Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Smiltenes ģimnāzisti iepazīst fiziku, ķīmiju un bioloģiju no interesantās puses

Sandra Pētersone
Izglītība

2009. gada 24. marts 07:58

1846
Smiltenes ģimnāzisti iepazīst fiziku, ķīmiju un bioloģiju no interesantās puses

Arī sarežģītā un daudziem skolēniem grūti izprotamā fizika, ķīmija un bioloģija var būt interesanti mācību priekšmeti. Par to pārliecinājās Smiltenes ģimnāzisti. Viņu skolā pirmo reizi notika dabaszinību diena "Vienkārši par neparasto".

 

Skolas zāle uz vienu stundu pārtapa par dabaszinību eksperimentu un demonstrējumu laukumu, pa kuru ar uzdevumu lapām rokās staigāja skolēni. "Stacijās" jeb pieturvietās viņi klausījās skolasbiedru, absolventu un pedagogu skaidrojumus par redzamajiem eksperimentiem un rakstīja atbildes uz jautājumiem par līdzīgu tematu.

 

Ikdienas mācību procesā skolēni neko tādu nevar redzēt, jo šie eksperimenti pārsvarā nav iekļauti mācību programmā.

 

"Te tiek skaidrots, kā strādā skaļrunis," par ierīcēm, kas ik pa brīdim izdod gaudojošas skaņas, stāsta Toms Zālītis no 10. klases. Kopā ar Ventu Lupkinu viņš demonstrē fizikas eksperimentu un skaidro tā būtību skolasbiedriem.

 

Toms atzīst, ka pasākums ir izdevies un skolēniem patīk. "Eksperimenti parāda lietas, kas sadzīvē ir ikdienišķas, bet par kurām nezinām, kā tas viss notiek. Te tas viss tiek izskaidrots."Ar interesi skolēni klausījās arī Latvijas zinātnieku lekcijas par Latvijas enerģētikas nākotni - enerģijas iegūšanu no ūdeņraža.

 

Smiltenes ģimnāzijā viesojās skolas 1970. gada absolvents, tagad fizikas doktors Jānis Kleperis, un ķīmijas doktors Guntars Vaivars, kurš vairākus gadus strādāja Keiptaunas Universitātē Dienvidāfrikā. Abi zinātnieki darbojas Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūtā, ūdeņraža laboratorijā. Smiltenes ģimnāzistiem viņi stāstīja par saviem pētījumiem.

 

"Ūdeņražskābe ir enerģijas uzkrājēja un nesēja. Fosilo degvielu, dabasgāzi pērkam no ārpuses, bet, ja mēs Latvijā pārietu uz ūdeņradi, tad būtu pilnīgi neatkarīgi. Domāju, ka mūsu bērnu bērni to pieredzēs," J. Kleperis Latvijas enerģētikas nākotni vērtē cerīgi.

 

Viņa kolēģis G. Vaivars piemēram min Īslandi, kur jau ir atklāta pirmā ūdeņraža uzpildes stacija automašīnām.

 

Par tādām lietām daži Smiltenes ģimnāzisti jau ir dzirdējuši. Jānis Priede un Varis Kondratjevs fizikas stundā pat demonstrēja mašīnas modeli, kuru darbina ūdeņradis.

 

Jaunieši materiālus atrada internetā, kā arī konsultējās ar skolotāju. "Speciālos traukos ielej destilētu ūdeni. Uzlādējot ūdens sadalās ūdeņradī un skābeklī, un mašīna darbojas uz ūdeņraža," skaidro J. Priede. Šogad viņš gatavos mašīnas modeli, kuru darbina saules baterijas, un piedalīsies konkursā."Pati fizika man īpaši nepatīk, jo tur māca daudz āķīgu lietu. Atzīmes man ir piecas un sešas balles. Taču tādi eksperimenti gan ir aizraujoši," piebilst Jānis.Interesantus eksperimentus dabaszinību dienā skolēni redzēja arī ķīmijā un bioloģijā. "Pirmo reizi ko tamlīdzīgu izbaudīju. Tas bija interesanti, jo stundās pārsvarā mācāmies teoriju, bet te bija praktiski demonstrējumi," stāsta Ilze Saviele no 11.b.

 

Dabaszinību dienu ģimnāzija rīkoja pēc fizikas skolotāja Andreja Miķa un zinātnieka J. Klepera iniciatīvas. Skola cer, ka šādi audzēkņi varētu tikt ieinteresēti studēt eksaktās zinības. "Cilvēki ar eksakto izglītību vienmēr atradīs darbu," iedrošina J. Kleperis.

 

Par to pārliecināta arī LU Bioloģijas fakultātes trešā kursa studente Ilze Klepere. Viņa ģimnāzijā lasīja lekciju par ūdeņraža iegūšanu netradicionālos veidos. "Ekonomistu un sabiedrisko attiecību speciālistu Latvijā ir bez gala, bet zinātnieku trūkst. Vajag jaunas idejas," uzsver studente.

 

Lekcijas Smiltenes ģimnāzijā piektdien lasīja arī LU Bioloģijas fakultātes studente, skolas absolvente Inga Freiberga un smiltenietis astronomijas entuziasts Tomass Krīgers.

Kategorijas

Kategorijas