Nekur nav pazudusi labestība un vēlme dalīties ar otru

2020. gada 22. decembris 08:20

447

Nekur nav pazudusi labestība un vēlme dalīties ar otru

“Dzīvē esmu bijusi situācijā, kad mājās nav neviena santīma un neko nevar nopirkt, tāpēc tagad, kad man visa kā pietiek, kopā ar dēlu Jāni vēlamies dalīties. Neesam miljonāri un bagātnieki, bet, saimniekojot laukos, pārtikuši gan. Lasīju, ka pasaulē ir tādi cilvēki, kuru misija ir dot otram, un tad viņi jūtas labāk. Es esmu tāds cilvēks, jo dodot izjūtu patiesu prieku,” atzīst Ērģemes pagasta zemnieku saimniecības “Vaidelotes” saimniece un sieviete ar plašu sirdi Monta Skotele.

Viņa kopā ar jaunāko dēlu Jāni jau piekto gadu nolēmuši ar bagātīgām svētku dāvanām iepriecināt cilvēkus, šoreiz – astoņus Ērģemes pagasta sociālās mājas Turnā iemītniekus un desmit pagasta vientuļos pensionārus. Starp tiem būs arī bijusī skolotāja Auziņa no Montas dzimtās vietas – Ēveles pagasta Ķeižiem.
Monta atceras, ka iepriekšējos gados pie sirmgalvjiem devās Ziemassvētku vecīša tērpā, ar katru aprunājās un sniedza uzmundrinājumu. Šogad ārkārtējā situācija ieviesusi izmaiņas, tāpēc dāvinātāji dāvanas aizvedīs, bet ar cilvēkiem klātienē netiksies. Taču Monta uzskata, ka visi šie stingrie ierobežojumi nav iemesls, lai nedarītu labus darbus. Gluži pretēji – viņai šogad tieši ir lielāka vēlme iepriecināt draugus un radus ar pašas no sirds sarūpētu pārsteigumu. Un dāvanas adresātam var taču nosūtīt ar kurjera starpniecību, tāpēc viss ir izdarāms, ja vien pašam ir vēlme.
Montai ir svarīgi, lai tas, kas tiek uzdāvināts otram, patiktu arī pašai. Šī gada nogalē ir sarūpētas dāvanas, kurās galvenokārt ir pārtikas produkti – gaļas un zivju konservi, eļļa, tēja, kafija, cukurs, saldumi, medus, “Dobeles” kartupeļu pankūku un pankūku milti, piparkūkas, konfektes un svecīte – priekam un gaismai.
Monta no sirds priecājas, ka visi trīs dēli ir izauguši par labiem cilvēkiem ar plašu sirdi. Vecākais dēls Andris strādā Jaunajā Rīgas teātrī un bieži mēro ceļu pie savējiem, lai palīdzētu saimniecībā. “Vaidelotēs” ir 130 gaļas liellopu liels ganāmpulks. Aitas ir tikai vairs 50, jo dzīvnieki tiek samazināti suņu un vilku uzbrukumu dēļ. Saimniecībā tur arī vistas. Arī vidējais dēls Valdis, kurš ir ārsts, nolēmis iepriecināt kādus vientuļus sirmgalvjus Rīgā, jo zina, ka, samaksājot visus rēķinus, pensionāram mēnesī pārtikai atliek vien desmit eiro. Savukārt pastarītis Jānis, kurš, kā saka mamma, dara savus labos darbus negribēdams, ka par to skaļi runā, arī ir cilvēks ar plašu sirdi. Mammai tas dara godu un raisa lepnumu. Monta atzīst, ka viņai šī gada nogalē pietrūkst aitas zupas vārīšana lielajā katlā Ziemassvētku tirdziņa laikā Valkā. Tolaik viņa iepriecināja daudz pensionāru, bet, ja vairs nedrīkst šādā veidā rosīties, jāmeklē citas iespējas. Pietrūkst arī Ziemassvētku uzstāšanās kopā ar dziesmu draugu kopu “Nāburgi”, kuri šajā laikā bieži devās uz sociālās aprūpes namiem. Diemžēl šogad koncerti izpaliks. Taču svētkus neviens nav atcēlis, jo latviešiem Līgo svētki un Ziemassvētki ir paši svarīgākie gada notikumi, tāpēc Monta aicina šajā laikā nenokārt degunu, bet ļauties brīnumam. Tas noteikti būs!

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Nekur nav pazudusi labestība un vēlme dalīties ar otru

Kategorijas