīvdabas muzeja rīkotais gadatirgus. Priecē, ka Brīvdabas muzejs šajā laikā ir radis iespēju pielāgoties apstākļiem un kopā ar «Luminor» banku radīt internetā e-gadatirgu. Tā amatniekiem un mājražotājiem ir iespēja nepalikt bez līdzekļiem un savus darinājumus pārdot internetā, kā arī pircējiem dāvanas svētkiem sagatavot drošā un ērtā veidā tiešsaistē. Smiltenes rokdarbniecēm tā ir arī iespēja sasniegt lielāku auditoriju. E-gadatirgus ir sadalīts vairākos sektoros: keramika, koks un tāss, tekstils, pārtika un dzērieni, āda, rotas, metāls, stikls un vēl dažādi darinājumi. Caur biedrību «Sabiedrība un attīstība» esam jau ievietojuši virtuālajā gadatirgū savus rokdarbus. Interesanti ir tas, ka klātienē mauči nebija tik pieprasīti kā virtuālajā vidē. Tāpat ceram, ka Ziemassvētku dāvanās zem eglītes būs TLMS «Smiltene» dalībnieču austie lakati, ziedu un Lielvārdes jostas, rotas, grāmatzīmes un tāss groziņi.
Šis laiks ir arī pamācošs. Pagaidām nav zināms, cik ilgi darbosies Brīvdabas muzeja virtuālais gadatirgus, bet nākotnē, kad atkal viss būs labi un studijā dunēs stelles un būs meiteņu smiekli, šis ir jāpatur prātā – jāattīsta darbošanās un sevis prezentēšana digitālajās platformās.

- Zināms, ka studijā īstenojāt projektu «18. gadsimta Vidzemes tērpu komplekts kultūras izpratnei», kura ietvaros tika izgatavoti vīru un sievu tērpi, kas raksturo ģērbšanās manieri Smiltenē un tās apkārtnē 18. gadsimtā. Jūs pētāt vēsturi, bet vai mūsdienās ir mode austajiem lakatiem, dvieļiem vai, piemēram, segām?
- Vairākus gadus TLMS «Smiltene» sadarbībā ar Smiltenes novada pašvaldību rīko mākslas un amatniecības izstādi, kurā var piedalīties ikviens interesents no jebkuras Latvijas vietas. Tematikas ir dažādas. Šis ir viens no gada vērienīgākajiem notikumiem, kam dalībnieki gatavojas vairākus mēnešus. Noslēgumā daiļamata meistaru darbu izstāde bija apskatāma Smiltenes novada muzejā Mēru muižā.
Šajā gadā tēma bija «Ziedi krāsā un kompozīcijā greznos un smalkos izstrādājumos». Lielā mērā modi un tendences nosaka izstādes tematika. Atsaucība bija varena, piedalījās četrdesmit Tautas lietišķās mākslas kolektīvi no visas Latvijas, dalībnieku un darbu bija vēl krietni vairāk.
Šajā izstādē tika meklēts nacionālais kods, kur darbi, krāsu salikumi un kompozīcijas ritmi radīti asociācijās ar Latvijā sastopamiem ziediem. Mākslinieku un amatnieku daiļrade bija ļoti daudzpusīga, tā iedvesmo.
Zināma ir nākamā gada izstādes tēma – «Koki krāsā un kompozīcijā». Aicinu šajā laikā domāt gaišas domas, gūt iedvesmu dabā un gatavoties nākamajam gadam. Smiltenē brīnišķīgas pastaigu vietas ir Cērtenes pilskalns un Vecais parks, kas labi sasaucas ar izstādes tematiku. Ticu, ka epidemioloģiskā situācija Latvijā uzlabosies, lai atkal kopā varētu darboties.

viedoklis
Daiga Melnace, Tautas lietišķās mākslas studijas «Smiltene» aušanas pulciņa vadītāja:
- Aušanas pulciņu Smiltenē vadu jau otro sezonu. Ikdienā dzīvoju Krustpilī. Izlasīju sludinājumu par darba piedāvājumu, izveidoju CV un nosūtīju. Domāju, kāpēc ne! Iepriekš esmu vadījusi cita veida rokdarbu pulciņus, un šis varētu būt abpusējs ieguvums. Mani pieņēma! Pulciņš TLMS «Smiltene» telpās notiek reizi nedēļā, bet dalībniecēm biju pieejama divas dienas.
Līdz šim ar Smilteni man nebija nekādas saistības. Iepazinu to caur Tautas lietišķās mākslas studiju. Tā ir brīnišķīga vieta, ar patīkamu auru. Studijā jūtos labi, tajā darbojas gan manas zinātkārās meitenes, gan vecāka gadagājuma kundzes ar ļoti bagātīgām zināšanām. Tā ir pieredze, kurā viņas labprāt dalās, arī par aušanu, kurā ir plašs materiālu un iespēju klāsts. Vienmēr var atklāt kaut ko no jauna.
Pulciņā strādāju ar dalībniecēm, kuras vēlas apgūt aušanu. Mans uzstādījums un prasība ir tāda, ka, atnākot rudenī un sākot mācīties, līdz maijam katrai ir jāprot no A līdz Z sakārtot stelles. Pirmajā sezonā tas izdevās lieliski, esmu pārliecināta, ka sanāks arī tagad.
Viss turpinās arī ārkārtējās situācijas laikā, jo meitenēm mājās ir stelles. Bet ar tām līdz šim nav darbojušās. Šobrīd stelles tiek pucētas katrai savās mājās un gatavotas salikšanai. Mūsdienu tehnoloģiju iespējas ir plašas, lai arī komunicējam attālināti, viss notiek. Atšķirībā no tikšanās klātienē šobrīd vairāk nākas apgūt teoriju. Pa vidu visam nosūtu pulciņa dalībniecēm arī pašas sagatavotu krustvārdu mīklu par aušanu, lai uzlabotu visām noskaņojumu.
Nenoliedzami, šis ir sarežģīts laiks. Vēl pirms gadiem desmit neienāktu prātā, ka klienti kāroto lietu izvēlēsies, to neredzot vai neaptaustot, bet pasūtot attālināti un saņemot ar «Omnivu». Tāda ir šodiena! Mani darbi ir nonākuši pie cilvēkiem gan tepat Latvijā, gan ārzemēs – Kanādā, Anglijā, Amerikā, Austrālijā. Tie ir tautas tērpi, adījumi, tamborējumi. Tautas tērpi ir atdarināšana un izaicinājums tikt galā ar senču meistaru tehniku atšifrēšanu. Joprojām ir pieprasījums pēc tautas tērpiem, arī šajā laikā. Iespējams, tas ir kā aizsargčaula ar savu enerģiju un spēku, kas stiprina mūs.

+ 2

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Tautas lietišķās mākslas studija “Smiltene” – vieta, kurā iemīlas un izmaina dzīvi

Kategorijas