Baznīcas Smiltenes, Strenču un Valkas novados Ziemassvētku vakarā atvērs durvis individuāliem apmeklējumiem un lūgšanām

2020. gada 23. decembris 12:29

Šie Ziemassvētki pavisam citādi būs arī baznīcās, jo ierastie svētku dievkalpojumi nenotiks. Tomēr mūsu puses novados Ziemassvētku vakarā un pirmajos Ziemassvētkos vairākas baznīcas būs atvērtas un izrotātas, lai cilvēki, ievērojot visas epidemioloģiskās prasības, varētu tur klusībā lūgt Dievu, iedegt sveces eglītē un kaut uz mirkli izjust to īpašo svētku gaisotni, kādu var piedzīvot tikai dievnamā.
Taču to varēs izjust ierobežots skaits ļaužu. Ir jāņem vērā, ka baznīcu vienā laikā var apmeklēt ne vairāk kā 25 cilvēki (noteicošs faktors būs katra dievnama iekštelpu platība). Cilvēku skaitu sola kontrolēt draudzes locekļi.
Apmeklētājiem ir jālieto sejas maska, ienākot jādezinficē rokas un jāievēro divu metru distance. Baznīcā nedrīkst atrasties personas, kurām ir noteikta pašizolācija vai mājas karantīna vai ir elpceļu saslimšanas simptomi.

Smiltenes novadā
Smiltenē Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca 24. un 25. decembrī būs atvērta no pulksten 12 līdz 17. Cilvēki varēs ienākt baznīcā, pabūt klusumā un lūgt Dievu. Draudzes prāvests Juris Škapars baznīcā būs 24. decembrī.
Evaņģēliski luteriskā baznīca Smiltenē 24. decembrī nebūs atvērta, jo dievnamā būs nokrāsota grīda. Dievkalpojums 24. decembrī notiks Smiltenes baznīcas dārzā pulksten 18 un 19, ievērojot noteikto cilvēku skaitu. Būs padomāts par apskaņošanu, lai mācītāja Reiņa Kulberga teikto sprediķi, mācītājam esot baznīcas torņa pirmajā stāvā, varētu dzirdēt arī ārpus baznīcas dārza un lai cilvēki sprediķi varētu klausīties arī savās automašīnās, atverot logu.
Baznīcas grīdas krāsošanas dēļ mācītājam vēl nav precīzas informācijas par 25. decembra dievkalpojumu laikiem Smiltenes baznīcā.
Palsmanes baznīcā Ziemassvētku svētbrīdis notiks 24. decembrī pulksten 16 un 17. Kalpos mācītājs Reinis Kulbergs. Baznīca būs atvērta individuāliem apmeklējumiem un lūgšanām no pulksten 14 līdz 18.

Valkas novadā
Valkas – Lugažu draudzes luterāņu baznīcas durvis individuāliem apmeklējumiem un lūgšanām būs atvērtas 24. decembrī no pulksten 16 līdz 20, bet 25. decembrī – no pulksten 11 līdz 13.
Būs brīži, kad draudzes mācītājs Andris Reiters lasīs Kristus piedzimšanas stāstu un teiks pārdomas un lūgšanas, bet citā laikā tiks izmantotas video projekcijas. Skanēs Ziemassvētku mūzika.
Vijciema luterāņu baznīca 24. decembrī no pulksten 14 līdz 15 būs atvērta svētbrīdim. Mācītājs Andris Reiters uzsver, ka tad, ja sapulcēsies vairāk cilvēku, nekā atļauts, tad dievkalpojums notiks ārpusē pie baznīcas.
Kārķu baznīcas durvis 24. decembrī būs atvērtas no pulksten 16 līdz 20 individuāliem apmeklējumiem un lūgšanām. Pulksten 18 ārpusē pie baznīcas mācītājs Ģirts Kalniņš teiks uzrunu.

Strenču novadā
Strenču luterāņu baznīca 24. decembrī atvērta no pulksten 17 līdz 19. Mācītāju Andri Reiteru varēs sastapt no pulksten 18.30 līdz 19.
No pulksten 18 līdz 19 Strenču baznīcā skanēs ērģeles. Šajā laikā varēs arī dzirdēt solo dziedājumus no Ziemassvētku repertuāra – dievnama balkonā uzstāsies strencēnieši Marta Gaigala un Kārlis Gaigals. Pie ērģelēm būs Ivars Lūsis.
Strenču evaņģēliski luteriskās draudzes locekle Solvita Tēberga “Ziemeļlatvijai” atzīst, ka viņai un arī citiem cilvēkiem tik un tā pietrūks Ziemassvētku laika dievkalpojumu, kādi tie bija pirms pandēmijas un kuros varēja iegūt mieru dvēselei ilgākam laikam.
“Taču tagad mēs ejam paklausībā un esam paļāvībā, ka Dievam ir savs plāns un acīmredzot Viņš zina, kāpēc tiek pieļauta šāda situācija. Strenču draudze mūsu draudzes priekšnieka Rolanda Tēberga vārdā novēl visiem mierpilnus, gaišus un ģimeniskus Ziemassvētkus, jo acīmredzot mums jāprot pavadīt šis laiks ģimenē mierpilnā apcerē, lai Kristus bērniņš piedzimst katrā no mums. Ne par velti ir vārdi: “Katru gad’ no jauna / Kristus bērniņš nāk / Pie mums zemē ļaunā / Un mūs svētīt sāk”. Lai tad svētība arī līst šajos Ziemassvētkos ikvienā sirdī!” novēl Solvita Tēberga.
— Sandra Pētersone

Garīdznieka
vēlējums svētkos

Smiltenes Sv. Jāzepa Romas katoļu draudzes prāvests, priesteris Juris Škapars

Ziemassvētki ir cerības svētki! Kādi ir mūsu cerības iemesli? Kāds iemesls ir cerībai tad, kad liekas, ka viss ir beidzies, ka nekam vairs nav jēgas? Šajos pandēmijas Ziemassvētkos atvērsim sirdis cerībai, pieņemot pestīšanas Labo vēsti. Cilvēks, no jauna atrodot Dievu, ticībā atrod pats sevi. Visskaistākais Ziemassvētku prieks ir iekšējais prieks par saņemto miera un piedošanas dāvanu. Mēs varam droši teikt: Kungs ir dzēsis mūsu grēkus, Kungs man ir piedevis, Kungs ir bijis pret mani žēlsirdīgs. Viņš atnāca mani atpestīt. Lūk, tas ir Ziemassvētku prieka avots. Tie ir mūsu cerības iemesli. Kad šķiet – viss ir “cauri”, kad visapkārt redzam tik daudz negatīvā un ir grūti ticēt, kad uznāk kārdinājums teikt, ka nekam vairs nav jēgas, tad ir jāatceras par Labo vēsti, proti, ziņu par to, ka Dievs nāk pie mums. Viņš nāk, lai nestu brīvību un mierinājumu. Izmisums ir uzvarēts, jo mūsu vidū ir Dievs! Mums jālūdz, īpaši šajā grūtajā pārbaudījumu laikā, lai katru dienu Kungs dotu mums un visiem cilvēkiem to cerību, kas rodas, saskatot Betlēmes silītē pašu Dievu. Līdz ar Betlēmes Bērna dzimšanu, piepildās Dieva apsolījums. Ziemassvētki ir diena sirds atvēršanai! Atļausim Dievam mums tuvoties! Sekojot Marijas un Jāzepa paraugam, būsim gatavi savā konkrētajā ikdienas dzīvē pieņemt Dieva Dēlu. Šajās dienās domās apstāsimies Betlēmes silītes priekšā un pabūsim klusumā, lai patiešām saņemtu mīlestības žēlastību, kas arī ir šo svētku pati būtība. Novēlu visiem mīlestību, svētību un palīdzību, mieru un prieku no mūsu Pestītāja Jēzus Kristus, Dieva Dēla, kurš mūsu dēļ ir kļuvis Cilvēks!

Cerība un Dieva
svētības ir lielākas par šā brīža grūtībām

Valkas – Lugažu, Strenču un Vijciema luterāņu draudžu mācītājs Andris Reiters

Šogad Ziemassvētkos vēl vairāk kā citkārt ir svarīgi paskatīties uz sevi, lai sastaptu, iepazītu sevi, tad cilvēkus līdzās un arī to, kas pāri visam – Dievu. Šo visu simbolizē krusta zīme, kas sākas no manis, tad piepildās savstarpējās cilvēciskās attiecībās un jēgu, mērķi, piepildījumu, vērtību iegūst garīgā vertikālē, dvēseles kontaktos, pieredzē ar Dievu.
Vai nav tā, ka ikdienā mēs tik ļoti labi zinām, ko nepareizi saka un dara cilvēki līdzās: kaimiņš, kolēģis vai priekšnieks darbavietā, cilvēki pašvaldībā un jo īpaši labi šobrīd zinām, ko nepareizi dara cilvēki valdībā, ko nepareizi dara ministri un arī Ministru prezidents.
Vai nav tā, ka to, ko pamanām citos, sevī ieraudzīt nespējam un negribam? Un tad, kad saprotam, atskārstam, ka mainīt sevi ir ļoti grūti, un to nespējam panākt ātri, ne dažās dienās, ne nedēļās, ne mēnešos, un tieši tāpēc paliek neizpildīti nodomi un daudzas Ziemassvētku un Jaunā gada apņemšanās. Un arī savā pieredzē noteikti zinām, kādas ir neizpildītas apņemšanās. Saprast un piedot sev taču ir vieglāk nekā citiem. Dievs gan ir savādāks, jo viņš var piedot ikvienam…
Šai laikā mēs meklējam Ziemassvētku noskaņu, tomēr, kur to atrast? Vai veikalos, nebeidzamos atlaižu piedāvājumos, steigā visu paspēt, sarūpēt pilnu svētku galdu? Vai tomēr vienkāršā vēstī par maza, nevarīgā bērna piedzimšanu, kurš pieaugs un mainīs pasauli. Tad tiks cilvēku nolādēts un pienaglots krustā. Manuprāt, Ziemassvētku noskaņa ir ģimeniskās attiecībās, kuras caurstrāvo mīlestība un dvēselisks siltums. Šo sajūtu un pieredzes trūkumu piepilda Ziemassvētku vēsts. Arī lielais un varenais Dieva Dēls ir bijis mazs, nevarīgs, sāpināts un grūtībās, bet viņš stāv tam pāri un sniedz ikvienam pretī savu bezgalīgo Mīlestību.
Ziemassvētki ir par jauna cilvēka dzimšanu, par jaunām cerībām, jaunām pieredzēm, jauna satura piedzimšanu, jaunām izdevībām. Grūtības paiet, jo cerība, Dieva svētības un žēlastība ir lielākas.
Priecīgus, klusus, cerības un Dieva mīlestības pilnus Jēzus Kristus piedzimšanas svētkus!
Tā Kunga žēlastības 2020. gadā.

“Jo mums ir
piedzimis Bērns...”

Smiltenes un Palsmanes evaņģēliski luterisko draudžu mācītājs Reinis Kulbergs

“Jo mums ir piedzimis Bērns, mums ir dots Dēls, valdība guļ uz Viņa kamiešiem. Viņa vārds ir: Brīnums, Padoma devējs, Varenais Dievs, Mūžīgais tēvs un Miera valdnieks. Viņa valstība ies plašumā, un miers būs bez gala uz Dāvida troņa un Viņa ķēniņa valstībā, Viņam to nostiprinot un atbalstot ar tiesu un taisnību no šā laika mūžīgi. To darīs Tā Kunga Cebaota dedzīgums.” (Pravieša Jesajas grāmata 9, 5-6)
Neparasti, ka vienas ģimenes laime atnes prieku visiem ļaudīm pasaules tautās un zemēs! Vienmēr! Arī kara, komandanta stundās un citos okupācijas laikos skan vēlējums: “Priecīgus svētkus! No skaidras Dieva atklāsmes vārda Bībelē šis prieks staro, to nevar ierobežot, apspiest! Aicinu ar Dieva palīgu no jauna tverties šai priekā un pārdomāt trīs lietas.
Brīnums.
Ziemassvētki (Ko nevarēja atcelt, tas notika...)! Dieva spriestajā laikā apspiesto jūdu tautā, Jāzepa dzimtai apsolītajā vietā – Jūdejas Betlemē – veselīgs Dēls piedzima saderinātai jaunavai no Nācaretes pilsētiņas Marijai. Brīnums?! Jā, satrauktai saderinātai Marijai, kura vīra neapzinājās eņģelis Gabriēls vēstīja “Svētais Gars nāks pār tevi, un Visuaugstākā spēks tevi apēnos, tāpēc Tas, kas no tevis dzims, būs svēts un taps saukts Dieva Dēls.” (Lūkas evaņģēlijs 1,35) Jēzus Bērns piedzima veselīgs un ģenētiski nemainīts, tikai viņam nav zemes tēva! Tur nav cilvēka iejaukšanās. Tur nav ļaunprātības, nav pāri darījuma, nav eksperimenta, jo Radītājs zina, ko dara. Tādēļ Marija, paļaujoties uz Dzīvo Dievu uzklausot eņģeļa Gabriēla vēstīto, saka: “Redzi, es esmu tā Kunga kalpone, lai notiek...” Marijas saderinātais, Jēzus audžutēvs, Jāzeps sapnī saņēma eņģeļa vēstījumu “Jāzep, tu Dāvida dēls, nebīsties Mariju, savu sievu, ņemt pie sevis, jo, kas viņā iedzimis, ir no Svētā Gara”. (Mateja evaņģēlijs 1, 20) Piedzimušais Dēls – patiess cilvēks un patiess Dievs, tas ir Brīnums! Jēzus par sevi un Dievu saka: “Es un Tēvs, mēs esam viens.” (Jāņa evaņģēlijs 10, 30)
Padoma devējs.
“Bet, kad laiks bija piepildījies, tad Dievs sūtīja Savu Dēlu, dzimušu no sievas, noliktu zem bauslības, lai izpirktu tos, pār kuriem valdīja bauslība, ka mēs iegūtu bērnu tiesības.” (vēstule galatiešiem 4, 4-5) Kad Jēzum palika trīsdesmit gadu, viņš tapa sabiedrībai atpazīstams, sākdams sludināt Valstības labo vēsti. Kādu ceļu iesi? Kādu padomu pieņemsi? Bieži skatoties uz Jēzu, pārlec “pasaules gaisa valdnieka” varēšanai un ietekmei uz notikumiem... Neaizmirsīsim, ka kārdinājumu laikā velns veda Jēzu sev līdzi uz ļoti augstu kalnu un rāda Viņam visas pasaules valstis un viņu godību, un Viņam saka: “To visu es Tev gribu dot, ja Tu, zemē mezdamies, mani pielūgsi.” Tad Jēzus viņam saka: “Atkāpies, sātan! Jo stāv rakstīts: tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un Viņam vien kalpot.” (Mateja evaņģēlijs 4, 8-9) Jēzus izpildīja Dieva svētos likumus. Pats un mūsu vietā, lai varētu spēt mūs aizstāvēt un taisnot pie krusta, savā nāvē. Bībliski runājot, kopš Jēzus ir tapis zināms, jau teju divus tūkstošus gadu, ir iestājušās “pēdīgās dienas” (Vēstule ebrejiem 1, 1), objektīvi katrs visu pasauli skarošs satricinājums katalizē pastaro dienu neziņu, tuvumu vai bailes. Jēzus, paredzot tādas bažas, visupirms saka: “Pielūkojiet, ka neviens jūs nepieviļ.” (Mateja evaņģēlijs 24, 4) Vairotas bailes nav labākais padomdevējs. Manuprāt, šodien, kā nekad agrāk ir nepieciešama atziņa – cik iespējams plaša un objektīva un padoms no dzīvā Dieva, lai netīšām nenomestu zemē pats savu galvu un pievilti nepielūgtu lozungus un elku mirāžas.
Viņa valstība.
Pasaulē, kurā nemājo taisnība, ir piedzimis mūsu siržu īstenais valdnieks. Viņš ir neparasts, mūsu Pestītājs pats izvēlas, kad viņu nodos, saistīs un notiesās uz nāvi. Romas prokurātoram Poncijam Pilātam saistīts, viņš saka: “Mana valstība nav no šīs pasaules...”(Jāņa evaņģelijs 18, 36) Tādēļ, ka Jēzus paklausa Dievam Tēvam un savu dzīvību atdod, viņš iemanto daudzus, tā grēciniekus taisnodams, par saviem pavalstniekiem darīdams. Bet pasaule, grēka deformētā, iet savu ceļu. Dieva dedzinošā atmaksas diena liekas jau tūkstošiem gadu nepienākam. Gudrais ķēniņš Sālamans pierakstīja vērojumu par Dieva doto brīvību cilvēcei šādi, “tā kā tiesu par ļauniem darbiem nespriež tik drīz, tādēļ cilvēku bērnu sirdis pildās ar drosmi darīt ļaunu”. (Salamans mācītājs 8, 11) Reiz Jēzus mācekļiem saka: “Jūs zināt, ka tie, ko par tautu valdniekiem tur, tie tās apspiež, un viņu lielie kungi tām dara pāri. Bet tā lai nav jūsu starpā...” (Marka evaņģēlijs 10, 42-43) Manuprāt, vairs nebūs ilgi jāgaida, lai redzētu, kāds būs iznākums mūsu starpā, laiks ir mīklains, mēs zaudējam sirmās galvas, tautsaimniecības pamati tiek izskaloti, rodas bezdibeņi starp cilvēkiem kā kara laikos. Visstiprākais cilvēks ir tāds, kurš lasa pats Svētos Rakstus, par Dieva vārdu interesējas un to labprāt mācās, tādu ir grūti pievilt. Tādu no Kristus rokas nevar izraut ne velns, ne pasaule.
Ziemassvētki kā svētki šogad ir kara apstākļos. Tomēr cerība visos laikos ir strāvojusi un palīdzējusi iziet cauri krīzēm un kariem. Jēzus valstība tuvojas, tā ies plašumā. Kristietis zina, ka viņam ir labāka un paliekama manta (Vēstule ebrejiem 10, 34) no Dieva Tēva Jēzus valstībā novēlēta.
Sirsnīgi sveicinu ikvienu laikraksta lasītāju un novēlu Dieva pasargāšanu, modrību, garīgu svētību un cerības pilnu drosmi! Kristus ir Brīnums, Padoma devējs, Valdnieks, kurš kā cilvēks piedzima Bētlēmē un kā Dieva Dēls spēkā atgriezīsies, lai reiz taisnība un patiesība valdītu.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Baznīcas Smiltenes, Strenču un Valkas novados Ziemassvētku vakarā atvērs durvis individuāliem apmeklējumiem un lūgšanām

Kategorijas