Gaisma jārod sirdī un domās

2020. gada 18. decembris 08:35

149

Rakstu savu 2020. gada pēdējo redakcijas viedokļu sleju un domāju, kā lai pārdzīvo šo laiku līdz gada gaišākajiem svētkiem – Ziemassvētkiem, ja no rīta, nākot uz darbu, ir vēl tumšs, bet, ejot no darba uz mājām, jau ir tumšs. Sociālajos tīklos to tik vien lasu, ka gaisma ir jārod sirdī un domās. Protams, katra cilvēka noskaņojums lielā mērā ir atkarīgs no domām un paša rīcības. Tātad nekas cits neatliek, kā rīkoties un mazāk klausīties visas vaimanas un gānīšanās par pandēmiju. Ko daru es? Neko tādu, ko nevarētu izdarīt arī citi. Šogad agrāk nekā parasti mājas logos izliku lampiņas. Iegādājāmies jaunas, lai pašiem būtu pārsteigums. Neciešamo tumsu kliedē arī sveču siltā liesma un adventes vainaga pamatīgo sveču dedzināšana. Svecīte nolikta arī darbā uz galda. Mani tas nomierina un iedvesmo.

Palīdz arī garākas pastaigas uz mežu brīvdienās un rosīšanās virtuvē. Man šķiet, šogad agrāk nekā parasti visu sestdienu cepu pīrāgus un kanēļmaizītes – raudzēju mīklu, pārmīcīju, atkal raudzēju un tad gatavoju līdz pagurumam. Teikšu godīgi, baigais kaifs, galva tīra no drūmām domām, māja smaržo, uguns sprēgā plīts mutē un, galvenais, visi priecīgi. Protams, kā ikvienai mammai, prieku rada arī bērni – kaut jau pieauguši, bet tomēr vēl bērni – ar labām sekmēm mācībās, ar nākotnes plāniem un ar attieksmi pret dzīvi un saviem pienākumiem. Vēl sevi pieķēru pie domas, ka manī prieks mijas ar lepnumu par savu pilsētu Valku. Patīk man abas svētku egles – gan Lugažu laukumā, gan jaunajā dvīņu pilsētu centrā. Vienu vakaru stāvēju kā noburta un skatījos gaismas virteņu pārvērtībās. Žēl, protams, ka gadumijā izpaliks ar kaimiņiem – igauņiem – plānotā kopīgā jaunā gada sagaidīšana, bet, neko darīt, jābūt prātīgiem. Galu galā, Ziemassvētki ir ģimenes svētki, un šogad tik tiešām būs tā reize, kad visi varēsim apsēsties un būt kopā. Manī prieku rada arī kolēģi, ar kuriem kopā, neskatoties ne uz ko, spējam veidot interesantu “Ziemeļlatviju”. Un ja vēl paslavē lasītāji, ir dubultprieks, ka darbs un pūles nav bijušas veltīgas. Piekrītu tiem, kuri saka, ka var jau “cepties” par visām pasaules nebūšanām, bet ko tas mainīs. Pilnīgi neko! Labāk izdomāt, ko darīt un kā gūt pozitīvas emocijas arī šajā tik saspringtajā laikā. Lai izdodas!

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Gaisma jārod sirdī un domās

Kategorijas