Ekonomiski attīstītu mazpilsētu galvassāpes – dzīvokļu trūkums

2020. gada 13. novembris 07:57

107

Ekonomiski attīstītu mazpilsētu galvassāpes – dzīvokļu trūkums

Smiltenes novada domē salīdzinoši bieži cilvēki vēršas ar jautājumu par nekustamā īpašuma īres vai izpirkuma tiesībām, lai dzīvotu vai pārceltos uz dzīvi Smiltenes novadā. Sakārtota infrastruktūra, pakalpojumu pieejamība, darba un izglītības iespējas rada vidi, kurā gribas dzīvot. Pašvaldība lepojas ar jau paveikto novadā, vienlaikus apzinās arī vienu no aktuālākajām problēmām – nekustamā īpašuma trūkumu dzīvošanai, izvirzot to kā vienu no prioritātēm.

Pēdējo gadu laikā aizvien aktuālāks šis jautājums kļūst arī Valkā. Novadiem svarīgs ir katrs jaunais speciālists, potenciālais uzņēmējs, jaunā ģimene. «Ziemeļlatvija» pēta, kāda ir reālā situācija Smiltenes un Valkas novados un kā pašvaldībās risina mājokļa jautājumu.
Vēsturiski Smiltenē daudzdzīvokļu namu ir salīdzinoši maz, vairāk pilsētā būvētas privātmājas. «Pašvaldība apzinās šī jautājuma aktualitāti un prioritāti. Taču jau pēc Daugavas ielas daudzdzīvokļu mājas rekonstrukcijas projekta realizācijas arī apzināmies, cik šāda veida projektu īstenošana prasa finansējumu, kura diemžēl pašvaldības budžetā nav. Tādēļ jau vairākus gadus pašvaldība meklē iespēju dzīvojamā fonda paplašināšanai piesaistīt valsts līdzfinansējumu vai to īstenot kāda projekta ietvaros,» laikrakstam stāsta Smiltenes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Beitika.

Lai uzlabotu situāciju Smiltenē, līdz šim pašvaldība ir: rekonstruējusi daudzdzīvokļu māju Daugavas ielā ar 24 jauniem dzīvokļiem; izveidojusi nekustamo īpašumu karti, apzinot brīvos nekustamos īpašumus novadā; iedzīvotājiem ir iespēja pieteikties rindā uz pašvaldībai piederošu dzīvokli; tiek atsavināti dzīvokļi, ja to ierosina īrnieks; ir izstrādāti vairāki detālplānojumi ar mērķi dzīvojamās apbūves attīstībai (Smiltenē, Launkalnes pagastā); tiek atsavināti brīvie vai izveidotie apbūves gabali individuālo dzīvojamo māju izbūvei; tiek attīstīti inženiertīkli (ūdensapgāde, kanalizācija) un publiskā infrastruktūra (ceļi, ielas, ietves, ielu apgaismojums), tādējādi padarot pieejamākus un apbūvei piemērotākus daudzus apbūvētus un neapbūvētus īpašumus; pašvaldība apzina, bez mantiniekiem atstātas degradētas teritorijas un meklē iespēju šo īpašumu juridisko lietu sakārtošanai.

L. Beitika stāsta, ka jau iepriekš pašvaldība ir rīkojusi nekustamo īpašumu izsoles gan uz īpašumiem Smiltenē, gan pagastos, kur jaunās ģimenes, iedzīvotāji varēja iegādāties zemes platības, lai attīstītu dzīvojamo māju izbūvi. Tuvākā pašvaldības nekustamo īpašumu rīkotā izsole būs 20. novembrī, tajā būs iespēja pretendēt uz vairākiem īpašumiem Launkalnes pagastā.

Investoriem esam pārāk tālu no Rīgas

Smiltenes novada mērs Edgars Avotiņš neslēpj, ka mājokļa jautājums ir būtiska problēma, kurai nepieciešams steidzams risinājums. «Kur vien varu, šo jautājumu aktualizēju – gan tikšanās laikā ar ministriem, gan arī Valsts prezidenta vizītes laikā Smiltenē. Tas ir būtisks iemesls tālākai novada attīstībai. Latvijā ir investori, kas grib ieguldīt un iegulda šāda veida projektos, būvējot ne tikai daudzdzīvokļu mājas, bet arī privātmājas. Cik zinu, Cēsis ir īstenojušas vienu pilotprojektu, arī Siguldai ir izdevies piesaistīt investorus. Diemžēl Smiltene investoriem atrodas ģeogrāfiski neizdevīgākā vietā – esam pārāk tālu no Rīgas. Zinām taču, ka būvniecības izmaksas ir vienādas. Būvmateriāli mājai Smiltenē un Pierīgā maksā vienādi, taču atšķirīgs ir iedzīvotāju ienākumu līmenis. Nevar noliegt, ka reģionos maksātspēja ir zemāka. Investoram jebkurā gadījumā svarīgākais ir gūt peļņu. Tuvāk Rīgai daudzdzīvokļu mājā kvadrātmetrs maksā septiņi eiro, bet Smiltenē tie varētu būt četri līdz pieci eiro,» saka E. Avotiņš.

Smiltenes novada mērs cer uz valsts atbalsta programmu mājokļa jautājuma risināšanā. Taču šobrīd jautājums atdzīvojies vien ministriju kabinetos, dažkārt tas tiek piesaukts arī publisko runu laikā. «Veiksmīgs projekts bija daudzdzīvokļu mājas rekonstrukcija Daugavas ielā, bet citu šādu nepabeigtu ēku mums novadā vairs nav. Raugoties uz pagastiem, labi īpašumi tiek ātri nopirkti, nereti tie nemaz nenonāk līdz sludinājumiem. Tāpat arī Smiltenē bieži nekustamie īpašumi, kas saistīti ar mājokli, līdz sludinājumu portāliem nenonāk, jo pieprasījums pēc tiem ir liels. Runājot par nākamā gada reģionālo reformu, Smiltenes novadam pievienosies Raunas un Apes novadi. Tas, ko negribam pieļaut, – koncentrēšanos uz pilsētu, lai iekšienē nenotiktu migrācija. Vien tāda, ka cilvēki no savām dzīvesvietām migrē no rīta uz darbu, bet vakarā dodas atpakaļ uz mājām. Tāpēc pašvaldība cenšas nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru un pakalpojumu pieejamību pagastos,» «Ziemeļlatvijai» stāsta Smiltenes novada domes priekšsēdētājs.

Gatavi remontēt dzīvokļus

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis norāda, ka Valkas pusē nav tik sarežģīta situācija dzīvokļu jautājumā, kā tas ir Smiltenē. «Atšķirībā no Smiltenes, kurā ir daudz privātmāju, mums ir liels skaits daudzdzīvokļu namu, arī pašvaldībai ir pietiekami liels dzīvokļu fonds. Rinda uz tiem iedalās trīs kategorijās, prioritāte ir jaunie speciālisti un uzņēmumiem nepieciešamais darbaspēks. Neapšaubāmi, lielākoties pašvaldībai piederošie dzīvokļi ir sliktā stāvoklī, bet mēs esam gatavi ieguldīt naudu remontā, lai apstākļi būtu atbilstoši dzīves kvalitātei. Attiecīgi no tā, cik daudz investējam remontā, būs atkarīga īres maksa,» stāsta Valkas novada mērs.

V. A. Krauklis stāsta, ka beidzamajos trijos gados tirgus vērtība dzīvokļiem Valkā ir kļuvusi krietni augstāka. Tas saistāms ar cilvēku vēlmi no visdažādākajām Latvijas vietām pārcelties uz Valku. Iemesli ir dažādi – darbs, lētākas izmaksas dzīvošanai. «Ja agrāk Valkā dzīvokļi stāvēja tukši un īpašniekiem bija svarīgi, lai īrnieks sedz komunālos maksājumus, bet papildu samaksa netika prasīta, tad šobrīd situācija ir mainījusies. Atrast īres dzīvokli ir grūtāk, nekā iegādāties to īpašumā. Pavasarī, kad «Covid-19» pandēmijas dēļ tika slēgtas robežas, izrādījās, ka divsimt latvieši, kuri strādā Valkā, dzīvo Valgā. Tas vēlreiz apliecina, ka esam viena pilsēta divās valstīs un to nedrīkst neņemt vērā,» saka Valkas novada domes priekšsēdētājs V.A. Krauklis.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par mediju projekta raksta saturu atbild laikraksts “Ziemeļlatvija”.

#SIF_MAF2020

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Ekonomiski attīstītu mazpilsētu galvassāpes – dzīvokļu trūkums

Kategorijas