Ugunsdzēsēji glābēji nostiprina iemaņas glābšanas darbos uz ūdens

2021. gada 29. janvāris 08:28

250

Ugunsdzēsēji glābēji nostiprina iemaņas glābšanas darbos uz ūdens

Mainīgo laika apstākļu un intensīvās snigšanas rezultātā ūdenstilpju ledus kārta ir ļoti plāna un neizturīga, tāpēc šobrīd atrasties uz ledus ir dzīvībai bīstami. Šoziem ugunsdzēsēji glābēji Latvijā no ūdenstilpēm izcēluši jau 17 bojāgājušos, no kuriem 12 bija pēc ielūšanas ledū. Deviņus cilvēkus izdevis glābt.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Smiltenes posteņa komandieris Renārs Žeļezkins stāsta, ka neviens ledus nekad nebūs pilnīgi drošs. «Mēs nevaram pateikt, kur apakšā atrodas avots, tas savā ziņā ir bīstams kā vasarā, tā ziemā. Vasarā šajā avotā ūdens temperatūra ir zemāka kā pārējā ūdenstilpē, bet ziemā siltāka. Un attiecīgi ziemas periodā šis avots kausē ledu, kas izveidojies virs ūdenstilpes. Līdzīgi ir ar caurtekošajām ūdenstilpnēm. Mēs jau redzam tikai to, ka vienā vietā upīte ietek un otrā iztek, bet to vidusdaļu jau neredzam. Tieši tajās vietās ziemā ledus ir nedaudz plānāks,» par mānīgajiem priekšstatiem laikrakstam stāsta VUGD Smiltenes posteņa komandieris.
R. Žeļezkins vērš uzmanību, ka vizuāli novērtēts ledus biezums ne vienmēr ir noteicošais faktors drošībai uz ledus, jo biežās laika apstākļu maiņas, mijoties salam ar atkusni, ledus izturību mazina.
Janvārī VUGD Vidzemes reģiona brigādes ugunsdzēsēji glābēji mācību ietvaros pilnveido zināšanas glābšanas darbos uz ledus. Pagājušajās nedēļās nodarbības uz ledus bija Cēsu, Ērgļu, Cesvaines, Varakļānu, Strenču, Gulbenes, Alūksnes, Apes, Madonas, Lubānas, Valkas, Jaunpiebalgas, Limbažu, Alojas un Salacgrīvas ugunsdzēsējiem glābējiem. Savukārt šonedēļ Smiltenes, Valmieras, Rūjienas un Mazsalacas ugunsdzēsēji glābēji atkārto un nostiprina praktiskās zināšanas glābšanas darbos uz ūdens un ledus.
Ceturtdien, 28. janvārī, ugunsdzēsēji glābēji praktiskās nodarbības aizvadīja Smiltenē uz Tiltleju ezera. Mācībās tika izspēlēta situācija, ka cilvēks ir ielūzis ledū un ir jāglābj. Mācību laikā tiek inscenētas dažādas situācijas, kā arī izmantoti vairāki glābšanas paņēmieni, izmantojot glābšanas dēli un virvi. Galvenais mērķis – glābjamo cilvēku pēc iespējas ātrāk izcelt no ūdens uz glābšanas dēļa un droši to nogādāt krastā. Ugunsdzēsēji glābēji, redzot aktuālo situāciju uz ūdenstilpēm, vingrinājumus pilnveido, lai tie pēc iespējas vairāk atbilstu reālajai situācijai.
«Trenējamies visu gadu, uz ūdenstilpnēm dodamies vidēji reizi pusotrā mēnesī, lai varētu praktizēties glābšanas darbos dažādos apstākļos. Vasarā specifika ir pilnīgi cita, un arī ziemā tā atšķiras. Piemēram, vai ledu sedz sniega kārta vai arī tas ir pilnīgi slidens. Tāpēc ir svarīgi pilnveidot iemaņas visādos laika apstākļo un pieredzēt visas iespējamās situācijas,» tā R. Žeļezkins.
Mācībās uz Tiltleju ezera piedalījās arī VUGD Smiltenes posteņa vada komandiera vietnieks Jānis Lapiņš. Viņš aicina ikvienu pirms kāpšanas uz ledus vispirms izvērtēt, vai to vispār ir vērts darīt. «Ja uz ledus dodas zemledus makšķernieks, tad noteikti vajag nodrošināties ar ledus irbulīšiem un piemērotu apģērbu. Ielūstot ledū, primārais ir saglabāt mieru un pareizu elpošanu, kā arī saprast, kur tieši atrodamies. Tālāk jārīkojas soli pa solim, jācenšas piesaistīt apkārtējo uzmanību, skaļi kliedzot vai vicinot roku. Ja tuvumā nav neviena, tad ir 50 uz 50. Tiek ārā vai ne. Kā jau pieminēju, svarīgs ir apģērbs, makšķerniekiem ir speciāli kostīmi, kas šādos gadījumos rada papildu drošības sajūtu. Ja nonākam dzīvībai izšķirošā situācijā, cilvēkam nostrādā pašizdzīvošanas moments, bet rezerves izsīkst. Ūdenī fiziski cilvēks ziemā var izturēt, maksimums, divdesmit trīsdesmit minūtes, tas atkarīgs no tā, cik ārā ir auksts. Šodien mācībās ir salīdzinoši silts, bet pie mīnus divdesmit grādiem rokas atsalts piecu minūšu laikā un tad jau vairs neko nevar izdarīt,» saka J. Lapiņš.
VUGD Smiltenes posteņa komandieris papildina: «Cilvēkam, kurš redz, ka ledū kāds ir ielūzis, vispirms ir jāzvana uz 112. Pēc tam noteikti ir jāizvērtē, cik daudz var vai nevar izdarīt pats. Pietiekami bieži dzirdam, ka, izvērtējot situāciju, cilvēks ir gatavs uzņemties risku un steigties palīdzēt ledū ielūzušajam. Gribētu aicināt kārtīgi pārdomāt šo risku, lai nesanāk tā, ka, ierodoties notikuma vietā, glābējiem beigās ir jāglābj jau divi.»
VUGD Smiltenes posteņa brigādei, par laimi, pēdējā laikā nav bijis jādodas uz izsaukumiem, kur ugunsdzēsēju glābēju palīdzība ir nepieciešama ledū ielūzušam cilvēkam. Kopējā Latvijas statistika gan ir skarba, arī Vidzemes pusē.
Taču šādi izsaukumu Smiltenes postenim pēdējos gados ir saņemti par iedzīvotāju četrkājainajiem mājas mīluļiem. «Aicinu iedzīvotājus parūpēties ne tikai par savu drošību, bet arī mājdzīvnieku. Kad ledus ir plāns, sunītis var uzskriet uz šī ledus un ielūzt. Iznākums var būt gaužām bēdīgs. Mums ar negatīvu iznākumu ir bijuši divi izsaukumi,» pastāsta R. Žeļezkins.
VUGD aicina uz ledus nekāpt vispār un stāstīt to saviem bērniem. «Un jāatceras, ka bērni ņem piemēru no pieaugušajiem, piemēram, redz uz ledus makšķernieku un domā, ka ledus ir drošs. Bērniem ir jāskaidro, ka drošs ledus ir tikai mākslīgi veidotās slidotavās. Jāņem vērā, ka ledus sega uz ūdenstilpnēm neveidojas vienmērīgi. Turklāt vietām sasnigusī sniega sega var veidot mānīgu priekšstatu par to, ka ledus ir izveidojies pietiekami biezs, lai noturētu cilvēka svaru,» «Ziemeļlatvijai» stāsta VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Sandra Vējiņa.
VUGD aicina iedzīvotājus būt līdzatbildīgiem, neriskēt ar savu veselību un dzīvību, kā arī nepaiet vienaldzīgi garām, ja redzat, ka bērni vai jaunieši slidinās pa nedrošo ledu – brīdiniet viņus par bīstamību. Savukārt, ja pamanāt, ka cilvēki ir aizgājuši pārāk tālu no krasta vai arī, ja cilvēks ir ielūzis ledū, nekavējoties zvaniet 112.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Ugunsdzēsēji glābēji nostiprina iemaņas glābšanas darbos uz ūdens

Kategorijas