Šķetinot Dārza ielas asfalta lietu, atklājas arvien vairāk neskaidrību (pilns raksts)

2021. gada 19. janvāris 08:43

1166

Šķetinot Dārza ielas asfalta lietu, atklājas arvien vairāk neskaidrību (pilns raksts)

Jau rakstījām, ka aizvadītajā gadā Smiltenē pārbūvētajai Dārza ielai (posmā no Dakteru ielas līdz Atmodas ielai) asfalta virskārtu šopavasar nāksies ieklāt no jauna konstatēto defektu dēļ un tas būs jādara darbu veicējam par saviem līdzekļiem. Šai ziņai uzmanību pievērsuši daudzi iedzīvotāji, un tas ir saprotams.

Smiltenē, kas Latvijā tiek dēvēta par ceļinieku galvaspilsētu, kaut kas tāds līdz šim nav noticis. Vietējie ceļu būvētāji ar lielu darba stāžu neatceras neko līdzīgu, kad kādā no pilsētas ielām tādā apjomā būtu nofrēzēts svaigi ieklāts asfalts un iela tiktu pārasfaltēta. Turklāt, sākot pētīt šo tēmu, atklājas gan faktu nesakritības, gan mēģinājumi sagrozīt informāciju un “noslepenot” īstos Dārza ielas asfaltētājus.

Asfaltētājs devis darbu pašvaldības izpilddirektora vietniecei

Piedevām Smiltenes Dārza ielas objekts Latvijā negatīvi izskanējis vēl cita iemesla dēļ. Portāls “pietiek.com” aizvadītā gada nogalē publicēja rakstu “Pats “uzmet”, pats piestāda līgumsodu” par konfliktu starp Smiltenes Dārza ielas objekta ģenerāluzņēmēju Rīgas uzņēmumu SIA “Buildimpeks” un vienu no objekta apakšuzņēmējiem Smiltenes novada uzņēmumu SIA “Siriha GP”. “pietiek.com” raksta, ka uzņēmums “Buildimpeks” “ne tikai nav apmaksājis rēķinus gandrīz 80 tūkstošu eiro apmērā, – tas arī pieteica apakšuzņēmējam 170 000 eiro lielu pretenziju kā līgumsodu par tā nepaveiktiem darbiem, taču faktiski šie darbi palika nepabeigti tieši iepriekš minēto neapmaksāto rēķinu dēļ”.

Savukārt “Ziemeļlatvijā” jau pērn vasarā vērsās vairāki smiltenieši, paužot izbrīnu par dažām tobrīd Dārza ielā notiekošajos būvdarbos novērotajām lietām un apšaubot darbu izpildes kvalitāti. Uz to Dārza ielas pārbūves būvuzraugs Rēzeknes novada uzņēmuma SIA “Marčuks” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Marčuks “Ziemeļlatvijai” skaidroja, ka Dārza ielas objekts Smiltenē ne ar ko neatšķiras no citiem ielu projektiem, – vārdu sakot, šajā objektā visi būvdarbi notiekot tā, kā tehnoloģijas to prasa.

Dārza ielas posma pārbūves pasūtītāja ir Smiltenes novada dome. Projekta kopējās izmaksas pārsniedz vienu miljonu eiro, proti, tās ir 1 221 743,58 eiro. Objektā ieguldīts arī Eiropas Savienības līdzfinansējums – 493 374,85 eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Valsts budžeta dotācija ir 96 804,24 eiro, bet Smiltenes novada pašvaldības līdzfinansējums – 631 564,49 eiro.

Skaidrojot, kāpēc noticis tā, ka šādā Eiropas projektā ir gadījies brāķis, “Ziemeļlatvijas” uzmanību pievērsa arī Smiltenes novada pašvaldības izsludinātais atklātais konkurss par Dārza ielas pārbūvi, proti, pašvaldības Publisko iepirkumu komisijas gala ziņojumā ir nesakritības ar patiesajiem faktiem. Ziņojumā norādīts, ka konkursā uzvarējušais objekta ģenerāluzņēmējs SIA “Buildimpeks” piesaista divus apakšuzņēmējus – SIA “Wesemann” 34 procentu apjomā no piedāvājuma cenas uz asfaltbetona seguma izbūves darbiem un SIA “CTB” 14 procentu apjomā uz ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūves darbiem.

Pirmkārt, pārbaudot firmu specializāciju un pēc tam sazinoties ar šiem apakšuzņēmējiem, “Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka “Wesemann” patiesībā startēja uz ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūvi, bet “CTB” – uz asfaltēšanas darbiem. Otrkārt, realitātē Dārza ielas asfaltēšanu veica pavisam cits uzņēmums – Burtnieku novada SIA “Sidlu Ceļi”, ko “Ziemeļlatvijai” apstiprināja šī uzņēmuma valdes loceklis Uldis Kalniņš.

Pēc “Ziemeļlatvijas” rīcībā esošās informācijas, uzņēmumā “Sidlu Ceļi” no 2015. gada 29. decembra līdz 2020. gada 12. martam par būvspeciālisti ceļu būvdarbu vadīšanas jomā vienlaikus ar darbu pašvaldībā strādāja Smiltenes novada domes izpilddirektora vietniece Ilze Sausā (šie fakti publiski pieejami būvniecības informācijas sistēmā – BIS). “Cilvēks, kurš pašvaldībā no administrācijas puses diriģē toni par ceļiem”, tā “Ziemeļlatvijai” par Ilzi Sauso teic Smiltenes novada pašvaldības Publisko iepirkumu komisijas loceklis Otārs Putrālis.

Pēc BIS pieejamās informācijas redzams, ka pēc darba attiecību pārtraukšanas ar Ilzi Sauso viņas vietā uzņēmumā “Sidlu Ceļi” sācis strādāt Helvijs Šnepsts, kurš ir arī SIA “Buildimpeks” darbinieks. Helviju Šnepstu “Ziemeļlatvija” 2020. gada vasarā, rakstot par Dārza ielas pārbūvi, intervēja kā objekta ģenerāluzņēmēja SIA “Buildimpeks” atbildīgo būvdarbu vadītāju.

Interešu konfliktu noliedz

Smiltenes novada pašvaldības Publisko iepirkumu komisija gala ziņojumu par to, ka Dārza ielas pārbūves konkursā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirtas uzņēmumam SIA “Buildimpeks”, parakstīja 2020. gada 26. februārī, – tad, kad Ilze Sausā vēl bija darba attiecībās ar uzņēmumu SIA “Sidlu Ceļi” (konkursā aiz svītas palika otrs pretendents vietējais uzņēmums “8CBR”, kura piedāvātā cena bija augstāka).

Ilze Sausā “Ziemeļlatvijai” skaidro, ka interešu konflikta situācija neveidojas. “Neesmu pašvaldības Publisko iepirkumu komisijā, kur tiek pieņemti lēmumi par konkrēto pretendentu atbilstību un līgumu slēgšanu darbu izpildei. Pašvaldības Publisko iepirkumu komisija veic savu darbu, izvēloties pretendentu atbilstoši Publisko iepirkumu likumam un Iepirkuma nolikumam, vērtējot iesniegtos piedāvājumus,” atbild Ilze Sausā uz “Ziemeļlatvijas” vaicājumu, vai viņas bijušais darbs uzņēmumā “Sidlu Ceļi” var būt iemesls viņas interešu konfliktam iepirkumā par Dārza ielas pārbūvi, piemēram, sarunās ar Smiltenes novada pašvaldības Publisko iepirkumu komisiju.

Interešu konflikta neesamību uzsver arī SIA “Sidlu Ceļi” valdes loceklis Uldis Kalniņš, norādot, ka uzņēmumu uz sadarbību Dārza ielas objektā uzaicināja “Buildimpeks”, jo savulaik abi uzņēmumi kopā strādājuši objektā Saulkrastos. Uzaicinājums esot ticis izteikts jau pēc līguma noslēgšanas ar Smiltenes novada pašvaldību.

“Savukārt ar Ilzi Sauso jau iepriekš runājām, ka mums sadarbība ir jāizbeidz, jo viņa kāpa pa karjeras kāpnēm domē. Tas neiet kopā ar ceļu būvniecību. Varbūt cilvēki grib saskatīt sazvērestības teorijas, bet tādu nav,” uzsver Uldis Kalniņš.

Ilze Sausā “Ziemeļlatvijai” skaidro, ka pasūtītājs – Smiltenes novada dome – nav darbu izpildē skaņojis apakšuzņēmēju SIA “Sidlu ceļi” un par visiem būvdarbiem objektā, tai skaitā par asfalta ieklāšanas darbiem, ir atbildīgs SIA “Buildimpeks” un apakšuzņēmējs SIA “CTB”.

Te jāatgādina, ka pašvaldības Publisko iepirkumu komisijas gala ziņojumā, kas pieejams elektronisko iepirkumu sistēmā, uzņēmums SIA “CTB” norādīts kā apakšuzņēmējs ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūves darbos, kaut gan šī Liepājas uzņēmuma specializācija ir ceļu un maģistrāļu būvniecība. Ja strikti pieturas pie šī ziņojuma, tad uzņēmumam “CTB” nekādas saistības ar Dārza ielas asfaltēšanu nav un par to atbildīgs pēc minētā dokumenta sanāk Rīgas uzņēmums “Wesemann”, kas ir specializējies ūdensapgādes sistēmu būvniecībā.

“Ziemeļlatvija” sazinājās ar uzņēmumu “Wesemann”, kas norādīja, ka iepirkumā startējis uz ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūves darbiem, un pieļāva, ka protokolā, visticamāk, ir pieļauta drukas kļūda, par ko jau agrāk informējis arī ģenerāluzņēmēju SIA “Buildimpeks”.

Nesaskaņota apakšuzņēmēja maiņa ir pārkāpums

Skaidrojot, kas tad īsti asfaltēja Dārza ielu, rodas iespaids, ka kāds tam pāri klāj slepenības plīvuru. Taujāts, kas tad īsti ieklāja asfaltu Dārza ielā, objekta ģenerāluzņēmēja SIA “Buildimpeks” valdes loceklis Edijs Ekmanis “Ziemeļlatvijai” vispirms stāsta, ka “asfaltnieki” bija uzņēmums “CTB”, bet pēc iebilduma, ka “Ziemeļlatvijai” ir informācija par citu darbu veicēju, proti, uzņēmumu SIA “Sidlu Ceļi”, skaidro, ka no šī uzņēmuma “Buildimpeks” tikai īrēja tehniku.

Pavisam citu atbildi “Ziemeļlatvijai” sniedz Liepājas ceļu būves uzņēmums SIA “CTB”. “Atsaucoties uz jūsu informācijas pieprasījumu, informēju, ka SIA “CTB” nav veikusi būvdarbus objektā “Smiltenes pilsētas publiskās infrastruktūras sakārtošana uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, I kārta, Dārza ielas pārbūve”. Lai gan SIA “CTB” konkursā tik tiešām startēja kā ģenerāluzņēmēja SIA “Buildimpeks” apakšuzņēmējs, nodrošinot kvalifikāciju ceļu būvdarbiem, taču, konkursam noslēdzoties, sadarbība netika turpināta,” “Ziemeļlatviju” informē SIA “CTB” jurists Mārtiņš Brokans.

Faktiski Dārza ielas asfaltēšanā kā apakšuzņēmējs strādāja uzņēmums “Sidlu Ceļi”. To “Ziemeļlatvijai” apstiprina šī uzņēmuma valdes loceklis Uldis Kalniņš.

“Juridiski šāda nesaskaņota apakšuzņēmēja maiņa uz tik lielu darbu apjomu ir pārkāpums, ko ar kontroles mehānismu nedrīkst pieļaut. Tāpēc ir būvuzraugs. Ir jāziņo un jāsaskaņo savstarpēji, lai mainītu spēles noteikumus. Kādas ir sekas, ja tas nav izdarīts, man uzreiz ir grūti atbildēt. Likumā viss ir skaidri un gaiši atrunāts, arī iepirkuma un līguma nosacījumos,” Ziemeļlatvijai” skaidro Smiltenes novada pašvaldības Publisko iepirkumu komisijas loceklis Otārs Putrālis.

Viņš atzīst, ka nav bijis lietas kursā par komisijas gala ziņojumā sajauktajiem apakšuzņēmējiem un arī par Ilzes Sausās otru darbavietu.

Otārs Putrālis uzsver, ka atslēgas vārds visos iepirkumos ir kontroles mehānisms. “Ja tas ir un nav kaut kādas ieinteresētības un aizdomu ēnas par acu pievēršanu uz nebūšanām, tad domāju, viss ir kārtībā. Ja kontroles mehānisms klibo, tad uzņēmējs cenšas to izmantot. Jau izvērtējot saņemtos piedāvājumus konkursā par Dārza ielas pārbūvi, mums nebija pārliecības par SIA “Buildimpeks” spējām un viņu varēšanu. Visu laiku tika uzdoti daudzi jautājumi, no mūsu komisijas puses pat tika radīti nelieli šķēršļi, lai pretendents īpaši pierādītu savu varēšanu. Objektīvi argumenti, lai viņu atraidītu, neradās. Līgums tika noslēgts. Tālāk bija strikti jāpieiet un jākontrolē, kā darbi tiek izpildīti. Vēl jo vairāk, – ja mums nav pārliecības par darba veicēja pieredzi mūsu pusē, tad mums divtik jāpievērš visam uzmanība un, ja kaut kas nav kārtībā, tūlīt jāliek pārdarīt, nevis jānogaida. Mūsu domes izpilddirektora vietniece (Ilze Sausā – redakcijas piezīme) ir augsti kvalificēta sava aroda pārzinātāja, kuru nevar iebāzt maisā. Viņa no administrācijas puses koriģē iepirkumu komisiju, lai mēs uzdotu papildu jautājumus par pretendentu varēšanu, un, ja viņi nav spējīgi atbildēt uz mūsu jautājumiem par darbu veikšanas kvalitāti, pieredzi un tamlīdzīgi, tad mums būtu pamats viņus atraidīt. Tāpēc, kā jau teicu, atslēgas vārds ir tikai un vienīgi kontroles mehānisms. Domāju, ka Dārza ielas gadījumā tas kliboja. Mūsu pašvaldībā ir sen nobriedusi situācija, vēl jo vairāk tagad, kad apvienosimies ar blakus novadiem, par nepieciešamību izveidot revīzijas komisiju, kas kontrolēs visas šāda veida darbības, kurai būs iespējams pacelt materiālus, uzprasīt lietderību, pamatojumu un tamlīdzīgi. Šobrīd, manuprāt, izpildvara buksē un uz daudz ko tiek pievērtas acis. Tāpēc viens pārkāpums veicina nākamo,” viedokli pauž Otārs Putrālis.

Defektā vaino nekvalitatīvu asfalta masu

Jau rakstījām, ka Smiltenes novada domes izsludinātajā atklātajā konkursā par Dārza ielas posma pārbūvi pieteicās divi pretendenti: Smiltenes uzņēmums SIA “8CBR”, kura finanšu piedāvājums bija 953 194,28 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), un uzņēmums SIA “Buildimpeks” ar savu finanšu piedāvājumu 867 777,77 eiro bez PVN.

Smiltenes novada domes Publisko iepirkumu komisija piešķīra līguma slēgšanas tiesības uzņēmumam SIA “Buildimpeks”, atzīstot to par uzvarētāju, jo šis uzņēmums iesniedza lētāko finanšu piedāvājumu, kā arī tika secināts, ka šis piedāvājums atbilst iepirkuma nolikumā un tā pielikumā izvirzītajām prasībām un nav atzīstams par nepamatoti lētu.

To, kāpēc pērn septembrī Dārza ielā ieklātajai asfalta virskārtai konstatēti defekti jeb neatbilstoši kvalitātes kontroles rādītāji, “Ziemeļlatvijai” skaidro SIA “Sidlu Ceļi” valdes loceklis Uldis Kalniņš. “Problēma bija asfalta masā. Rūpnīcā gadījās tehniska ķibele – datorsistēma kļūdījās, jo izjuka viens sensors. Problēmu varēja konstatēt tikai nākamajā dienā pēc paraugu testēšanas.
Kad problēma tika saprasta, tad arī tika ziņots pasūtītājam (Smiltenes novada domei – redakcijas piezīme). Negribam neko slēpt, viss notiek atklāti. Par to, ka jānomaina asfalta virskārtas segums, neviens nav strīdējies un pretenzijas neceļ. Šis ir Eiropas projekts, kas nepieļauj neatbilstoša produkta nodošanu ekspluatācijā. Es, rūpnīca, mēs paši samaksāsim savus izdevumus. Šādas kļūdas uzņēmējam maksā lielu naudu, bet tās arī norūda,” saka Uldis Kalniņš.

Lai novērstu konstatētos defektus, būvdarbu izpildītājs pavasarī, kad atļaus laika apstākļi, nofrēzēs ieklāto asfalta virskārtu, veiks jaunas asfalta virskārtas ieklāšanu un atkārtoti veiks horizontālā marķējuma uzklāšanu par saviem līdzekļiem. Līdz tam pārbūvētais Dārza ielas posms ekspluatācijā netiks pieņemts. Uldis Kalniņš atzīst, ka “cilvēkiem darbu laikā būs nedaudz neērtības, bet pēc tam būs jauki un skaisti”.

SIA “Sidlu Ceļi” valdes loceklis kategoriski noliedz to, par ko “Ziemeļlatvijai” savas aizdomas izteikuši vairāki smiltenieši, ceļu būves lietpratēji. Redzot, kā rudenī Dārza ielā tika ieklāts jaunais asfalts, viņuprāt, ieklātā asfalta veltņošana varētu būt nepietiekami labi izdarīta.

“Uz asfalta bija trīs asfalta veltņi. Ieklāšanas tehnoloģija bija atbilstoša. Viss bija kārtībā,” apgalvo Uldis Kalniņš.

Smiltenes novada domes izpilddirektora vietniece Ilze Sausā jau janvāra sākumā sniedza informāciju laikrakstam “Ziemeļlatvija” par to, ka Dārza ielas posmā ieklātā asfalta kārta neatbilst specifikāciju prasībām un tiks veikta tās pārbūve.

“Asfalta kārtas ieklāšana ir komplicēts process, kas sastāv no asfalta ražošanas, transportēšanas un arī ieklāšanas. Lai izsekotu visam procesam, pasūtītājs sadarbībā ar būvuzraugu vispirms veic asfalta masas darba formulas saskaņošanu. Ieklāšanas procesa laikā tiek ņemti karstā asfalta masas paraugi, kas tiek vērtēti pret saskaņotu darba formulu un pēc noteikta laika izbūvētajā asfalta segumā tiek veikti urbumi, lai pārbaudītu jau izbūvēto asfalta segumu. Pasūtītājs savus argumentus par neatbilstoši izbūvētu asfalta kārtu var pierādīt, tikai un vienīgi veicot nepieciešamās kvalitātes kontroles pārbaudes. Visas veicamās pārbaudes un testējamo paraugu skaits tiek noteikts atbilstoši Ceļu specifikāciju prasībām. Visiem uzņēmējiem, kuri Smiltenes novadā ieklāj asfalta segumu, ir vienādas kvalitātes kontroles prasības. Neviens uzņēmējs netiek vērtēts pēc iepriekšējās pieredzes vai izdošanās kādā citā objektā. Ja runājam konkrēti par Dārza ielu, tad jau saražotajā asfalta masā ir konstatētas neatbilstības kvalitātes kontroles prasībām, pat gadījumā, ja asfalta masu kādam būtu izdevies ieklāt atbilstoši prasībām, tā neatbilstu. Mana kā pašvaldības pārstāvja atbildība ir šādas neatbilstības konstatēt un novērst, lai uzbūvētais objekts būtu ar atbilstošu kvalitāti prasībām,” uzsver Ilze Sausā.

“Tieši Ilze Sausā uzstāja uz to, ka pašvaldība nevar pieņemt darbus objektā, kamēr nav ieklāts atbilstošas kvalitātes asfalts. Viņas kompetence, lietas redzējums un ieinteresētība, lai pašvaldībai būtu pēc iespējas labāk, ir milzīgs darbs un liels ieguldījums pašvaldības attīstībā,” “Ziemeļlatvijai” teic Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš.

Smiltenes novada mērs gan neslēpj izbrīnu par to, ka Ilze Sausā paralēli darbam pašvaldībā strādājusi arī privātuzņēmumā “Sidlu Ceļi”. Par to viņš uzzināja tikai šonedēļ no “Ziemeļlatvijas”, kad lūdzām komentāru par amatu apvienošanu. “Katrā ziņā šie fakti ir jāvērtē,” saka Edgars Avotiņš.

Savukārt Smiltenes novada pašvaldības Publisko iepirkumu komisijas gala ziņojumu par Dārza ielas pārbūves konkursa rezultātiem ar kļūdaini norādītājiem apakšuzņēmēju darbības veidiem pašvaldības vadītājs pieļauj kā neuzmanības kļūdu, vai arī “uzņēmums “Buildimpeks” mums kaut ko nav paziņojis līdz galam”.

Strādājot Dārza ielā, nepatikšanās nonāk Smiltenes uzņēmums

Pašvaldības iepirkumos, vērtējot pretendentu piedāvājumus, nav iekļauts tāds kritērijs kā pretendenta reputācija, kaut gan to vajadzētu. Piemēram, pret SIA “Buildimpeks” 2020. gadā, pēc “Lursoft” pieejamās informācijas, bija ierosinātas astoņas prasības, ko izskatīja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa. Fakts, ka ar pretendentu kāds tiesājas, pašvaldību kā pasūtītāju varētu padarīt piesardzīgāku.

Iespēju vērsties tiesā ar prasību pret SIA “Buildimpeks” tagad apsver arī Smiltenes novada uzņēmums SIA “Siriha GP”, kas ceļu būvniecībā strādā astoņus gadus un kas bija viens no apakšuzņēmējiem Dārza ielas pārbūves objektā.

“Mūsu uzdevums bija norakt nederīgo grunti, iebērt jaunu smilti, uzbērt šķembas segas konstrukcijas pirmajai kārtai, izbūvēt ietves bruģi un apmales,” “Ziemeļlatvijai” stāsta SIA “Siriha GP” īpašnieks Harijs Šūtelis.

“pietiek.com” raksta, ka SIA “Buildimpeks” 2020. gada pavasarī uzvarēja Smiltenes un Rūjienas pašvaldību rīkotos būvniecības iepirkumos, kuru kopējā summa sasniedza teju vienu miljonu eiro. Darbu veikšanai “Buildimpeks” piesaistīja vairākus apakšuzņēmējus, to vidū arī Smiltenes uzņēmumu SIA “Siriha GP”. Diemžēl cerētā veiksmīgā sadarbība izpalika. Pēc “Siriha GP” īpašnieka Harija Šūteļa sniegtās informācijas, šobrīd “Buildimpeks” ne tikai nav apmaksājis rēķinus gandrīz 80 tūkstošu eiro apmērā, – tas arī pieteica apakšuzņēmējam 170 000 eiro lielu pretenziju kā līgumsodu par tā nepaveiktiem darbiem. Taču faktiski šie darbi palika nepabeigti, jo sāka kavēties rēķinu apmaksa, “Ziemeļlatvijai” norāda Harijs Šūtelis.

“Kurš strādā ar uzņēmumu, ja viņš nesamaksā? Jau tā par savu naudu pirkām materiālus – smiltis, šķembas un citus. Uzrakstīju vēstuli SIA “Buildimpeks”, ka pārtraucu darbus, ja nemaksā. Viņi atbildēja tālruņa sarunā, ka netaisās neko maksāt. Jā, līgumā ar maziem burtiem bija rakstīts par līgumsodu tādā gadījumā, kas ir 40 procenti no līgumsummas. Bet es jau darbus nepārtraucu, es brīdināju par darbu pārtraukšanu. Līgumu lauza viņi, bet šobrīd ir tā, ka viņi pasaka, ka es esmu lauzis līgumus,” savu viedokli pauž Harijs Šūtelis.

Cits sakāmais par notikušo ir SIA “Buildimpeks” valdes loceklim Edijam Ekmanim. Viņš “Ziemeļlatvijai” uzsver, ka neviens maksājums uzņēmumam “Siriha GP” netika kavēts.

“Viņi paši visu laiku cīnījās ar to, ka trūka līdzekļu, lai gan mēs viņiem bijām samaksājuši avansu un vienā brīdī pat pirkām materiālus, lai viņi varētu turpināt darbu. Tā notiek, kad mazi uzņēmumi grib būt lieli un uzņemas pārāk lielas saistības, kuras nevar pildīt, šajā gadījumā – pārāk lielu darba apjomu. Vieglākais ceļš ir kādu apvainot. Mēs arī noteikti vērsīsimies tiesā par šiem jautājumiem. Tad redzēs, kāds būs iznākums un kuram ir taisnība. Mēs par savu esam pārliecināti,” uzsver Edijs Ekmanis.

“Nē, “Buildimpeks” visu nesamaksāja! Pēc tam vēl uzlika elektronisko apsardzi, lai mēs netiktu klāt materiāliem, ko bijām nopirkuši par savu naudu. Ja būtu samaksājuši, tad es taču neprotestētu. Acīmredzot man bija jābūt mācībai dzīvē. Vienmēr esmu bijis godavīrs, kas cenšas visiem ticēt,” savukārt teic Harijs Šūtelis.

Visvairāk notikušajā viņš, būdams Smiltenes novada iedzīvotājs un vietējais uzņēmējs, pārdzīvo Smiltenes novada domes attieksmi. “Kad startēju Dārza ielas objektā, gāju runāt uz pašvaldību – sak, ja man būs kādas problēmas objektā, piemēram, ja ģenerāluzņēmējs nemaksās, jūs panāksit pretī? “Jā, droši, nekādu problēmu,” atbildēja pašvaldībā. Kad radās problēma, tad bija teksts – “katram sava atbildība par savu darbību”,” sašutis stāsta Harijs Šūtelis.

SIA “Siriha GP”, neskatoties uz savu apgrozījumu, kas 2019. gadā pietuvojās vienam miljonam eiro, iepirkumos izvēlas startēt kā apakšuzņēmējs. Tik bēdīga sadarbības pieredze ar ģenerāluzņēmēju kā Dārza ielas objektā uzņēmumam nav bijusi.

Vai ir pamatoti iepirkumos izvēlēties lētāko piedāvājumu?

Otārs Putrālis, Smiltenes novada pašvaldības Publisko iepirkumu komisijas loceklis:

- Par šo jautājumu esmu ļoti domājis. Visi klaigā, – “kā tad tā, ka zemākā cena vienmēr uzvar?”, “kā panākt, ka būs kvalitāte?”. Taču ir jāsaprot, – mums pretī stāv komersanti, kuri ne tikai cenšas atbilstoši paveikt darbu, bet arī vēlas labi nopelnīt un ir ieinteresēti uzbūvēt izdevīgāk sev, ar domu, ka varbūt būvuzraugs kaut ko nepamanīs. Nav pamata domāt, ka tas, kurš būs uzsolījis lielāku cenu, uzbūvēs kārtīgāk nekā tas, kurš nosolījis zemāku cenu. Pats galvenais ir kvalitatīvs kontroles mehānisms, kas visos iepirkumos ir atslēgas vārds. Ja iepirkuma uzvarētājs visus darbus izdara pēc priekšrakstiem un pēc kvalitatīvi izstrādāta projekta, kas atbilst pasūtītāja interesēm, un ja tam līdzi seko gan pasūtītājs, šajā gadījumā pašvaldība, gan būvuzraugs, tad viss ir kārtībā. Ja redzam, ka objektā darbs nav izpildīts atbilstoši, tad tā ir mūsu pašu kā pasūtītāja atbildība. Manuprāt, principu “uzvar lētākais” nedrīkst pārtraukt, citādi, pēc kādiem kritērijiem mēs pateiksim, ka viens ir labāks par otru? Jā, protams, iepirkumam ir divi varianti. Viens ir lētākais pēc cenas. Otrs – punktu sistēma. Ar tās palīdzību mēs diktējam savas prioritātes darbu veicējam, kādas gribam redzēt. Piemēram, lai iepirktu vietējos ābolus bērnudārziem, iepirkumu sadalām daudzās sadaļās. Piemēram, ir “zaļais iepirkums”, ar ko lobējam vietējos piegādātājus, uzliekot tuvāku kilometrāžu līdz patēriņa vietai. Pretendents saņem labus punktus par to, ka atrodas tuvāk vietai, kur āboli tiks realizēti, jo automašīnas noslodze uz ceļiem ir mazāka, rodas mazāk izmešu gāzu un tamlīdzīgi. Šādi mēs veicinām vietējo uzņēmējdarbību. Nākamā sadaļa ir cena, ko pretendents var iedot. Nākamais ir sertifikāts, kas apliecina, ka pretendents strādā bioloģiski un var iedot labu mantu. Kopā saliekot trīs variantus, saskaitām punktus. Protams, tā ir mūsu izšķiršanās. Punktu sistēma ir acīmredzama vietējā uzņēmēja lobēšana.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Šķetinot Dārza ielas asfalta lietu, atklājas arvien vairāk neskaidrību (pilns raksts)

Kategorijas