Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Iecavas pusē pamestajam sunim līdzcietīgi cilvēki sarūpē jaunas mājas Smiltenē

Sandra Pētersone

2009. gada 24. marts 08:04

1704
Iecavas pusē pamestajam sunim līdzcietīgi cilvēki sarūpē jaunas mājas Smiltenē

Pateicoties cilvēku līdzcietībai, saimnieku pamests suns ieguvis jaunas mājas. Iecavas pusē nežēlīgos apstākļos atstātā Bonija tagad dzīvo smiltenietes Maigas Zariņas privātmājā.

 

Pensionāre izlasīja Bonijas bēdu stāstu laikrakstā "Ziemeļlatvija". Palīdzēt sunim atrast jaunas mājas lūdza rīdziniece Laila Smeltere, iepriekš sazinoties ar interneta portālu ziemellatvija.lv.

 

L. Smeltere strādā par grāmatvedi Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un par pamesto dzīvnieku izlasīja internetā citā portālā.

 

Pusotru gadu vecās, melnās suņu meitenes saimnieki, pārvācoties uz dzīvi Rīgā, mājlopus pārdeva, bet kūtī piesieto suni aizmirsa. Par viņu pēc divām nedēļām atcerējās kaimiņi.L. Smeltere internetā labprātīgi sāka meklēt sunim jaunus saimniekus. Palīdzību rīdziniece lūdza arī portālam ziemellatvija.lv, jo ievēroja tā sadaļu "Dzīvnieku SOS".

 

Svētdien vakarpusē portāla redaktore Sarmīte Ozola saņēma no L. Smelteres epastā priecīgu ziņu par to, ka Iecavas Bonijai kopš 22. marta ir jaunas mājas Smiltenē pie ļoti jaukas pensionētas kundzes.

 

"Saimniece sunīti sagaidīja ar baltu matracīti gultiņai, milzīgu vārītas gaļiņas katlu, iepirktu kakla siksniņu ar pavadiņu un veselu jūru neviltotu rūpju un mīlestību," priecājas L. Smeltere. Boniju uz Smilteni viņa aizveda pati.

 

Vakar suņu meiteni jaunajās mājās apciemoja "Ziemeļlatvija". Kucīte patlaban atkopjas pēc patversmes laikā veiktās sterilizācijas operācijas un ir spiesta staigāt zilā "peldkostīmā". Pārciestajā nelaimē Bonija acīmredzot nevaino cilvēkus, jo nebaidās no svešiniekiem un draudzīgi sasveicinās, raušas klēpī un grib nolaizīt seju.

 

Jaunā saimniece viņu mīļi uzrunā te par pelīti, te par cālīti. "Dzīvnieku man ir ļoti žēl. Cilvēku gan ne, jo cilvēkam jāmāk pašam sevi aizstāvēt," strikti nosaka M. Zariņa. Bonijai viņa ļoti jūt līdzi. "Paskat, kāda muguriņa, - tikai kauli un āda," nopūšas saimniece.

 

M. Zariņas mājās vienmēr ir bijis kāds suns. Tukuma patversmē jau ievietoto Boniju pensionāre izlēma paņemt, jo suņu meitene izskatā ir līdzīga iepriekšējai kucītei, kas nomira pērn gandrīz 14 gadu vecumā. Savu suņu fotogrāfijas M. Zariņa piemiņai glabā grāmatu plauktā.

 

Pensionāres mājās ir arī divas kaķenes Lilita un Špice. Arī tās saimniece izglābusi no bezpajumtnieku likteņa. Špice jau izrāda interesi par jauno iemītnieci un grib draudzēties.L. Smeltere cer, ka savās jaunajās mājās Bonija būs laimīga, un izsaka vissirsnīgāko pateicību visiem cilvēkiem, kuri nepaliek vienaldzīgi pret nelaimē nonākušiem dzīvniekiem.