Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Atvadu vārdi Birutai Žurovskai – Smiltenes ceriņu fejai

2009. gada 20. marts 12:47

5841
Atvadu vārdi Birutai Žurovskai – Smiltenes ceriņu fejai

Birutiņ, Tu savu dvēseli izgaismoji ar gleznām un dzeju! Citiem vārdiem runājot - Tu savu un cilvēku dzīvi piestaroji ar ziediem, labiem vārdiem, ar mīlestību pret dabu un sirdij tik dārgo Smilteni.

 

Visam tam ietvars bija Tavas neparastās darba spējas, gara cildenums, godaprāts un atbildības sajūta, kura nepameta līdz pēdējam mirklim.

 

 

Ja Tavas krāšņi pašas ilustrētās, tautā iemīļotās, sadarbībā ar Gunāra Liedaga Smiltenes TV izdotās grāmatas vēl izdotos apzināt, tad neviens, Tevi pašu ieskaitot, nesaskaitīs gleznas, kuras daudzu gadu garumā, Tevis radītas, atradušas vietu ne tikai smilteniešu, bet visas Latvijas ļaužu mājvietās.

 

 

Arī manējā, kur tās allaž bijušas kopā ar mani priekā un skumjās, izauklējot ne vienu vien dzejoli. Visbiežāk no Tavām gleznām uzrunā ziedi. Dzīvespriecīgi, gadskārtu nokrāsās starojot, sauli un dzīvības spēku apliecinoši.

 

 

No Tavām gleznām plūst mīlestība, pielūgsme dabai, ko nemitīgi apliecināji arī dzejā. Visvairāk Tu mīlēji gleznot ceriņus, tie bija Tavi vismīļākie, īpašie ziedi. Ceriņu ziedēšanas laiks bija Tavas dzīves skaistākā gadskārta, kad Tev likās, ka pietrūkst krāsu, lai šo brīnumu saglabātu mūža garumā.

 

 

Ceriņi smaržoja arī Tavā dzejā, Tu patiešām biji savas dzimtās Smiltenes ceriņu feja. Tu mīlēji dzīvi un cilvēkus. Radoši, izdomas bagāti un pacilājoši bija brīži ar viņiem tajos pasākumos, ko kādreiz rīkoji kā kultūras darbiniece, gan arī tad, kad biji jau dzejnieces un mākslinieces statusā.

 

 

Tu nedevi sev atlaides, ikviens Tavs dzīves brīdis bija radoši aizpildīts. Gleznošana, dzeja, lasītprieks, sarunas ar dabu, darbi dārzā, nerunājot par dzirkstīm un liesmām, ko devi savu mīļo cilvēku dzīves un ikdienas pavarda siltumam.

 

 

Tavs pēdējais laiks bija bezgala grūts. Un tomēr - mūsu pēdējā telefonsarunā runa jau atkal bija par darbu. Tu teicies sūtīt iepazīšanai savas dzejas burtnīcas, lai taptu pēdējā grāmata, kurai naudu esot atvēlējusi Smiltenes pagasta padome.

 

 

Kaut arī atvadījies ar vārdiem: "Zini, nekad neesmu jutusies tik bezspēcīga, bet gan jau viss būs labi," cerības nepiepildījās. Apsolītās burtnīcas nesagaidīju. Tikai mazliet Tev pietrūka līdz pavasarim un topošajai grāmatai.

 

 

Nav vairs tālu laiks, kad ceriņi Smiltenē ziedēs atkal kā nekur pasaulē. Droši vien, ka tobrīd ne tikai es, bet arī smiltenieši un vēl daudzi citi Tevi atcerēsies ar īpašu mīlestību, kaut arī domu smagumā ziedu krustiņi liksies apdzisuši savā spožumā. Tava mūža svētība paliks kā apliecinājums cilvēka gara lielumam, kas bija ar mums.

 

 

Mūžības dūmakā pazūd gleznas un dzeja,Nav vairs sniegu, sirds ceriņu valodu prot.Smiltene mīļā, no Tevis es neaizeju,Tava mīla man mūžīgu dzīvību dod.

Daudzu sirdīs glabātos atvadu vārdus mīlestībā savā vārdā izsakot -Kornēlija

 

 Atvadīšanās no dzejnieces un gleznotājas

Birutas Žurovskas

sestdien, 21. martā, pulksten 13.00 Smiltenes pilsētas kapu kapličā.