Mūspusē tikai katrā ceturtajā mājoklī ugunsdzēsēji glābēji konstatē dūmu detektoru

2020. gada 22. decembris 08:20

154

Mūspusē tikai katrā ceturtajā mājoklī ugunsdzēsēji glābēji konstatē dūmu detektoru

Izsaukumos dzīvojamā sektorā Valkas, Strenču un Smiltenes novados šogad ugunsdzēsēji glābēji tikai katrā ceturtajā mājoklī ir konstatējuši uzstādītu dūmu detektoru. Prasība, ka dzīvoklī jābūt uzstādītam vismaz vienam dūmu detektoram, bet privātmājā – vismaz vienam katrā ēkas stāvā, stājās spēkā jau gada sākumā.

Šogad Valkas daļas un Smiltenes posteņa ugunsdzēsēji glābēji dzēsa 75 ugunsgrēkus, 20 no tiem dzīvojamā sektorā. 11 no tiem bija ugunsgrēki daudzdzīvokļu ēkās un deviņi – individuālās dzīvojamās mājās. Katrā ceturtajā jeb piecos no divdesmit mājokļiem, kuros izcēlās ugunsgrēks, bija uzstādīts dūmu detektors. «No divdesmit ugunsgrēkiem pusē gadījumos mājokļos nebija uzstādīts dūmu detektors, savukārt vēl piecos gadījumos nebija iespējams fiksēt dūmu detektora esamību. Valkas, Strenču un Smiltenes pusē situācija ir līdzīga kā visā valstī kopumā, jo arī kopumā Latvijā šogad dūmu detektors tikai katrā ceturtajā mājoklī signalizēja par ugunsnelaimi. Šogad dūmu detektora skaļais skaņas signāls arī Valkas pusē ugunsgrēkos pasargāja mājokļa iemītniekus no iespējamas bojāejas vai veselības problēmām,» laikrakstam «Ziemeļlatvija» stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Sandra Vējiņa.
Tā novembra vidū ugunsdzēsēji glābēji saņēma izsaukumu uz Tālavas ielu Valkā, kur divstāvu dzīvojamā mājā pirmā stāva dzīvoklī dega sadzīves mantas četru kvadrātmetru platībā. Pirms VUGD ierašanās no ēkas evakuējās trīs cilvēki. Ēkas otrā stāva gaitenī bija nostrādājis dūmu detektors.

Dūmu detektori nebija uzstādīti
S. Vējiņa stāsta, ka diemžēl mājokļos, kuros nav uzstādīti dūmu detektori, ugunsgrēka sekas mēdz būt traģiskākas – bojāgājuši un cietuši cilvēki, kā arī izdeguši mājokļi. Tā gada sākumā VUGD saņēma izsaukumu uz Smilteni, kur, pēc sākotnējās informācijas, no dzīvojamās mājas cēlās liesmas. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka divstāvu dzīvojamā mājā deg dzīvoklis 30 kvadrātmetru platībā. Pirms VUGD ierašanās trīs cilvēki bija evakuējušies, bet vēl divus cilvēkus no piedūmotām telpām evakuēja ugunsdzēsēji glābēji. Ugunsgrēkā cieta viens cilvēks.
Maija beigās tika saņemts izsaukums uz Valkas novadu, kur daudzdzīvokļu namā dega sadzīves mantas 10 kvadrātmetru platībā. Kārķu brīvprātīgie ugunsdzēsēji no ēkas izglāba vienu cilvēku, kurš bija cietis, un nodeva Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem. No piedūmotās ēkas VUGD evakuēja vēl vienu cilvēku.
Arī jūlijā VUGD saņēma izsaukumu uz Strenču novadu, kur divstāvu dzīvojamās mājas dzīvoklī dega matracis viena kvadrātmetra platībā. Ugunsgrēkā cieta viens cilvēks, kurš tika nodots Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem. Ugunsdzēsēji glābēji no piedūmotām telpām izglāba divus cilvēkus, bet viens ēkas iedzīvotājs bija evakuējies pirms VUGD ierašanās. Nevienā no šiem piemēriem, kuros cieta cilvēki, dūmu detektori nebija uzstādīti.
«Savukārt septembrī tika saņemts izsaukums uz Valku, kur daudzdzīvokļu ēkā deg dzīvoklis piektajā stāvā. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka deg dīvāns un sadzīves mantas astoņu kvadrātmetru platībā. Pirms VUGD ierašanās kaimiņi izglāba divus cilvēkus, savukārt VUGD izglāba vēl vienu cilvēku. Visi trīs cietušie tika nodoti Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem. Mājoklī dūmu detektors nebija uzstādīts, lai gan, pēc saimnieka teiktā, tas bija iegādāts,» atklāj S. Vējiņa.

Neaizmirstiet par
bateriju nomaiņu
VUGD Vidzemes reģiona brigādes Valkas daļas komandieris Salvis Stepiņš aicina iedzīvotājus parūpēties par savu un līdzcilvēku drošību, kā arī būt līdzatbildīgiem, jo katra paša spēkos ir gādāt par ugunsdrošību mājoklī, uzstādot dūmu detektoru, kas ar spalgu skaņas signālu vēstīs par radušos sadūmojumu un ļaus laikus atstāt bīstamās telpas, saudzējot veselību vai dzīvību. Ja nepieciešamas konsultācijas ugunsdrošības jomā, iedzīvotāji šobrīd ir aicināti telefoniski sazināties ar VUGD. Savus jautājumus lasītāji var iesūtīt arī laikraksta redakcijai, ar kuras starpniecību atbildes sniegs VUGD speciālisti.
S. Vējiņa atklāj, ka arvien biežāk VUGD Vidzemē saņem izsaukumus, kur dzīvojamās mājās ir nostrādājis dūmu detektors. Tādi gadījumi bijuši arī Smiltenes pusē. «Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji glābēji degšanu nekonstatē, taču dzird dūmu detektora signālu, kas signalizē nevis par piedūmojumu telpā, bet gan ziņo, ka nepieciešams nomainīt dūmu detektora bateriju. Daudzi iedzīvotāji dūmu detektorus uzstādīja pagājušā gada izskaņā, un baterijas vidējais darbības ilgums ir aptuveni gads, tāpēc šobrīd var rasties nepieciešamība dūmu detektoram nomainīt bateriju. Ja dūmu detektors sāk pīkstēt, sākumā ar garāku intervālu un tam pakāpeniski samazinoties, vai arī, nospiežot testa pogu, dūmu detektors nedarbojas, tad pienācis laiks bateriju nomaiņai, būtisku niansi paskaidro S. Vējiņa.
«Ziemeļlatvija» un VUGD atgādina, ka no 2020. gada 1. janvāra privātmājas ir jānodrošina ar dūmu detektoru un ugunsdzēsības aparātu. Dūmu detektors, konstatējot telpā izveidojušos sadūmojumu, savlaicīgi brīdinās par ugunsgrēku, bet ar ugunsdzēsības aparātu būs iespējams nodzēst nelielus ugunsgrēkus to izcelšanās sākumposmā.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Mūspusē tikai katrā ceturtajā mājoklī ugunsdzēsēji glābēji konstatē dūmu detektoru

Kategorijas