Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Svin pavasara saulgriežu svētkus

Inga Karpova

2009. gada 23. marts 13:26

1110
Svin pavasara saulgriežu svētkus

Ar pūpolzariem un raibi krāsotām olām folkloras kopas "Sudmaliņa" dalībnieki Pedeles upes krastā aicināja savus draugus no vairākām folkloras kopām un valcēniešus svinēt Saules svētkus un kopā priecāties visnotaļ nozīmīgajā kolektīva pastāvēšanas jubilejā.

Vairāk foto šeit!

Latviešu folklorā Lielā diena simbolizē gaismas un dzīvības uzvaru pār tumsu un nāvi, kad ziemas tumšie spēki atkāpjas, dodot vietu gaismai un siltumam, atgriežot zemei un augiem dzīvību. Latviešu tautas tradīcijās Lielajā diena iezīmēja pavasara punktu, kad diena kļūst garāka par nakti.

 

 

Lielā dienā, saulei lecot un rietot, tās ēna iet pa vienu līniju virzienā rietumi - austrumi. Šo līniju sauc par Saules taku un dabā to iezīmē Lielās dienas rītā pret sauli tekošs strauts. Latvieši izsenis šāda strauta ūdenim piedēvējuši maģisku, veselību un skaistumu vairojošu spēku.

 

 

Lai gan sestdienas rītā pūta auksts vējš un ik pa laikam debesis rotāja sniegpārslu dejas, uz Lielās dienas iedziedāšanu bija sapulcējies itin paprāvs svinētāju pulks. Pirmie ieradās dziesmu draugu kopas "Nāburgi" dalībnieki. Kolektīva vadītāja Mārīte Meļķe "Sudmaliņu" dalībniekiem jubilejā novēlēja izturību un veselību, kā arī nepazaudēt to īpašo dzirksti, kas piemīt tikai viņiem.

 

 

Drīz vien parādījās arī paši jubilāri kopā ar draugiem - folkloras kopu "Ore" no Cēsīm, "Cielavām" no Salacgrīvas, "Dandariem" no Rīgas, "Putniem" no Lēdurgas, dūdiniekiem no Cēsīm - Imantu un Ilzi Ozoliņiem un Eduardu Klinti, kā arī Valkas rajona bērnu un jauniešu interešu centra folkloras kopu "Vainadziņš".

 

Kā lielo, tā mazo sajūsmu izsauca olu mešana un ķeršana un, nenoliedzami, arī šūpošanās. Latviešu ticējums vēsta, ka Lielajā dienā jāšūpojas, lai vasarā nekostu odi. Savukārt, ja noķer mesto krāsaino olu, tad visu atlikušo gadu pavadīs veiksme.

 

Folkloras kopas "Sudmaliņa" vadītāja Skaidra Smeltere atzīst, ka lielākā dāvana bijusi draugu iespēja atbraukt ciemos un kopā iet rotaļās, dziedāt un dejot.

 

"Tas ir jānovērtē, jo lielākā dāvana ir pats cilvēks, viņa prieks ir mūsu prieks," atzīst S. Smeltere. Viņa gan norāda, ka uz koncertu Valgas kultūras centrā esot ieradušies pavisam nedaudz interesentu, tomēr pasākums bija izdevies. Pirms uzstāšanās viesi brīnījušies, ka viņiem būs jāuzstājas uz tik plašas un moderni aprīkotas skatuves.

 

 

 Tāpat S. Smeltere ir gandarīta par iespēju piedalīties Starptautiskajā folkloras festivālā "Baltica 2009", kas notiks no 9. līdz 12. jūlijam Latvijā. Festivālā, kura tēma ir "Zīmes", piedalīsies aptuveni 2000 folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu dalībnieku no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Baltkrievijas, Ukrainas, ASV, Indijas, Gruzijas, Ungārijas, Austrālijas, Peru un Togo. Plānotās norises vietas būs Rīga, Jelgava un vairāki Zemgales pagasti.

 

S. Smeltere atzīst, ka finansiālo apsvērumu dēļ ne visi kolektīvi, kuri izturējuši festivāla skates, varēs piedalīties šajā grandiozajā festivālā, bet diviem kolektīviem no Valkas - "Sudmaliņām" un "Nāburgiem" - tas izdosies ar Valkas domes un Valkas rajona padomes kultūras nodaļas atbalstu.