Vēl vienas barikādes nokavētas
Janvāra notikumos pirms 30 gadiem jeb barikāžu laikā manas klātesamības nav. Toreiz ģimenes apstākļu dēļ biju atgājusi malā no procesiem, kuros Latvijas iedzīvotāji ierakstīja savus vārdus mūsu valsts vēsturē. Taču, arī nebūdama iesaistīta, sajutu to spriedzi, trauksmi un pacilātību, kas toreiz burtiski caurstrāvoja laiku un telpu. Taču visādi citādi par barikāžu laiku zinu tikai no plašsaziņas līdzekļos vēstītā un no barikāžu aizstāvju stāstītā.
Līdz ar to man nav arī 1991. gada janvāra barikāžu aizstāvju šodienas sajūtu, bet mani emocionāli ļoti aizķēra Facebook izlasītais trikātieša Ando Krūzes ieraksts: “Barikāžu sakarā: Lauku vīri gaismu sauca – Nezināja tie, ka drīz... Vieni plātīsies šai gaismā – Citi valsti izlaupīs”.
Komentējot savu ierakstu, Ando Krūze tālāk raksta, ka viņam, barikāžu dalībniekam nr. 24985, šogad pašvaldība lūgusi uzrakstīt atmiņas par šo laiku. “Daudzi esot atteikuši un nevēloties vispār runāt par to. Nu es uzrakstīju, kā tikām piesmieti un piečakarēti! Droši vien jau, ka tādas atmiņas pie sienas neliks,” tālāk savā Facebook kontā raksta Ando Krūze, un viņam ar saviem komentāriem atsaucas līdzīgi domājošie.
1991. gada janvāra barikādes Latvijā tiek raksturotas kā izcils starptautiskas nozīmes nevardarbīgas pretošanās piemērs, kad Latvijas neatkarības atbalstītāji aizstāvēja valsts brīvību pret militārām akcijām un neatkarības pretiniekiem, apzinoties, ka par to var samaksāt ar savu dzīvību. Lietuvā, Viļņā, jau bija nogalināti 14 cilvēki, vairāki simti – ievainoti.
Es neesmu to vidū, kuri saka, ka neatkarīgajā Latvijā viss ir slikti, taču tās labās lietas, ko saredzu, vairākumā gadījumu sasnieguši paši iedzīvotāji, gan dibinot un attīstot savus uzņēmumus un zemnieku saimniecības, gan ieguldot savu intelektu un talantus zinātnē, mākslā un tamlīdzīgi. Savukārt par valsts pārvaldes aparātu jāsaka, – vajadzēja Latvijas iedzīvotājiem jau pirms daudziem gadiem atkal iziet barikādēs, šoreiz, lai aizsargātu tautu no pašu ievēlētās Saeimas un Ministru kabineta. Sabiedrības pasīva reakcija uz valsts pārvaldes vienu negodīgu rīcību raisa nākamo šādu rīcību, un nu jau ne vairs tautai ir cieņa pret savu valdību, ne valdībai – pret tautu.
Un šobrīd Latvijai tuvojas smagi laiki. Man ir bažas par tām parādsaistībām, kurās mūsu valsts nonākusi, valdībai (Valsts kasei) aizņemoties aptuveni 2,2 miljardus eiro starptautiskajos finanšu tirgos “Covid-19” krīzes pārvarēšanai. Vairāki ekonomisti jau brīdina, – vajag piebremzēt. Prognozētais Latvijas valsts parāds 2021. gadam ir 46 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Valsts bankrots, kad valsts nav spējīga nomaksāt ārējos parādus, iestājas situācijā, kad valsts ārējais parāds ievērojami pārsniedz iekšzemes kopproduktu. Taču lielais aizņēmums būs jāatdod, citādi – kam pieder naudas dotā vara, tas arī diktē nosacījumus.
Kategorijas
- Novados
- Smiltene
- Valka
- Strenči
- Kaimiņos
- Vēlēšanas
- Kriminālziņas
- Izglītība
- Sports
- Orientēšanās
- Auto/Moto/Velo
- Futbols
- Florbols
- Basketbols
- Citi sporta veidi
- Hokejs
- Volejbols
- Kultūra un Izklaide
- Foto
- Cilvēkziņas
- Vaļasprieki
- Citas ziņas
- Bizness
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Dzīvespriekam
- Latvijas ziņas
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Balles
- Teātris
- Koncerti
- Kino
- Sports
- Festivāli
- Baznīcās
- Citi pasākumi
- Video
- Statiskas lapas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Mediju projekts
- Mediju kritika
- Ar informāciju pret dezinformāciju
- Mediju projekti 2018
- Mediju projekts 2020
- Eiropā
- Dzīvesstils
- Atpūta
- Hobiji
- Mīluļi
- Veselība
- Virtuvē
- Noderīgi
- Viedokļi
- Vides projekti
- Daba-iepazīstam un palīdzam
- Rūpēsimies par vidi
- Saimnieko gudri
- Informējot iedvesmojam
- Covid-19