Smiltenes tehnikumā sākušās mācības pieaugušajiem
Smiltenes tehnikuma izglītības piedāvājumus aizvien biežāk izvēlas ne tikai jaunieši, bet arī pieaugušie, kuriem jau ir darbs un profesija. Nesen ar ESF projekta “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” (Nr. 8.4.1.0/16/I/001) atbalstu mācības dažādās mūžizglītības programmās sāka 106 audzēkņi, kuru vecums – 25 – 55 gadi.
Dažiem vairāk laika, ko veltīt mācībām, parādījies līdz ar pandēmiju. Citus mācīties mudinājusi nepieciešamība iegūt izglītību apstiprinošu dokumentu. Daudzi sapratuši, ka vēlas savā dzīvē kaut ko mainīt un, lai to izdarītu, vajadzīgas zināšanas…
Skolotāji īpaši novērtē mūžizglītības audzēkņu augsto motivāciju mācīties, uzzināt par savu izvēlēto profesiju iespējami vairāk.
Vispieprasītākās - grāmatveža un lopkopības tehniķa profesijas
“Šogad vispopulārākās profesijas pieaugušo izglītības programmās - grāmatvedis un lopkopības tehniķis. Taču janvārī mācības sāka arī pavāru un konditoru, šuvēju, transportbūvju būvtehniķu un mehanizēto darbu veikšanas apmācību grupas,” informē mūžizglītības programmu vadītāja Solvita Bāliņa. “Izvēlēties mehanizēto darbu veikšanas mācību programmu daudzus rosinājusi iespēja tās ietveros iegūt darba tirgū ļoti pieprasītās traktortehnikas tiesības.
Februāra beigās mācības sāks arī praktisko šuvēju grupiņa, kas apgūs tikai praktisko apmācību moduļus. Skolotāja Daiga Ūdre uz Smilteni brauc no tehnikuma teritoriālās struktūrvienības Alsviķos.
Šis ir jau otrais šuvēju kurss, kas mācās Smiltenē. Audzēknes skolas mājamatniecības centrā gaida izremontētas klases.”
Lielākais izaicinājums – attālinātās mācības
Skolotājiem šobrīd vislielākais izaicinājums ir attālinātās mācības. Cerībā, ka iespējami drīz ar audzēkņiem varēs tikties arī klātienē, šis laiks, galvenokārt, tiek veltīts teorētiskajai apmācībai. “Taču jābūt elastīgiem un jāpieņem, ka kaut kas mācību procesā var būt arī citādāk, nekā to plānojām sākumā,” atzīst skolotāja Solvita Bāliņa.
“Skolai ir ideāla materiālā bāze, bet, mācoties attālināti, to varam izmantot minimāli,” atzīst nākamo lopkopības tehniķu skolotāja Jolanta Duncīte. “Daudzi audzēkņi ir no laukiem, līdz ar to kādam tiešsaistes nodarbību laikā vienmēr parādās problēmas ar internetu.
Vislabāk, ja teoriju var papildināt ar praktiskiem piemēriem. Tāpēc ļoti, ļoti gaidu, kad visi varēsim satikties klātienē.”
Pie visa jaunā ir jāpierod!
“Audzēkņi ir ļoti atsaucīgi,” savējos raksturo tehnikuma mašīnzinību un būvniecības nozaru mācību programmu vadītājs Zigmunds Valters. “Lielākā daļa - strādājoši cilvēki, ar augstu motivāciju mācīties. Pagaidām mācām teoriju un ar nepacietību gaidām, kad visi varēsim tikties skolā.
Šis laiks ir grūts skolotājiem, gan audzēkņiem. Bet žēloties nav jēgas. Ir jāiztur, jābūt gataviem apgūt arī kaut ko jaunu. Domāju, ka tuvākajos gados attālinātās mācības būs daļa no mūsu ikdienas. Līdz ar to šis laiks jāuztver arī kā iespēja iegūt citu pieredzi un zināšanas. Bet, protams, pie visa jaunā ir jāpierod…”
Skolotājs Valters spēku smeļas dabā, komunikācijā ar mazmeitiņu un vienkāršos lauku darbos.
Būtiskākais – plānot laiku
“Manuprāt, šajā laikā vissvarīgākais – iemācīties plānot savu laiku,” uzskata tūrisma nozares mācību programmu vadītāja Ira Gaile.
“Šobrīd audzēkņi apgūst teoriju, daudz strādā ar darba lapām. Skolotājiem līdzšinējie mācību materiāli ir jāpārveido. Informācijai un uzdevumiem, kas paredzēti individuālajam darbam, jābūt vieglāk uztveramiem. Darba lapas bieži papildinu ar komentāriem, paskaidrojumiem.
Stundas notiek Microsoft Teams platformā. Un tas ir ļoti labi. Ja audzēkņi ieslēguši kameras, skolotājs redz viņu emocijas, varam viens otram uzdot jautājumus un uz tiem atbildēt. Mācību laiks paiet ļoti ātri un sniedz abpusēju gandarījumu.
Skolotāji ir kļuvuši zinošāki interneta tehnoloģiju jomā. Arī tas ir liels ieguvums. Cenšamies domāt pozitīvi. Jā, tiem pedagogiem, kuri strādā arī ar jauniešiem, kas apgūst četrgadīgo mācību programmu, nav vienkārši. Darba apjoms ir liels, bet, rūpīgi plānojot, var atrast laiku arī atpūtai un vaļaspriekiem.”
Skolotājai Irai Gailei ziemas mēnešos tā ir adīšana. Visi viņas ģimenes locekļi tikuši pie jaunām, siltām vilnas zeķītēm. Daži arī pie skaistiem džemperiem.
Uztrauc izglītības kvalitāte
Tieši tāpat kā citi skolotāji, pēc tikšanās ar saviem audzēkņiem klātienē, vairāk par visu ilgojas arī nākamo šuvēju skolotāja Daiga Ūdre. “Audzēknes nevar vien sagaidīt, kad varēs sākt šūt, doties praksē. Dažas ir jau nozarē strādājošas, bet vēlas apgūt jaunas vēsmas. Citas grib iemācīties šūt tērpus sev un saviem tuviniekiem. Šuvēji darba tirgū ir ļoti vajadzīgi. Vienīgi uztrauc tas, ka attālinātajās mācībās cieš izglītības kvalitāte. Bet šis laiks jāiztur un gan jau atkal viss nostāsies savās vietās! Būs labi!”
Skolotājai Ūdrei kādreiz ļoti patika apmeklēt koncertus un teātra izrādes. Tagad viņa atpūšas dabā.
Visgrūtāk ar klusētājiem…
“Audzēkņi ir patiesi apzinīgi, ieinteresēti mācīties un strādāt,” par savējiem – nākamajiem grāmatvežiem saka skolotāja Inga Grigule. “Vairāki teikuši - šis laiks licis dzīvē daudz ko pārvērtēt. Un viņi to pieņēmuši kā labu iespēju apgūt kaut ko jaunu. Grāmatvedības zināšanas jau noder, strādājot ikvienā jomā. Stundas notiek tiešsaistē. Daži audzēkņi ir ļoti aktīvi, uzdod jautājumus. Mazliet uztrauc tie, kuri lielākoties klusē. Cilvēki, protams, ir dažādi. Klasē, redzot, ka kāds kaut ko nesaprot, varu viņam pieiet klāt, paskaidrot. Bet šeit – tie, kas klusē un neko nesaka, reizēm pat neieslēdz kameru, tā arī varbūt paliek kaut ko nesapratuši. Tas, protams, ietekmēs izglītības kvalitāti. Tūlīt, tūlīt jāķeras pie praktiskajiem darbiem, un tas gan rada nopietnu uztraukumu, jo daudzi audzēkņi ir bez priekšzināšanām grāmatvedībā. Atliek vienīgi cerēt, ka laiks visu noliks savās vietās. Ja nekas nemainīsies, nāksies samierināties ar to, ka mācības var ieilgt. Taču ļoti ceru, ka līdz ar pārmaiņām dabā, izmainīsies arī epidemioloģiskā situācija valstī.
Pagājušajā pavasarī vienu brīdi uznāca tāda bezcerība, ka gribējās “mest plinti krūmos”, bet dzīve jāpieņem tāda, kāda tā ir. Un ir jādzīvo tālāk.”
Skolotājai Grigulei vislielāko prieku dzīvē sagādā mazbērni. Mazmeitiņa Loreta, kad izaugšot liela, būšot grāmatvede. Kā vecmāmiņa. Un arī mazdēls Ernests ar skaitļiem ir “uz tu”. Vecmāmiņu viņš sauc nevis par omīti, bet par Odu. Jo zina, ka, to dzirdot, Oda noteikti pasmaidīs…
Kategorijas
- Novados
- Smiltene
- Valka
- Strenči
- Kaimiņos
- Vēlēšanas
- Kriminālziņas
- Izglītība
- Sports
- Orientēšanās
- Auto/Moto/Velo
- Futbols
- Florbols
- Basketbols
- Citi sporta veidi
- Hokejs
- Volejbols
- Kultūra un Izklaide
- Foto
- Cilvēkziņas
- Vaļasprieki
- Citas ziņas
- Bizness
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Dzīvespriekam
- Latvijas ziņas
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Balles
- Teātris
- Koncerti
- Kino
- Sports
- Festivāli
- Baznīcās
- Citi pasākumi
- Video
- Statiskas lapas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Mediju projekts
- Mediju kritika
- Ar informāciju pret dezinformāciju
- Mediju projekti 2018
- Mediju projekts 2020
- Eiropā
- Dzīvesstils
- Atpūta
- Hobiji
- Mīluļi
- Veselība
- Virtuvē
- Noderīgi
- Viedokļi
- Vides projekti
- Daba-iepazīstam un palīdzam
- Rūpēsimies par vidi
- Saimnieko gudri
- Informējot iedvesmojam
- Covid-19