Lielākā vērtība ir cilvēks. “Latvijas lepnums” – Inguna Avota

2020. gada 30. decembris 08:31

208

Lielākā vērtība ir cilvēks. “Latvijas lepnums” – Inguna Avota

«Latvijas lepnums» ir goda nosaukuma apbalvojums par pašaizliedzīgu un nesavtīgu palīdzību līdzcilvēkiem, ko ieviesa pirms sešpadsmit gadiem. Svinīgā apbalvošanas ceremonija saviļņo ne tikai pašus apbalvojamos, bet arī cilvēkus pie televizoru ekrāniem. Šajos Ziemassvētkos «Latvijas lepnuma» balvu Zelta ābeli nominācijā «Novadnieks» saņēma grundzāliete, Smiltenes tehnikuma starptautisko projektu vadītāja Inguna Avota, kura iedrošinājusi sapņot vairāk nekā sešsimt jauniešus, radot viņiem iespēju savas prasmes pilnveidot ārvalstīs.

Vienmēr drosmīgā un atvērtā Inguna, kļūstot par «Latvijas lepnumu», jūtas apmulsusi un atzīst, ka arī iekšēji satraukusies, jo tagad par viņu raksta avīzēs, runā cilvēki. Šādus uzmanības apliecinājumus apzināti viņa nekad nav alkusi. «Esmu darītāja, kas lieliski iztiek bez pompozām ceremonijām. Pat tagad runājot, esmu satraukusies, kas man ikdienā nav raksturīgi. «Latvijas lepnums» ir ļoti cilvēcīgs mana darba novērtējums, par ko izjūtu dziļu pateicību. Šajos Ziemassvētkos mani bijušie audzēkņi ne tikai no Latvijas, bet arī Spānijas, Francijas un citām valstīm sūtīja videosveicienus, rakstīja pateicības vārdus. No viņiem paldies esmu saņēmusi jau iepriekš, kad tikko katrs no tiem pārradās mājās no savas pirmās prakses vietas ārzemēs. Šobrīd pārņem sajūta, ka visu šo padsmit gadu darbs un paldies vārdi ir sakoncentrējušies vienuviet – Zelta ābelē,» laikrakstam savas sajūtas atklāj «Latvijas lepnuma» balvas ieguvēja no Grundzāles.
Ingunai ir svarīgs cilvēks un sajūtas, ko tas rada. Cilvēks ir lielākā vērtība. «Un, ja manos spēkos ir padarīt otra dzīvi kaut kripatiņu labāku, es to daru. Dzīve ir piedzīvojums, kurā varam doties kopā. Iekāpjot lidmašīnā, audzēkņus pārņem bailes no nezināmā, daudziem tas ir pirmais lidojums dzīvē. Toties atgriežas viņi mājās daudz patstāvīgāki, pašpārliecinātāki, drošāki, neatkarīgāki, novērtētāki un laimīgāki. Gadu gaitā ir arī skaisti, mīlestības piepildīti stāsti, kas mainījuši visu cilvēka dzīvi. Ļoti daudzos gadījumos esmu audzēkņiem devusies līdzi kā drošais plecs un atbalsts. Vienā gadā tās bija pat 16 reizes. Projektu darbs man pašai ļāva iemīlēties Itālijā. Iemesls tam ir itālieši, kas tiešām dzīvo dzīvi. Viņi savos mazajos dzīvoklīšos var skandalēties un kašķēties katru vakaru un dzīvot tālāk, neturot aizvainojumu uz otru. Viņi mīl labu vīnu, ēdienus, ir viesmīlīgi, spēj dzīvi uztvert vieglāk, lai gan arī viņiem, tāpat kā visiem pārējiem, ir savas rūpes un raizes. Atšķirība ir tajā, ka itāļi visu izrunā, nevis krāj sevī dusmas un aizvainojumu. Ārzemju braucieni gan audzēkņiem, gan maniem kolēģiem un man pašai ļauj uz dzīvi paraudzīties citādāk. Apkārt ir daudz brīnišķīgu cilvēku, kurus novērtēju. Bet ne jau skaista māja, prestižs darbs rada šo sajūtu, bet gan cilvēka sirds siltums. Tas ir būtiski!»
«Ziemeļlatvija» sazinājās ar Smiltenes tehnikuma absolventi Aigu Lāci. «Apsveicu Ingunu! Viņa ir tā, kas izmainīja visu manu dzīvi burtiskā nozīmē. Pirms astoņiem gadiem es, meitene no laukiem, pat nosapņot nevarētu, ka kādreiz dzīvošu Kanāriju salās līdzās pludmalei, man būs darbs, runāšu vairākās svešvalodās, iemīlēšos un jutīšos laimīga. Taču tieši šāda ir mana dzīve. Novēlu Ingunai daudz mīlestības, jo viņa ir to pelnījusi, kā arī izturību, jo katrs īstenotais projekts ir prasījis daudz nervu, tā savā ziņā ir bijusi cīņa. Ne velti Inguna ir «Latvijas lepnums»,» sveicienus no Kanāriju salām sūta A. Lāce.
Jautājot Ingunai, ko viņa domā pati par sevi, kā raksturo, viņa atbild: «Esmu kā taurenis, kas priecājas par dzīvi, rotaļīgs un tajā pašā laikā atbildīgs. Es tiešām izbaudu. Ļoti gribētos, lai tas tā arī paliek. Katram ieteiktu dzīvi ņemt ar lielo karoti. Arī šajā «Covid-19» gadā. Esmu aizdomājusies, ka, iespējams, cilvēcei vajadzēja šādu posmu dzīvē, lai apstātos, ieviestu kārtību savos plauktiņos un ar tīrām domām lidotu tālāk pretim jauniem piedzīvojumiem un sapņiem,» teic Inguna.

par “Latvijas lepnuma” balvas ieguvēju
Ieva Elstiņa, pieteica Ingunu Avotu «Latvijas lepnumam»:
- Inguna Avota ir fantastiska sieviete, kuru vēlējos pieteikt jau vairākus gadus, bet līdz šim nebiju sadūšojusies. Inguna ir paraugs un iedvesma man, jo viņa piepilda sapņus, ir darītāja, kas dod iespēju, kas tic... Viņa dara vairāk, kā pienākums prasa, lai piepildītu simtiem jauniešu sapņus.
Inguna bija skolotāja, tāda pati kā apmēram 65 citi Smiltenes tehnikuma skolotāji, kas darīja to, ko nosaka programma, mācīja ekonomiku, mārketingu, uzņēmējdarbību, bet jau 14 gadus viņa ir starptautisko projektu vadītāja un dod iespēju jauniešiem braukt praksē uz ārzemēm un ir izcīnījusi to, ka nu jau viņai ir divi lielākie projekti Latvijā.
Bet kā tas viss sākās – ierasta dzīve, skola, skolotāja, mācības, jaunieši mācās. Bet Inguna juta, ka nav dzirksts. Ir iespējas, bet tās neviens neizmanto, ka cilvēki baidās vai varbūt negrib čakarēties ar šiem projektiem, meklējot ārvalstu partnerus. Viņa redzēja, ka citās skolās ir šāda iespēja un jaunieši redz pasauli. Bet tā nenotika tehnikumā. Inguna sāka rīkoties. No sākuma bija jāpierunā pieci jaunieši, lai viņi aizbrauktu uz ārzemēm. Viņi baidījās pat sapņot par ko tik lielu, ka varētu redzēt pasauli, eksotiskās zemes un gūt pieredzi, kas viennozīmīgi dod iespēju Latvijā atrast darbu. Ja pirms 14 gadiem tie bija pieci Smiltenes tehnikuma audzēkņi, tad šobrīd gadā tie ir simts.
Viņa izcīnīja iespēju redzēt pasauli jauniešiem, kas ir mazāk nodrošināti, kas ir no lielām ģimenēm, kas no sākuma nemaz neticēja, ka reiz dzīvē redzēs Grieķiju, Maltu, Spāniju, teju visu Eiropu. Lauku rajonos dzīvo un mācās tik daudz jauniešu, kuriem nav iespējas ceļot, izrauties un kuri pat baidās sapņot, kas ir pats briesmīgākais. Redzēt jaunas kultūras, cilvēkus, darba vidi un iespējas ir tās, kas paver pasauli, kas liek uzdrošināties radīt savu

biznesu un nākotnē varbūt pat jaunas darba vietas. Un pēc gadiem varbūt kāds lielais uzņēmējs būs tas jaunietis no laukiem, kas skolas laikā aizbrauca praksē uz ārzemēm un saprata, ka arī viņš var.
Inguna iedrošina un reizēm pat pierunā jauniešus nebaidīties sapņot un saprast, ka dzīvē iespējams ir viss. Viņa pati to pierāda ar savu darbu un azartu, lai gan no viņas neviens to neprasīja. Vienkāršāk taču būtu darīt to, ko nosaka programma. Tāpat zinu, ka Inguna neapstāsies, jo grib, lai arī jaunieši ar kustību traucējumiem un ratiņkrēslā dotos praksē uz ārzemēm.
Kā pati reiz man teica: «Biju parasta skolotāja, bet nevaru nosēdēt mierā, ja redzu, ka varu dot iespēju, tad man tas ir jāizdara». Tagad viņa, ieraugot jaunu galamērķi, uzreiz nodomā – šeit kādam jaunietim ir jānonāk! No sākuma Ingunai nebija atbalsta, partneru, nebija nekā. Bet ar neatlaidību, smagu darbu un ticību viņa panāca, ka tagad viņai sūta piedāvājumus. Ingunas ieguldījumu jauniešu izaugsmē ir grūti aprakstīt. Šis cilvēks ir jāsatiek. Viņa ir kā mamma visiem šiem jaunajiem cilvēkiem, kas rūpējas. Viņa rada nākotnes stipros cilvēkus – darītājus. Labais vairo labo!
Nebaidos teikt, ka, pateicoties Ingunai, Smiltenes tehnikums ir skola, ko izvēlas, jo zina, kādas iespējas tā sniedz. To visu ir izcīnījusi Inguna, viņa ir pierādījums, ka arī viens cilvēks var panākt ļoti, ļoti daudz. Jaunieši ir mūsu nākotne un Inguna rada mums stipru nākotni.
Kad man piezvanīja Inguna un teica, ka viņai būs šī «Latvijas lepnuma» balva, man acīs sariesās prieka asaras. Man ir neaprakstāms prieks, ka ir sadzirdēts Ingunas darbs.

Alda Zvejniece, Grundzāles pagasta pārvaldes vadītāja:
- Grundzālē mēs visi redzam un pazīstam Ingunu kā darbīgu, enerģisku un pozitīvu cilvēku. Pateicoties «Latvijas lepnumam», mēs Ingunu ieraudzījām citā gaismā. Paldies tam cilvēkam, kas ieteica un izvirzīja Ingunu Zelta ābeles

balvai. Zināju, ka viņa strādā Smiltenes tehnikumā, raksta projektus, dodot
jauniešiem iespēju aizbraukt uz ārzemēm, bet nenojautu, ka tas ir tik apjomīgi. Tas, ko dara Inguna, nav domāts izredzētajiem, bet jebkuram, arī vienkāršam lauku bērnam, kuram pašam, iespējams, tas nebūtu pa spēkam.
Esam lepni un priecīgi par mūsu Ingunu, grundzālieši šajās dienās savā starpā tāpat sazvanās un apjautājas, vai televīzijā jau redzēta «Latvijas lepnuma» ceremonija. Tagad labāk zinām, cik liels un nozīmīgs ir Ingunas devums jaunajai paaudzei.

Andris Miezīts, Smiltenes tehnikuma direktors:
- Inguna ir savas dzīves entuziaste, nevienu brīdi viņa nav mierīga labā nozīmē. Ingunu it visā raksturo drosme, neatlaidība un aizrautība. Atceros, ka viņa, pirmo reizi dodoties uz Holandi, vēl nebija apguvusi angļu valodu, lai tekoši sarunātos. Taču neatlaidība viņu neattur no galamērķa sasniegšanas pat tad, ja jāpārvar dažādas grūtības. Reizēm sanāksmēs Inguna ierosina tādas lietus, kuras šķiet, nemaz nav iespējamas un reālas, bet viņa to visu panāk. Ingunai sanāk!
Pateicoties viņas darbam, daudziem audzēkņiem dota iespēja pabūt mācību praksē ārzemēs. Jums, iespējams, liksies dīvaini, bet daļa no lauku bērniem pat Rīgā nebija bijuši. Viena lieta ir jaunas zināšanas un prasmes, ko iegūst ārzemju brauciena laikā, bet, galvenais, tā audzēkņiem ir ceļa zīme kļūt drosmīgākiem, redzēt pasauli un paņemt labāko tālākai dzīvei un personības izaugsmei. Inguna izraisījusi ķēdes reakciju, jo pašā sākumā jaunieši bija bailīgi. Toreiz Inguna viņus iedrošināja, bet tagad paši, atbraucot no ārzemēm, ar saviem stāstiem iedvesmo pārējos. Viena mācību gada laikā šāda iespēja tiek dota aptuveni simts audzēkņiem. Mēs nešķirojam audzēkņus, starptautiskajos projektos iesaistījušies arī jaunieši no Alsviķu struktūrvienības. Tas ir kolosāli, un Smiltenes tehnikumā lepojas ar Ingunu Avotu.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Lielākā vērtība ir cilvēks. “Latvijas lepnums” – Inguna Avota

Kategorijas