Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Starp darbu vai mācībām – regulāras pauzes

Sandra Pētersone
Dzīvesstils

2021. gada 20. janvāris 09:16

113
Starp darbu vai mācībām – regulāras pauzes

Ieviestie ierobežojumi  ārkārtējās situācijas laikā samazina  iespēju nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, – sporta zāles un klubi ir slēgti, treniņi  tur ir liegti.

Tas ietekmē arī cilvēku veselību, jo ne visas nodarbes āra apstākļos palīdz, it īpaši, ja darbs ikdienā ir pie datora. Turklāt daudzi tagad strādā mājās, pielāgojot mājokli attālinātam darbam. Mājās mācās arī skolēni.

Speciālists, kurš izvērtē cilvēka fizisko funkcionālo stāvokli, analizē tā ietekmi uz ikdienas aktivitātēm, tai skaitā darbu un saistību ar pašsajūtu, piemēram, sāpēm, ir fizioterapeits. Arī gadījumos, kad cilvēks ir devies pie fizioterapeita saslimšanu profilakses nolūkā, sākumā tiek izvērtēts fiziskais funkcionālais stāvoklis un iespējamie veselības riski cilvēka ikdienā, piemēram, neergonomiska darba poza.

“Ziemeļlatvija” uz interviju aicināja Smiltenes bērnu un jaunatnes sporta skolas fizioterapeiti Tīnu Nulli, vaicājot padomu, kā nesabojāt veselību apstākļos, kādos šobrīd dzīvojam.

Tīna Nulle: “Pirmais ieteikums ir iekārtot pēc iespējas maksimāli ergonomiskāku darba vidi – tā, lai kājas ir 90 grādu leņķī, datora monitors pretī sejai, elkoņi uz galda. Ja mājās ir  portatīvais dators, ar to ir laba iespēja mainīt pozas – nolikt datoru uz augstākas virsmas un strādāt, stāvot kājās kā pie galda, vai nolikt datoru uz grīdas, apsēsties uz zemes un strādāt šādi. Otrkārt, starp darbu vai mācībām ir nepieciešamas regulāras pauzes, šajā laikā vēl vairāk nekā jebkad. Ik pēc 45 minūtēm vajag piecelties un izkustēties. 

Daudzi strādā no mājām, tāpēc vienā pauzē var uzlikt tējkannā vārīties tēju, nākamajā reizē pēc 45 minūtēm – izmazgāt krūzīti, aiznākamajā – ielikt mazgāties veļu vai nomazgāt traukus un tamlīdzīgi, nodarbinot sevi ik pēc 45 minūtēm. Lielākā daļa cilvēku tajā brīdī, kad viņi jūt, ka ir saspringti pleci, instinktīvi izapļo galvu. Iesaku arī pastiept kakla muskuļus – noliekt galvu uz viena, tad otra sāna, noliekt uz priekšu un turēt tik ilgi 30 sekundes. Var izapļot rokas virzienā uz priekšu un atpakaļ. Reizēm tas palīdz pret sāpēm lāpstiņās. 

Ieņemot ilgstoši vienu pozu, muskuļi nogurst, bet, rodoties muskuļu nogurumam, mēs ieņemam pozīcijas, kas nav ergonomiskas, kas veido nepareizu stāju un liek daļai muskuļu atslābt par daudz, bet daļai saspringt par daudz. Jebkura poza, kas ir vienveidīga un ilgst vairāk par divām stundām neatkarīgi no tā, cik perfekta tā būtu, ir kaitīga, jo cilvēks ir paredzēts kustībai. 

Ar bērniem ir vēl sarežģītāk. Viens ir tas, ka bērni neseko līdzi, kā sēž, bet, pat ja seko, viņiem pagaidām ir tik liela noslodze, ka reizēm rodas sajūta, ka nav iespējams izkustēties tā, kā būtu vēlams. Arī pasniedzēji, liekot  nodarbības Zoom, bieži nepadomā – ja skolā bija piecu minūšu pauze, tad arī mājās vajadzētu ievērot piecu minūšu pauzi starp nodarbībām.

Lielākā problēma, par ko sūdzas skolēni, ir tas, ka sāp kakla daļas muskuļi, jostas vieta, mugura un galva. Galvas sāpēm iemesls ir gan pastāvīgs sasprindzinājums, skatoties datora ekrānā, gan tas, ka cilvēks ir sagāzies pār datoru, un, saspringstot kakla daļas muskuļiem, galvas smadzenes netiek pietiekami apgādātas ar asinīm un līdz ar to ar skābekli.

Vēl varu ieteikt ļoti svarīgu lietu, ko bērni dara, bet pieaugušie reizēm aizmirst, – pēc tam, kad Zoom nodarbības beigušās, bērni aktīvi izmanto iespējas iet ārā slidot, slēpot, braukt pa kalniņu.     Arī pieaugušajiem iesaku iziet  laukā un darīt līdzi visus iespējamos ziemas sporta veidus.  Neraugoties uz to, ka tas nebūs fizisks vingrojums, tā tomēr būs fiziska daudzveidīga darbība un arī nāks par labu. Taču, ja, piemēram, jaunā gada apņemšanās ir sākt skriet, tagad laukā, kad ir sniegs, auksts gaiss, ledus, noteikti neiesaku to darīt. Ir lielāka iespēja paslīdēt, nokrist, sasisties, iedzīvoties citās problēmās, piemēram, saelpoties aukstu gaisu un saslimt. Prātīgāk būtu iziet pastaigāties, nūjot vai slēpot un ievērot mērenību visā, ko dara.”

Kategorijas

Kategorijas