Valkas novadam nav cita ceļa, kā vien attīstīties kopā ar kaimiņiem igauņiem

2020. gada 16. oktobris 08:05

346

Valkas novadam nav cita ceļa, kā vien attīstīties kopā ar kaimiņiem igauņiem

Latvijā pēc pašvaldību vēlēšanām, kas notiks 2021. gada 5. jūnijā, būs 42 pašvaldības līdzšinējo 119 vietā. To paredz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, kas stājies spēkā 2020. gada 23. jūnijā. Jaunās pašvaldību domes darbu uzsāks nākamgad jūlijā. Savukārt esošās 119 pašvaldību domes turpinās darbu līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanām.

Nākamgad jūlijā Valkas novada pašvaldība starp pārējām jaunizveidotajām 41 vietvarām būs pati mazākā Latvijā – gan teritorijas, gan arī iedzīvotāju skaita ziņā. Pēc Iedzīvotāju reģistra datiem, Valkas novadā uz 2020. gada 13. oktobri dzīvo 8649 iedzīvotāji.

Lielāko daļu Valkas novada teritorijas aizņem meži

Valkas novads izveidots 2009. gada 1. jūlijā. Tā platība ir 906,8 kvadrātkilometri. Lielāko daļu novada teritorijas aizņem meži – 58,57 procentus. Novadā lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņem nedaudz vairāk par 39 procentiem no kopējās teritorijas. Pārējie zemes izmantošanas veidi aizņem relatīvi nelielas platības.

Ģeogrāfiski Valkas novads atrodas Latvijas ziemeļaustrumos, vēsturiskā Vidzemes reģionā. Novadu veido Valkas pilsēta un Ērģemes, Kārķu, Valkas, Vijciema un Zvārtavas pagastu teritorijas. Novada administratīvais centrs ir Valkas pilsēta. Novads robežojas ar Igaunijas Republiku, Apes, Smiltenes, Strenču, Burtnieku un Naukšēnu novadiem. Valkas novada robeža ar Igaunijas Republiku ir apmēram 75 kilometri. No tiem aptuveni trešdaļa ir pa Gaujas upi. Valkas novads atrodas 157 kilometru attālumā no galvaspilsētas Rīgas, 50 kilometru attālumā no nacionālās nozīmes attīstības centra Valmieras, robežojas ar Igaunijas pilsētu Valgu un atrodas 90 kilometru attālumā no otras lielākās pilsētas Igaunijā Tartu. Novadu šķērso valsts nozīmes galvenais autoceļš A3 Rīga–Tartu, valsts reģionālie autoceļi Valka–Smiltene, Valka–Rūjiena, Valka–Vireši, dzelzceļš Rīga–Tallina. Liela daļa Valkas novada teritorijas ir iekļauta Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā un Aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja” (Natura 2000).

Vidzeme sadalīta neproporcionālās pašvaldībās

Īstenojot pašvaldību reformu, vietvaras, tostarp Valkas novada pašvaldību, sagaida būtiskas pārmaiņas un izaicinājumi. Par to, kā dzīvosim Latvijā mazākajā administratīvajā teritorijā, “Ziemeļlatvija” lūdza komentāru Valkas novada domes priekšsēdētājam Ventam Armandam Krauklim. Viņš atzīst, ka, īstenojot pašvaldību reformu, situācija izveidojās amizanta, jo daudzi mazie novadi vēlējās palikt mazi, bet Valkas novads vēlējās būt lielāks. Mazajiem neļāva neapvienoties, bet Valkas novadam neļāva kļūt lielākam.

“Domājot ilgtermiņā un skatoties no valsts pārvaldības viedokļa, tā ir Saeimas kļūda, ka Vidzeme ir sadalīta neproporcionālās pašvaldībās. Tas nav pareizi no vispārējā attīstības viedokļa. Skaidrs, ka politiķi vēlas būt populāri. Turklāt pie lemšanas par pašvaldības reformu klāt bija daudzi Saeimas politiķi – vidzemnieki, tāpēc sākās politiskās spēlītes,” atceras pašvaldības vadītājs.

Sadarbības pamatā abu partneru ieinteresētība

Ja uz Valkas novadu raugās īslaicīgākā attīstības termiņā, pēc nākamgad gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām novadam klāsies daudz vieglāk. Raugoties no V. A. Kraukļa darba pieredzes, katra apvienošana ir sarežģīts process gan no praktiskā, gan cilvēciskā un emocionālā viedokļa. Valkas novadam šis apvienošanās ceļš nebūs jāiet, tāpēc varēs turpināt strādāt, nemainot visus līdz šim plānotos attīstības plānus. V. A. Krauklis atzīst, ka attīstības vektors uz augšu jāvirza kopā ar igauņiem.

“Cita ceļa mums nemaz nav, jo, kā jau izteicās mūsu latviešu kaimiņi, starp mums ir mežs. Tā tas arī ir, bet, protams, arī tas mežs nebūtu traucējis, jo vēsturiski ne Valkas apriņķa, ne Valkas rajona teritorija nav bijusi tik maza. Arī agrākos laikos pie daudz mazākām komunikācijas iespējām šī teritorija attīstījās labi. Diemžēl šis vilciens ir aizgājis, un mums jārēķinās ar to realitāti, kāda tā ir,” atzīst Valkas novada domes priekšsēdētājs.

Lai novads attīstītos, jau tagad pašvaldība galveno uzsvaru liek uz Latvijas – Igaunijas programmu, uz konceptu, kā izdevīgi izmantot šo pierobežas situāciju. Tāpat notiek intensīvas diskusijas gan savā starpā, gan ar atbildīgajām ministrijām, gan ar Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas Apvienoto tehnisko sekretariātu. Ir jau radušās ieceres, kuras prezentēt igauņu kolēģiem. Šīm kopīgām aktivitātēm ir jābūt interesantām arī Valgas pagasta pašvaldībai, citādi sadarbība neizdosies. V. A. Krauklis atzīst, ka, sadarboties ar igauņiem ir sarežģītāk nekā ar Latvijas pašvaldībām, bet, to jau darot gadiem, pašvaldība ir iemanījusies tikt ar to galā.

Izteikta centrbēdze uz Valmieru

Domājot vidējā attīstības termiņā, V. A. Krauklis skaidro, ka teritoriāli lielākām pašvaldībām ir arī lielāks budžets, līdz ar to lielākas iespējas manevrēt ar finanšu līdzekļiem. Piemēram, ja pašvaldībai ir 15 miljonu liels gada budžets, ir daudz vieglāk atvēlēt miljonu attīstībai, nevis domāt tikai par izdzīvošanu un pamatfunkciju nodrošināšanu. V. A. Krauklis kā galveno nākotnes problēmu saskata to, ka apkārtējām lielākajām pašvaldībām, salīdzinājumā ar Valku, būs iespēja ieguldīt vairāk budžeta līdzekļu attīstībā. Neapšaubāmi, starp pašvaldībām notiek arī konkurence par uzņēmumiem, lai tie konkrētā pašvaldības teritorijā uzsāktu darbību. Līdz ar to notiek arī iedzīvotāju aizplūšana.

“Faktiski to jau jūtam – Vidzemē ir izteikta centrbēdze uz Valmieru. Spilgts piemērs ir izglītības joma, jo jaunieši pēc 9. klases izvēlas doties mācīties uz Valmieras izglītības iestādēm. Lai tas nenotiktu, ir faktiski jābūt labākam. Taču, ja ir mazāk naudas, par labāko būt ir ļoti grūti. Valmieras novads Vidzemē būs vislielākais, tātad arī naudas viņiem būs visvairāk. Valmierai dabīgu priekšrocību iedod arī tas, ka tur ir Vidzemes Augstskola un daudz ražošanas uzņēmumu. Būtu bijis pareizāk, ja citas pašvaldības būtu stiprinātas vairāk, tā attīstot visu Vidzemi,” secina pašvaldības vadītājs. Viņš atklājis, ka diemžēl Vidzeme dažos attīstības rādītājos nav labāka par Latgali. Piemēram, tas attiecas uz atsevišķās Vidzemes teritorijās dzīvojošo ienākumu līmeni un cilvēku skaitu uz vienu kvadrātkilometru, jo notiek iedzīvotāju aizplūšana no laukiem uz centriem.

Valdība pašvaldībām atņem naudu

Pašvaldības vadītājs uzsver, ka būs vēl aktīvāk jāstrādā, jābūt vēl izdomas bagātākiem. Turklāt, izvērtējot pēdējo gadu pašvaldības budžeta skaitļus, tie apliecina, ka Valkas novadam šis periods bijis ļoti sekmīgs. V. A. Krauklis lepojas, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērs Valkas novadā ir audzis par 13 procentiem. Tas ir ceturtais labākais rādītājs starp visām Latvijas pašvaldībām. Šajā pozīcijā labākās ir Pierīgas pašvaldības, kas nebūt nav vietvaru pašu nopelns, bet tur dzīvo bagāti iedzīvotāji. To nevar attiecināt uz Valkas novadu.

V. A. Krauklis rēķina, ka pašvaldības budžetam no iedzīvotāju ienākuma nodokļa summāri būtu bijis 530 540 eiro liels pieaugums. Taču valdība izdomājusi, ka nākamgad pašvaldībās par pieciem procentiem samazinās iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporciju. Tā visa rezultātā kopā ar Pašvaldības izlīdzināšanas fondu plānotais 2021. gada pašvaldības budžets nevis pieaugs, bet samazināsies par 1,1 procentu. V. A. Krauklis atzīst, ka no pirmā acu uzmetiena šis samazinājums nav iemesls raudāšanai, jo citām pašvaldībām gaidāms samazinājums no četriem līdz pat deviņiem procentiem. Taču realitātē tas ir ne tikai netaisnīgi, bet būs liela problēma. Gadiem ilgi Valkas novada pašvaldība zaudē naudu, jo daudzi valcēnieši savu dzīvesvietu ir deklarējuši Valgā, bet dzīvo un bērnus izglīto Valkā. Katru gadu novads faktiski zaudē 400 līdz 500 tūkstošus.

“Tagad, kad pašvaldība pati ir nopelnījusi ar savu darbu pusmiljonu eiro, mums tomēr budžetu samazina. Acīmredzot būs arī Saeimas lēmums. Rodas jautājums – kā pašvaldība var attīstīties, ja to naudu, kuru paši esam sagādājuši, atņem. Valdība saka, ka jāpalielina algas pedagogiem un mediķiem, bet kāpēc tas ir jādara uz pašvaldību rēķina? Ja ir liels budžets, tad vēl kaut kā var izgrozīties.

Nākamgad mūs gaida tiešām ļoti grūts uzdevums – kā vispār veikt pamatfunkcijas pie šādas finanšu situācijas,” atzīst V. A. Krauklis. Viņš skaidro, ka nākamgad vairākās pozīcijās jāpalielina pašvaldības budžeta līdzekļi – minimālās algas pieaugumam no 430 līdz 500 eiro; jāpalielina algas mediķiem un pedagogiem, jāpalielina garantētās iztikas minimums, pabalsts iedzīvotājiem, kas ieguvuši trūcīgās personas statusu, un mājokļa pabalsts. Turklāt novada dome pirmo gadu vairs nesaņems valsts dotāciju specializētajam bērnudārzam “Pumpuriņš”, kā arī arvien samazinās valsts atbalsts skolēnu brīvpusdienām. Šajās pozīcijās būtiski pieaugs pašvaldības budžeta izdevumi, bet tajā pašā laikā budžets būs mazāks.

“Tieši tad, kad ir uzņemts labs attīstības temps, valdība atņem jebkuru iespēju to turpināt. No valsts pārvaldes viedokļa un principiāli tas ir pilnīgi nepareizi. Protams, no tā cietīs visi novada iedzīvotāji. Arī pašvaldības darbiniekiem nolaižas rokas,” atzīst V. A. Krauklis. Visticamāk, būs grūti atrast veidu, kā palielināt atalgojumu pašvaldības darbiniekiem. Šogad pašvaldības darbiniekiem vidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas ir 748 eiro. Savukārt valsts pārvaldē strādājošajiem, pēc 2019. gada oficiālajiem datiem, – 1243 eiro pirms nodokļu nomaksas. V. A. Krauklis uzskata, ka disproporcija tikai pieaugs – tas nav absolūti pareizi un motivējoši. Turklāt Valkas novada domei ir un būs grūti izturēt konkurenci attiecībā uz labu darbinieku piesaisti.

Valka ir reģionālās nozīmes attīstības centrs

Vides aizsardzības un reģionālās aizsardzības ministrija (VARAM), īstenojot Administratīvi teritoriālo reformu, uzsvēra, ka šo reformu nepieciešams veikt Latvijas iedzīvotāju interesēs. Proti, ir būtiski teritorijas attīstību plānot kopsakarībās ap reģionālās un nacionālās nozīmes centriem, kur ekonomiskā aktivitāte un pieprasījums pēc pakalpojumiem ir augstāks.

VARAM ministra padomnieks pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumos Madars Lasmanis uzsver, ka Valka ir reģionālās nozīmes attīstības centrs atbilstoši Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam un Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam noteiktajam. Eiropas Savienības (ES) fondi 2021.–2027. gadam tiek plānoti tieši nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem un to teritorijām, kur pamatā plānots atbalstīt sagaidāmo rezultātu ziņā efektīvākos projektus. Tie tiks izvēlēti konkursu kārtībā. M. Lasmanis norāda, ka kritērijs ES fondu konkursos, lai pašvaldība varētu veiksmīgi startēt, nebūs iedzīvotāju skaits, bet gan, vai novads ir vai nav nacionālās/reģionālās nozīmes centrs. Līdz ar to neatkarīgi no iedzīvotāju skaita Valkas novads var būt līdzvērtīgs dalībnieks citiem nacionālajiem un reģionālajiem centriem. Papildus daļu investīciju plānots novirzīt reģionālā mērogā identificētiem specifiskiem izaicinājumiem. Līdz ar to šis ir tas gadījums, kad Valka un Ziemeļlatvijas pierobežas problēmas būtu kompleksi risināmais jautājums Vidzemes plānošanas reģiona attīstības programmā.

Atbilstoši Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam ES fondu darbības programmā 2021.–2027. gadam VARAM pasākumi paredz plašu atbalstu pašvaldību prioritārajiem projektiem. Piemēram, publiskās infrastruktūras attīstībai uzņēmējdarbības veicināšanai, viedo pašvaldību risinājumiem, klimata pielāgošanās pasākumiem, pašvaldību un plānošanas reģionu kapacitātes uzlabošanai un citiem. Tāpat šobrīd notiek diskusijas par atbalstu reģionālās attīstības jomā Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna un Taisnīgās pārkārtošanas fonda plāna ietvaros, izvērtējot atbalsta nepieciešamību kopumā visās jomās.

Viens no nākamajā plānošanas periodā 2021.–2027. gada finanšu instrumentiem ir Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa programmas. Jaunajā periodā tiks nodrošināta stratēģiskā plānošana un atbalsts pierobežu reģionu līdzsvarotai attīstībai. Piemēram, radot iespēju atbalstīt Valkas un Valgas dvīņu pilsētu attīstības projektus no divpusējās pārrobežu sadarbības programmas ar Igauniju. Minētā programma ir vēl izstrādes stadijā un tiek veidota abu valstu kaimiņreģionu attīstības iniciatīvu atbalstam.

Līdz šim no Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam ietvaros būtisks ieguldījums tiek veikts Latvijas un Igaunijas dvīņu pilsētu Valkas un Valgas kopīgā centra attīstībā, kā arī tika veicināta pārrobežu tirgus integrācija un nodarbinātības iespējas tieši Valkas un Valgas pašvaldībās.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par medija projekta raksta saturu atbild laikraksts “Ziemeļlatvija”.

#SIF_MAF2020

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Valkas novadam nav cita ceļa, kā vien attīstīties kopā ar kaimiņiem igauņiem

Kategorijas