Kas jāievēro, lai pareizi nodotu Covid-19 testu?

2021. gada 2. februāris 08:00

Laikā, kad cilvēki dzīvo pandēmijas radīto ierobežojumu grožos, daudz tiek runāts par testiem, to veidiem un precizitāti. Lai viestu skaidrību, kurā dienā labāk testu nodot, kāpēc, ja ģimenē slimi abi, vienam tas ir negatīvs, otram pozitīvs, uz sarunu aicinājām “Centrālās laboratorijas” vadītāju, laboratorijas ārsti Janu Osīti.

- Ja cilvēkam ir simptomi un aizdomas par saslimšanu, kurā dienā labāk ieteicams veikt testu?

- Jā, bieži tiek jautāts, kā gan tas var būt: cilvēks nodod testu vienā dienā un rezultāts ir negatīvs, bet nodod nākamajā dienā un atbilde ir pozitīva. Tas ir pilnīgi loģiski, jo vīruss vēl nav paspējis savairoties. Vīrusa inkubācijas periods ir individuāls un atkarīgs no daudziem faktoriem, arī vīrusa devas un cilvēka imunitātes, taču vairumā gadījumu tas ilgst 4-6 dienas kopš inficēšanās brīža. Vīruss ir ļoti dinamisks. Tā nav diagnostikas kļūda, tā vienkārši ir. Tāpēc, ja cilvēks tikko ir saslimis, viņam ir simptomi, aizdomas, ka viņš varētu būt inficējies, vajag testu nodot uzreiz un, ja tas ir negatīvs, nodot atkārtoti. Vīrusi koncentrējas dziļi deguna ejās, tuvāk rīkles aizmugurējai sienai un pie mandelēm. Tāpēc pat tad, ja ir Covid-19 klātbūtne, bet uztriepe ir nepareizi paņemta, tests būs neprecīzs - viltus negatīvs.

Vēl jāņem vērā - ja cilvēks slimo jau vairākas dienas, aiziet nodot testu un saņem negatīvu atbildi, tas nenozīmē, ka viņš nav inficējies. Šajā gadījumā var būt tā, ka vīruss ir aizgājis jau dziļāk no augšējiem uz apakšējiem elpceļiem. Vīruss nav noķerts pirmajā posmā.

Vēl svarīgi atcerēties: ja cilvēkam ir bijis kontakts ar inficētu personu, tad labāk analīzes nodot laika posmā no otrās līdz sestajai dienai, jo šis ir inkubācijas laiks, un, ja cilvēks būs inficējies, tad viņam šajā laikā jau būs parādījušies simptomi.

Taču, ja pēkšņi parādās simptomi, bet cilvēks nezina, vai bija kontakts ar inficētu personu, tad testu labāk nodot pēc iespējas ātrāk. Šajā gadījumā testam jābūt pozitīvam.

- Kas ir antivielu tests?

- Šobrīd ir pieejami vairāki antivielu testi, kas nosaka, vai cilvēks ir izslimojis, vai ir izslimojis asimptomātiski, un ir testi, kas parāda antivielas pēc vakcinācijas. Kad pacients pārbaudās un viņam antivielas konstatē, ir skaidrs, ka tās viņam ir, bet pateikt, ka, piemēram, 20 vai 40 ir daudz vai maz, ka tas ir labi vai slikti, nevar, jo šādu pētījumu nav. Antivielas izveidojas 10-14 dienas pēc slimošanas. Tāpēc testu ieteicams nodot tad, kad nav simptomu. Ja cilvēks jūtas slims un nodod testu, viņam antivielas nebūs izstrādājušās, rezultāti var būt neprecīzi. Gadījumā, ja cilvēks ir nodevis antivielu testu, bet rādītājs ir ļoti zems, ieteicams testu veikt atkārtoti pēc kādām divām trim nedēļām, jo antivielas jānovēro dinamikā un tam ir vajadzīgs laiks.

Teikt, ka antivielas mūs pasargās no saslimšanas, nevar. Tas, ka antivielas saglabājas vismaz sešus līdz deviņus mēnešus pēc pārslimošanas, gan ir skaidrs - to apliecina analīzes. Kad pacients nāk uz laboratoriju, ir svarīgi zināt, vai viņš grib noteikt antivielas pēc pārslimošanas vai imunizācijas, jo rezultāti noteikti atšķirsies, savukārt laboratorijas ārsts var palīdzēt pacientam ar konsultāciju.

- Ja antivielas ir pietiekamā daudzumā, varbūt var iztikt bez vakcinēšanās?

- Apgalvot, ka antivielas mūs pasargās, nevar, tāpēc atbildēšu: jāiet vakcinēties! Viennozīmīgi! Arī pacientiem, kuriem ir antivielas.

- Vai pirms vakcīnas pret Covid-19 ir ieteicams veikt antivielu testu?

- Antivielas var nodot pirms imunizācijas un pēc, skatīties, kā tās pieaug.

- Vai ir taisnība: ja ģimenē vienam tests ir pozitīvs, bet citam ģimenes loceklim ir saslimšanas simptomi, bet tests ir negatīvs, tomēr tiek automātiski pielāgots, ka viņš arī ir inficēts?

- Ir cilvēki, kuri, ilgstoši atrodoties kontaktā ar saslimušu personu, nesaslimst. Tas atkarīgs no katra organisma individuāli – vienam lielāka imunitāte, otram – mazāka. Ir cilvēki, kuri, dzīvojot vienā mājsaimniecībā, izslimo visi. Statusu, vai visi skaitās slimi, piešķir Slimību profilakses un kontroles centrs, epidemiologi. Laboratorija nodarbojas tikai ar diagnostiku.

- Kas jāievēro, dodoties uz Covid-19 testu?

- Protams, ja cilvēks jūtas slims, tad labāk uzreiz iet uz analīzēm, bet, ja cilvēks ir pierakstījies rindā, tad jāņem vērā, ka:

- 24 stundas pirms testa nedrīkst lietot alkoholu,

- 3 stundas pirms testa nedrīkst ēst un 1 stundu pirms testa nav ieteicams dzert, pat ūdeni, jo būs mazāka vīrusa koncentrācija (vairāk attiecas uz siekalu testu),

- 3-4 stundas pirms testa nedrīkst lietot deguna pilienus, mutes aerosolus, sūkājamās tabletes kaklam un citas lietas, kas satur dezinficējošus līdzekļus (arī mutes skalojamie līdzekļi satur dezinficējošas vielas),

- ja procedūra ir no rīta, nav ieteicams tīrīt zobus,

- nedrīkst smēķēt pirms procedūras,

- nedrīkst košļāt košļājamo gumiju,

- jāizšņauc deguns, lai atbrīvotos no liekā deguna sekrēta.

Jāatceras, ka tests ir invazīvi medicīniska manipulācija, kurai jāgatavojas.

- Vieni, saka, ka procedūra ir ļoti nepatīkama un pat sāpīga, citi – ka nav nekādu problēmu. No kā tas atkarīgs?

- Jā, nav noslēpums, ka šī procedūra rada diskomfortu, bet sāpēm gan nevajadzētu jābūt. Katram ir savs sāpju slieksnis. Ir cilvēki, kuriem ir trausli asins kapilāri un iespējama īslaicīgā neliela deguna asiņošana. Pēc pieredzes, piemēram, vīrieši mazāk jūt diskomfortu, jo to var izskaidrot ar anatomisku deguna uzbūves atšķirību. Ja pacients procedūras laikā izjūt asas sāpes, tad nekavējoties jāinformē medmāsa.

- Vai analīzes, kas tiek ņemtas no mutes un deguna dobuma, ir precīzākas nekā siekalu tests?

- Siekalu tests vairāk domāts kā skrīninga metode, tāpēc netiek tik plaši izmantots, bet tas ir tikpat efektīvs. Siekalu tests ir, piemēram, bērniem. Tiek izmantotas speciālas ierīces, kuras drīz varēs nopirkt aptiekā, lai vieglāk varētu veikt šo testu.

- Jūsu ieteikums cilvēkiem, lai pasargātu sevi no inficēšanās ar Covid-19!

- Protams, ir jāievēro masku lietošana, distance... Mums ir daudz un dažādu veidu pamatotu ierobežojumu, bet neviens nav aizliedzis pastaigāties. Ir iespēja doties svaigā gaisā uz mežu vai parku, jo ir jābūt labai plaušu ventilācijai. Jāveic plaušu ģimnastika. Ir jālieto D vitamīns, cinks, C vitamīns jo gadījumā, ja cilvēks arī saslims, tad slimība varētu noritēt vieglāk. Taču vitamīni jālieto regulāri, nepietiek, ja iedzer vienu reizi. Ir jāguļ vismaz 6-7 stundas.

Un vēl svarīgs nosacījums ir veselīga ēšana, vairāk uzturā jālieto olbaltumvielas, dārzeņi un minerālvielas. Šis noteikti nav laiks, kad vajadzētu ievērot stingras diētas. Šis ir laiks, kad vajag vairāk tauku. Piemēram, vissīkākās plaušu komponentu daļiņas - alveolas, kur arī notiek gāzu apmaiņa, no iekšpuses ir klātas ar speciālu vielu - surfaktantu. Tas uztur alveolas pūslīšu veidā un neļauj tām saplakt izejot, kā arī paātrina skābekļa nokļūšanu no alveolām asinīs. Surfaktanta sastāvā ir 90 procenti tauku un 10 procenti olbaltumvielu un ogļhidrātu. Ja uzturā ir maz tauku, plaušās būs maz surfaktanta! Tad skābekļa nokļūšana asinīs notiks slikti un pat pats svaigākais gaiss nepaglābs no hipoksijas.

Nav ieteicams alkohols, jo tas samazina imunitāti un organisms vieglāk uztver infekcijas.

Tātad - pastaigas, vitamīni, ēšana un miegs! Un, protams, jāizvairās no stresa, jo tas vīrusam ļauj vieglāk iekļūt organismā.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Kas jāievēro, lai pareizi nodotu Covid-19 testu?

Kategorijas