Vienmēr ir kāds, kurš priecāsies

2020. gada 22. decembris 08:21

150

Neticami, ka jau stāvam uz sliekšņa un priekšā ir jauns gads. Vai jūs savas dzīves atskaites veidojat pa gadiem, atskatāties un izvērtējat piedzīvoto 12 mēnešu garumā? Man decembrī pārņem citāda sajūta. Visu mēnesi izjūtu kā svētku gaidīšanas laiku un tajā pašā laikā pārņem nostalģija, esmu sevī nospiedusi restarta pogu.

Par katru gadu es saku, – šis ir labākais gads manā mūžā. Un tā allaž ir bijis. Spilgti atceros, ka pavasarī pirms koronas to teicu kādam paziņam, pajautājot, vai tad viņam tā nav. Uz ko saņēmu atbildi – ja ne labāks, tad savādāks. Un pēc brīža pasaule nudien mainījās. Janvārī šķita, ka vīruss skar tikai Ķīnu un tā ir tik tālu no mums, bet jau visus šos mēnešus tas ir cieši mums līdzās.

Katra situācija, notikums mums kaut ko parāda. «Covid-19» gads kā uz delnas atklāja, kādi ir tie cilvēki, ar kuriem ikdienā komunicējam, kurus uzskatām par savējiem un kuri tādi patiesībā nav. Neordinārās un krīzes situācijās tik spilgti atklājās cilvēku daba, reakcija, attieksme. Arī mūsējā, pat, ja to centāmies apslāpēt.

Nesen klausījos sarunu ar kouču, kurā tas ieteica atvērt savus sociālo tīklu kontus un izdzēst visus tos cilvēkus no draugu loka, kuri tev neliek justies labi. Īsāk sakot, nevis tevi ceļ, bet gremdē. Vienā vārdā – attīrīties. Patiesībā jau nav stāsts par sociālajiem tīkliem. Bet par cilvēku. Saskarsmi.

Esmu pateicīga par cilvēkiem savā dzīvē. Tam katram ir sava loma, nozīme un jēga, kādam uz īsu brīdi, citam neaptveramu laiku. Neesmu vienpate, tā es neprotu justies labi. Man svarīgi ir ne tikai paši tuvākie, bet arī draugi, domubiedri, sarunu biedri. Viņu siltums, pieskāriens.

Varu iztikt bez rokaspulksteņa, nupat iznākuša telefona, arī bez cimdien, lai salst rokas. Bet ne bez cilvēkiem. Strādājot, mācoties attālināti galvenais neattālināties no cilvēka. Šodienas pasaulē draugu apskāviens ir kļuvis ekskluzīvs, tāpat kā vaļsirdīgas klātienes sarunas savējo lokā, kas paiet vienos smieklos. Cik labi, ka ir aplikācijas un videozvanu funkcijas, kas ir laba pagaidu alternatīva.

Tāpēc, ja nevarat būt ar savējiem, piezvaniet viņiem, sarunājieties un esiet priecīgi arī šajos dzīves apstākļos. Nepalieciet vieni! Vienmēr ir kāds, kurš priecāsies dzirdēt. Ir viens cilvēks, kurš katras telefonsarunas noslēgumā man saka: «Man bija prieks tevi dzirdēt.»

Arī man bija prieks šajā gadā ar jums sarunāties Redakcijas slejā, ar kādu noteikti arī klātienē. Lai jums katram silta sirds, tīrs prāts, kas piepildīts ar labām domām. Sargājam sevi!

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Vienmēr ir kāds, kurš priecāsies

Kategorijas